EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 12. decembrī

Lieta F‑63/11 RENV

Luigi Macchia

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Acīmredzami nepieņemama un acīmredzami nepamatota prasība

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru L. Macchia būtībā lūdz atcelt netiešo lēmumu nepagarināt viņa pagaidu darbinieka līgumu, kā arī vajadzības gadījumā atcelt 2011. gada 22. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība, kas iesniegta par netiešo lēmumu, un līdz ar to atjaunot viņu amatā, ko viņš ieņēma Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF). Pakārtoti viņš lūdz piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt viņam mantisko kaitējumu un katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt viņam morālo kaitējumu, kas ex æquo et bono ir novērtēts ar summu EUR 5000 apmērā, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Nolēmums      Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. L. Macchia sedz savus tiesāšanās izdevumus, ka radušies lietās F‑63/11, T‑368/12 P un F‑63/11 RENV, kā arī Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietās F‑63/11 un F‑63/11 RENV. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑368/12 P.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Administrācijas rūpības pienākums – Attiecīgā darbinieka interešu un dienesta interešu ņemšana vērā

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts, 8. panta pirmā daļa un 47. panta b) punkta i) apakšpunkts)

Iespēja pagarināt pagaidu darbinieka līgumu ir vienkārša iespēja, kas atstāta kompetentās iestādes vērtējumam; iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība savu dienestu darbības organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ņemot vērā šos uzdevumus, to rīcībā esošo darbinieku iecelšanā amatā, ar nosacījumu, ka šī iecelšana notiek dienesta interesēs.

Kompetentajai iestādei, pieņemot lēmumu saistībā ar darbinieka situāciju, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu ietekmēt tās lēmumu, proti, ne tikai dienesta intereses, bet tostarp arī attiecīgā darbinieka intereses. Konkrēti, tas izriet no administrācijas rūpības pienākuma, kurš atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kāds ar Civildienesta noteikumiem un – pēc analoģijas – ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir izveidots attiecībās starp publisko iestādi un tās darbiniekiem.

Šādos apstākļos, ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda šajā saistībā piešķirta iestādēm, tiesas pārbaudē tiek noskaidrots tikai tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

Šajā ziņā kļūda var tikt atzīta par acīmredzamu tikai tad, ja tā ir viegli pamanāma, ņemot vērā kritērijus, kurus likumdevējs ir paredzējis attiecināt uz lēmumu pieņemšanas pilnvaru īstenošanu.

Pagaidu darbinieki, kuriem ir uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums, nevar atsaukties uz tiesībām uz stabilu nodarbinātību, kas izpaustos iestādes pienākumā, pirms tā pieņem lēmumu nepagarināt šīs kategorijas pagaidu darbinieka līgumu, pārbaudīt, vai pagaidu darbinieks nevar tikt pārcelts citā darbā.

Tādējādi rūpības pienākuma izpilde, kā arī dienesta interešu jēdziena ievērošana neliek Institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pirms tā nolemj nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu, iepriekš izskatīt iespēju pārcelt attiecīgo darbinieku citā darbā.

(skat. 40.–44. un 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Klinke/Tiesa, C‑298/93 P, EU:C:1994:273, 38. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi Kyrpitsis/ESK, T‑13/95, EU:T:1996:50, 52. punkts; Potamianos/Komisija, T‑160/04, EU:T:2008:438, 30. punkts; EIF/Landgren, T‑404/06 P, EU:T:2009:313, 162. punkts; EZA/BU, T‑444/13 P, EU:T:2014:865, 28. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedums Canga Fano/Padome, F‑104/09, EU:F:2011:29, 35. punkts.