Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 23. jūlijā Recylex SA, Fonderie et Manufacture de Métaux, Harz-Metall GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 23. maija spriedumu lietā T-222/17 Recylex u.c./Komisija

(Lieta C-563/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Recylex SA, Fonderie et Manufacture de Métaux, Harz-Metall GmbH (pārstāvji: M. Wellinger, advokāts, S. Reinart un K. Bongs, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Lietas dalībnieku prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2019. gada 23. maija spriedumu lietā T-222/17, ciktāl ar to ir atstāts negrozīts naudas sods, kas apelācijas sūdzības iesniedzējām uzlikts ar apstrīdēto lēmumu 1 , un tām piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to apelācijas sūdzības iesniedzējām ir uzlikts naudas sods 26 739 000 EUR apmērā;

samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējām uzliktā naudas soda apmēru līdz 5 877 732 EUR, pamatojoties uz visiem trim pamatiem, vai vismaz līdz 17 679 141 EUR, pamatojoties tikai uz pirmo pamatu, līdz 13 305 478 EUR, pamatojoties tikai uz otro pamatu, līdz 19 099 565 EUR, pamatojoties tikai uz trešo pamatu, līdz 8 228 824 EUR, pamatojoties uz pirmo un otro pamatu, līdz 12 627 958 EUR, pamatojoties uz pirmo un trešo pamatu, vai līdz 9 503 913 EUR, pamatojoties uz otro un trešo pamatu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā lietā, ieskaitot tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza trīs pamatus.

Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, pirmkārt, tādēļ, ka tā pamatojums ir nesaskanīgs un neskaidrs attiecībā uz juridisko kritēriju, kurš piemērojams daļēja atbrīvojuma piešķiršanai, un, otrkārt, tādēļ, ka, piemērojot juridisko kritēriju, pārsūdzētajā spriedumā ir acīmredzami sagrozīti pierādījumi un nav ievēroti noteikumi par pierādīšanas pienākumu.

Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā ir nepareizi interpretēti un nepareizi piemēroti noteikumi par daļēju atbrīvojumu [no naudas soda] atbilstoši 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta trešajai daļai.

Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot 2006. gada paziņojuma par sadarbību III sadaļu, ciktāl tajā ir nospriests, ka uzņēmums, kurš otrais sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, nevar aizstāt pirmo uzņēmumu, kurš ir sniedzis šādus pierādījumus, bet neatbilst nosacījumiem naudas soda apmēra samazināšanai.

____________

1 Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmums C(2017) 900 final par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu (Lieta AT.40018 – Automašīnu akumulatoru pārstrāde).