CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2009. gada 10. novembrī

Lieta F‑70/07

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Paralēlas prasības izņēmums – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Marcuccio lūdz piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas viņam nodarīts saistībā ar to, ka Komisija atteikusies prasītajam atmaksāt atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam esot radušies lietā T‑176/04

Nolēmums Prasījuma pirmo, otro, trešo un sesto punktu noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši attiecībā uz prasītāja celtā prasījuma pirmo, otro, trešo un sesto punktu, tai skaitā tos, kas radušies saistībā ar tiesvedību lietā T‑176/04 DEP.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Priekšmets

(EKL 236. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 92. panta 1. punkts un Civildienesta noteikumu 91. pants)

Likumdevējs ir ieviesis īpašu tiesāšanās izdevumu noteikšanas procedūru gadījumos, kad lietas dalībnieki iebilst pret tādu atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru un raksturu saistībā ar spriedumu vai rīkojumu, ar kuru Pirmās instances Tiesa ir izbeigusi tiesvedību un lēmusi par tiesāšanās izdevumu segšanu. Turklāt šī īpašā Pirmās instances tiesas Reglamenta 92. panta 1. punktā paredzētā procedūra par tiesāšanās izdevumu noteikšanu ir paredzēta vienīgi tādu pašu summu vai summu, kas radušās viena un tā paša iemesla dēļ tādas prasības ietvaros, ar kuru tiek apstrīdēta Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, pieprasīšanai. Tādējādi prasītājs, pamatojoties uz EKL 236. pantu un Civildienesta noteikumu 91. pantu, nevar iesniegt prasības pieteikumu, kuram faktiski ir tāds pats priekšmets kā lūgumam noteikt tiesāšanas izdevumus.

(skat. 16. un 17. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑351/03 Schneider Electric/Komisija, Krājums, II‑2237. lpp., 297. punkts.