Language of document : ECLI:EU:F:2008:167

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 11. decembrī

Lieta F‑116/06

Anne Buckingham u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – “Otrās kārtas” paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Prioritātes punktu piešķiršana – Pārejas noteikumi – Civildienesta noteikumu 45. panta VĪN – Vienlīdzīga attieksme – Pieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Bekingema [A. Buckingham] un trīspadsmit citi Komisijas ierēdņi būtībā lūdz atcelt 2005. gada 23. novembra lēmumu, kas publicēts Administratīvajā informācijā Nr. 85‑2005, daļā, kurā prasītājiem 2004. gada paaugstināšanā amatā nav piešķirti prioritātes punkti, ar ko atzīst iestādes labā veikto darbu 2003. gadā.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Komisijas ieviestā paaugstināšanas amatā sistēma – Lēmums konkrētām kategorijām piešķirt paaugstināšanas amatā punktus – Sagatavojošs akts – Lēmums, ar ko nosaka kopējo ierēdņiem piešķiramo punktu skaitu – Pārsūdzams lēmums

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Pāreja no vienas sistēmas uz citu

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta pirmā daļa)

1.      Ar Komisijas iekšējo regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā individuālie lēmumi piešķirt paaugstināšanas amatā punktus konkrētām kategorijām, kuri ir pieņemti, pirms iecēlējinstitūcija ir galīgi noteikusi kopējo katra ierēdņa iegūto punktu skaitu, ir sagatavojoši akti, kas tiek pieņemti pirms galīgā lēmuma, ar ko nosaka kopējo punktu skaitu, un kuri ir vajadzīgi šī galīgā lēmuma pieņemšanai. It īpaši tas ir gadījumā, kad ģenerāldirektori, piemērojot Komisijas iekšējo regulējumu, piešķir paaugstināšanas amatā punktus, kas ir nodoti katras ģenerāldirekcijas rīcībā, vai kad pēc amatā paaugstināšanas komitejas ieteikuma iecēlējinstitūcija, piemērojot šo regulējumu, piešķir prioritātes punktus, tādējādi atzīstot iestādes interesēs paveikto darbu. Ar šiem lēmumiem netiek noteikta iecēlējinstitūcijas galīgā nostāja attiecībā pret šiem ierēdņiem.

Šādi iecēlējinstitūcijas galīgo lēmumu, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdņiem piešķirto punktu skaits, ar kuru var iepazīties personīgajā paaugstināšanas amatā lietā, veido vairāki galīgie lēmumi par paaugstināšanas punktu piešķiršanu konkrētām kategorijām. Vispārīgi šie lēmumi izriet no katram ierēdnim piešķirto punktu sadales, kas parādās ierēdņa personīgajā paaugstināšanas amatā lietā. Lai gan arī šie lēmumi par paaugstināšanas punktu piešķiršanu konkrētām kategorijām ir jāuzskata par sagatavojošiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirms galīgā lēmuma, ar kuru nosaka kopējo punktu skaitu, un tie tādēļ nevar būt pamatā sūdzības iesniegšanas termiņa sākumam, šie lēmumi tomēr ir tādi lēmumi, ar kuriem galīgi tiek noteikta attiecīgā ierēdņa situācija attiecībā uz šo punktu kategoriju.

Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka, amatā paaugstināšanas procedūras beigu stadijā lūdzot atcelt to ierēdņu sarakstu, kuriem ir piešķirti prioritātes punkti, atzīstot viņu paveikto darbu iestādes interesēs, ierēdnis katrā ziņā ir vēlējies apstrīdēt kopējo viņam piešķirto punktu skaitu un viņa prasība nav uzskatāma par nepieņemamu tikai tādēļ, ka tā formāli nav vērsta pret lēmumu, ar kuru nosaka galīgo punktu skaitu.

(skat. 50.–54. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 96. un 97. punkts.

2.      Ierobežojumi, kas ir nenovēršami, pārejot no viena pārvaldības veida uz citu, arī attiecībā uz ierēdņu karjeru, var administrācijai likt pagaidu kārtībā un zināmās robežās atkāpties no parasti attiecīgajām situācijām piemērojamajiem noteikumiem un principiem. Tomēr šādām atkāpēm jābūt pamatotām ar imperatīvu nepieciešamību, kas saistīta ar pāreju, un tās ne piemērošanas laika, ne apmēra ziņā nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams saskaņotai pārejai no vienas sistēmas uz otru.

Ja pirmajā paaugstināšanā amatā, kurai piemēro jauno amatā paaugstināšanas sistēmu, kurai ir raksturīga nopelnu saskaitīšana un kuru ievieš ar Komisijas iekšējo regulējumu, kas paredz pagaidu pasākumus pārejas nodrošināšanai no agrākās sistēmas, tiek paredzēts A 12 pakāpes ierēdņiem piešķirt atšķirīgus prioritātes punktus par iepriekšējo gadu no tiem, kas piešķirti šajā amatā paaugstināšanas gadā, bet Komisija nolemj pārejas periodā ierobežot prioritātes punktu piešķiršanu, šāds ierobežojums nevar tikt uzskatīts par tādu, kas pārsniedz administrācijas pilnvaras pārejas pasākumos izstrādāt noteikumu grozījumus par ierēdņu paaugstināšanu amatā. Tā tikai nosaka robežas, ciktāl ir jāņem vērā iepriekš atzītie nopelni.

Lai gan patiešām teorētiski ir iespējams iedomāties citādu sistēmu, administrācijai nav pienākuma šajā ziņā. Spēkā esošo ierēdņu amatā paaugstināšanas metožu maiņas mērķis pat hipotētiski ir novērst konkrētus traucējumus, ka radušies iepriekšējo normu piemērošanas rezultātā. Tātad tādām reformām, kuru nepieciešamības izvērtēšanai administrācijai ir plaša rīcības brīvība, ir raksturīgi no zināmas dienas ierēdņu nopelnu vērtēšanu veikt uz jauna pamata.

(skat. 81.–83. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 de Wind/Komisija, Recueil, 1167. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 20. punkts; 2003. gada 11. februāris, T‑30/02 Leonhardt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑265. lpp., 51. un 55. punkts; 2006. gada 3. maijs, T‑393/04 Klaas/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑103. un II‑A‑2‑465. lpp., 56. punkts; Buendía Sierra/Komisija, minēts iepriekš, 213. un 220. punkts.