VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2019. gada 24. septembrī (*)
Dempings – Ķīnas izcelsmes solārā stikla imports – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts) – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Jēdziens “uzņēmumu ražošanas izmaksu un finansiālā stāvokļa nozīmīgi izkropļojumi” – Nodokļu priekšrocības – Acīmredzama kļūda vērtējumā
Lietā T‑586/14 RENV
Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd, Aņhui [Anhui] (Ķīna), ko pārstāv Y. Melin, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv L. Flynn un T. Maxian Rusche, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH, Černica [Tschernitz] (Vācija), ko pārstāv R. MacLean, advokāts,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2014, L 142, 1. lpp.),
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši I. Labucka (referente) un I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio],
sekretārs: F. Ollers [F. Oller], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2019. gada 16. janvāra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd ir Ķīnā reģistrēta sabiedrība, kas Ķīnā ražo un eksportē uz Eiropas Savienību solāro stiklu, uz kuru attiecas Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 470/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2014, L 142, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
2 Prasītājas vienīgā akcionāre ir Honkongā (Ķīna) reģistrētā sabiedrība Xinyi Solar (Hong Kong) Ltd, kas ir iekļauta Honkongas biržas sarakstā.
3 Procesā, kura iznākumā tika pieņemta apstrīdētā regula, prasītāja 2013. gada 21. maijā, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp., un labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.)), iesniedza pieteikumu, lūdzot piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu (turpmāk tekstā – “TES”) pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta (tagad Regulas 2016/1036 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts) izpratnē.
4 2013. gada 6. jūnijā prasītāja iesniedza savas atbildes uz Eiropas Komisijas antidempinga anketu.
5 2013. gada 21. jūnijā prasītāja atbildēja uz Komisijas pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu.
6 Laikā no 2013. gada 21. līdz 26. jūnijam prasītājas Ķīnas juridiskajā adresē tika pārbaudīta informācija, kuru prasītāja bija sniegusi TES piešķiršanas pieteikuma veidlapā un atbildēs uz Komisijas anketu.
7 2013. gada jūnija beigās un jūlijā prasītāja, saskaņojot ar Komisiju un atbilstoši tās pieprasījumiem, iesniedza papildu informāciju.
8 Ar 2013. gada 22. augusta vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka uzskata par neiespējamu apmierināt tās TES piešķiršanas pieteikumu tā iemesla dēļ vien, ka prasītāja neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma noteikumiem (turpmāk tekstā – “2013. gada 22. augusta vēstule”). Komisija aicināja prasītāju iesniegt savus apsvērumus, vienlaikus tomēr uzskatot, ka tā atbilst citiem nosacījumiem, kas izklāstīti minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā.
9 2013. gada 1. septembrī prasītāja iesniedza savus apsvērumus, apstrīdot Komisijas vērtējumus.
10 Komisija ar 2013. gada 13. septembra vēstuli atbildēja uz šiem apsvērumiem savā galīgajā lēmumā, ar kuru tā lēma par TES piešķiršanas pieteikumu (turpmāk tekstā – “2013. gada 13. septembra vēstule”) un kurā tā apstiprināja, ka prasītājas iesniegtais pieteikums par TES piešķiršanu ir noraidīts.
11 2013. gada 26. novembrī Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 1205/2013, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2013, L 316, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu regula”).
12 Pagaidu regulas 34.–47. apsvērumā, kas attiecas uz “[uzņēmuma, kas darbojas] tirgus ekonomikas režīmā [statusu]”, ir norādīts:
“(34) Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz importu no [Ķīnas] ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.
(35) Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk ir sniegts šo kritēriju izklāsts:
(1) ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtību;
(2) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem;
(3) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;
(4) juridisku noteiktību [drošību] un stabilitāti garantē tiesību akti par bankrotu un īpašumu un
(5) valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.
(36) Desmit uzņēmumi, kuri sadarbojās, pieprasīja [TES] atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajos termiņos sniedza atbildes uz [TES] pieprasījuma veidlapas jautājumiem. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktam tika veikta [TES] pārbaude izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, [tostarp prasītājai].
(37) Tādējādi [TES] noteikšana tika veikta turpmāk norādītajiem četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām:
– Izlasē iekļautie uzņēmumi
– [..]
– [prasītāja] un Xinyi Solar (Hong Kong) [..];
– [..]
– Uzņēmums, kam piemēro atsevišķu novērtējumu
– [..]
(38) Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu [TES] pieprasījumos ietverto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.
(39) Saistīto uzņēmumu gadījumā Komisija pārbauda, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā atbilst [TES] piešķiršanas nosacījumiem. Tāpēc gadījumos, kad attiecīgā ražojuma ražošanā vai tirdzniecībā tieši vai netieši ir iesaistīts meitasuzņēmums vai jebkurš cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums [Ķīnā], [TES] atbilstības pārbaude tiek veikta katram uzņēmumam atsevišķi, kā arī uzņēmumu grupai kopumā.
(40) Tāpēc tika pārbaudīti četru ražotāju eksportētāju (uzņēmumu grupu), ko veido vienpadsmit juridiskas personas, [TES] pieprasījumi.
(41) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem (uzņēmumu grupām), kas pieprasīja [TES], nespēj pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
(42) [..]
(43) [N]eviens no četriem ražotājiem eksportētājiem – ne atsevišķi, ne grupā – nespēja pierādīt, ka uz tiem neattiecas nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Tādējādi šie uzņēmumi vai uzņēmumu grupa neatbilda [TES] 3. kritērijam. Konkrētāk, visi četri ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas izmantoja preferenciālu nodokļu režīmu.
(44) [..]
(45) Komisija paziņoja [TES] izmeklēšanas rezultātus attiecīgajiem uzņēmumiem, [Ķīnas] iestādēm un sūdzības iesniedzējam un aicināja tos sniegt piezīmes.
(46) Saņemtās piezīmes nespēja mainīt Komisijas sākotnējos konstatējumus. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu visiem pieprasījumu iesniedzējiem 2013. gada 13. septembrī tika atsevišķi un oficiāli paziņots Komisijas galīgais lēmums par to attiecīgajiem [TES] pieprasījumiem.
(47) Neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām [Ķīnā], kas bija pieprasījuši [TES], nevarēja pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc to [TES] pieprasījumi tika noraidīti.”
13 2014. gada 13. maijā Komisija pieņēma apstrīdēto regulu.
14 Apstrīdētās regulas 32.–34. apsvērumā, kas attiecas uz “[uzņēmuma, kas darbojas] tirgus ekonomikas režīmā [statusu]”, Komisija uzskatīja, ka:
“(32) Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlāk pēc galīgās informācijas izpaušanas [prasītāja] apgalvoja, ka Komisija esot kļūdījusies, noraidot tās [TES] pieprasījumu. Tāda pati ar [TES] noteikšanu saistīta prasība jau bija izvirzīta pagaidu posmā, un Komisija to noraidīja pagaidu regulas 43. un 47. apsvērumā.
(33) [Prasītāja] apgalvoja, ka preferenciāla nodokļu režīma un dotāciju radītais ieguvums neveidojot nozīmīgu daļu no tās apgrozījuma. Šajā saistībā jāatgādina, ka minētais arguments (kā arī citi argumenti) jau tika aplūkots Komisijas 2013. gada 13. septembra vēstulē eksportētājam, kurā Komisija minētajai personai sniedza informāciju par [TES] noteikšanu. Jo īpaši tika uzsvērts, ka šīs priekšrocības iezīmju dēļ absolūtajam [izmeklēšanas perioda] laikā saņemtajam ieguvumam nav nozīmes, lai novērtētu, vai izkropļojums ir “būtisks”. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.
(34) Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts konstatējums, ka visi [TES] pieprasījumi būtu jānoraida, kā noteikts pagaidu regulas 34.–47. apsvērumā.”
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi lietā T‑586/14
15 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 7. augustā, prasītāja lūdza atcelt apstrīdēto regulu.
16 2014. gada 21. oktobrī Komisija iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā iebildumu rakstu, ar kuru tā lūdza Vispārējo tiesu noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Prasītāja un Komisija iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku attiecīgi 2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 30. janvārī.
18 Pēc tiesneša referenta ierosinājuma Vispārējā tiesa nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu.
19 Piemērojot Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Vispārējā tiesa uzdeva lietas dalībniekiem jautājumus, uz kuriem līdz tiesas sēdei bija jāsniedz rakstveida atbildes.
20 Lietas dalībnieki uz šiem jautājumiem atbildēja noteiktajā termiņā.
21 Vispārējā tiesa 2015. gada 9. septembra tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un viņu atbildes uz tās uzdotajiem mutvārdu jautājumiem.
22 Vispārējā tiesa ar 2016. gada 16. marta spriedumu Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T‑586/14, turpmāk tekstā – “sākotnējais spriedums”, EU:T:2016:154) atcēla apstrīdēto regulu un piesprieda Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
23 Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesas kancelejā iesniegta 2016. gada 26. maijā, Komisija apelācijas kārtībā pārsūdzēja sākotnējo spriedumu.
24 Ar 2016. gada 13. oktobra rīkojumu Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (C‑301/16 P, nav publicēts, EU:C:2016:796) GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH tika atļauts iestāties tiesvedībā Tiesā Komisijas prasījumu atbalstam.
25 Tiesa ar 2018. gada 28. februāra spriedumu Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (C‑301/16 P, turpmāk tekstā – “apelācijas tiesvedībā taisītais spriedums”, EU:C:2018:132) atcēla sākotnējo spriedumu, nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi pēc lietas nodošanas atpakaļ
26 Pēc apelācijas tiesvedībā taisītā sprieduma un atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 215. pantam šī lieta tika iedalīta Vispārējās tiesas piektajai palātai.
27 Atbilstoši Reglamenta 217. panta 1. punktam noteiktajā termiņā prasītāja un Komisija 2018. gada 27. aprīlī un persona, kas iestājusies lietā, 2018. gada 8. maijā iesniedza savus rakstveida apsvērumus par secinājumiem, kuri attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no apelācijas tiesvedībā taisītā sprieduma.
28 Piemērojot Reglamenta 89. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Vispārējā tiesa 2018. gada 21. novembrī uzdeva lietas dalībniekiem jautājumus, uz kuriem līdz tiesas sēdei bija jāsniedz rakstveida atbildes.
29 Lietas dalībnieki uz šiem jautājumiem atbildēja noteiktajā termiņā.
30 2019. gada 16. janvāra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz tajā uzdotajiem Vispārējās tiesas jautājumiem.
31 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu daļā, kurā tā uz to attiecas;
– piespriest Komisijai un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.
32 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.
33 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp ar tās iestāšanos lietā Tiesā saistītos tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
34 Pamatojot savu prasību par apstrīdētās regulas atcelšanu, prasītāja izvirza četrus pamatus.
35 Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots par pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma pārkāpumu.
36 Ir jāsāk ar pirmā pamata otrās daļas izvērtējumu.
37 Saistībā ar pirmā pamata otro daļu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un tiesību kļūdu, apstiprinot, ka prasītājas ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli ietekmēja nozīmīgi izkropļojumi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē.
38 Prasītāja apgalvo, ka, ja tiktu pieņemts, ka attiecīgās nodokļu priekšrocības ir radījusi agrākā sistēma, kurā nebija tirgus ekonomikas, šādas priekšrocības neizraisa to, ka tās ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli ietekmē nozīmīgi izkropļojumi. Proti, kā tā esot paskaidrojusi izmeklēšanas gaitā, attiecīgie nodokļu atvieglojumi tās gadījumā veidoja tikai 1,34 % no visām tās ražošanas izmaksām un 1,14 % no tās apgrozījuma.
39 Komisija neesot izvērtējusi šo argumentu un 2013. gada 13. septembra vēstulē kļūdaini uzskatījusi, ka nozīmīgs izkropļojums izriet no zemākām nodokļu likmēm, jo “it īpaši varēja tikt īstenots mērķis piesaistīt kapitālu ar samazinātām likmēm un šādi ietekmēt sabiedrības finansiālo un ekonomisko stāvokli kopumā”, lai gan finansiālā ietekme, kas ir mazāka nekā 1,5 % no ražošanas izmaksām vai apgrozījuma, nevarot – it īpaši Xinyi Solar (Hong Kong) gadījumā – veidot nopietnu stimulu kapitāla piesaistīšanai.
40 Attiecībā uz izkropļojuma nozīmīgumu Komisija vispirms uzsver, ka prasītāja nav apstrīdējusi faktu, ka tā ir guvusi priekšrocības no preferenciāla nodokļu režīma, un apgalvo, ka tad, kad sabiedrības, kuras valdība uzskata par stratēģiskām, bauda labvēlīgu attieksmi uz ienākumu nodokli balstītā nodokļu sistēmā, šīs attieksmes radītie izkropļojumi ir nozīmīgi, ņemot vērā, ka tie pilnībā groza ienākumu apmēru pirms nodokļu nomaksas, kas šīm sabiedrībām ir jānopelna, lai tās būtu pievilcīgas ieguldītājiem. Tā kā šie izkropļojumi ir pastāvīgi, absolūtajam izmeklēšanas laikā saņemtajam ieguvumam, ņemot vērā tā raksturu, neesot nozīmes, jo ir jānosaka, vai izkropļojumi ir nozīmīgi.
41 Turpinājumā Komisija apstiprina, ka, ņemot vērā attiecīgās nodokļu priekšrocības, tā būtībā varēja prezumēt, ka ārvalstu kapitāla pievilcība ir tikusi pastiprināta tādējādi, ka prasītājas finansiālā stāvokļa izkropļojumi ir bijuši nozīmīgi, un ka prasītāja katrā ziņā nav sniegusi pierādījumu par pretējo.
42 Turklāt prasītāja neesot norādījusi pamatojumu, kas attaisnotu iemeslu, kādēļ tās apgrozījumam būtu jābūt kā atsauces kritērijam vai kādēļ izkropļojumu izvērtējumam būtu jāattiecas tikai uz izmeklēšanas periodu, vienlaikus vispār nepieminot savu kopējo finansiālo stāvokli – atšķirībā no savām ražošanas izmaksām vai apgrozījumam.
43 Visbeidzot, Komisija nesaskata, kā tā būtu varējusi nepienācīgi piemērot “nozīmīgu izkropļojumu” jēdzienu, secinot, ka, pateicoties prasītājai piešķirtajām divu gadu nodokļu brīvdienām un nodokļu likmes piemērošanai 50 % apmērā no parastās likmes trīs gadu laikā, kas asociējamas ar pastāvīgu un laika ziņā neierobežotu nodokļu priekšrocību, prasītāja nav pierādījusi, ka tās ražošanas izmaksas vai finansiālo stāvokli nav ietekmējuši nozīmīgi izkropļojumi, ko radījuši attiecīgie pasākumi.
44 Prasītāja savos rakstveida apsvērumos par secinājumiem, kuri attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no apelācijas tiesvedībā taisītā sprieduma, uztur savus prasības pieteikumā formulētos iebildumus.
45 Savos rakstveida apsvērumos par secinājumiem, kuri attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no apelācijas tiesvedībā taisītā sprieduma, Komisija attiecībā uz pirmā pamata otro daļu uzskata, ka lietas dalībnieki par to ir plaši izteikušies savos rakstveida apsvērumos tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī tiesas sēdē.
46 Persona, kas iestājusies lietā, savos rakstveida apsvērumos par secinājumiem, kuri attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no apelācijas tiesvedībā taisītā sprieduma, norāda, ka abas attiecīgās nodokļu priekšrocības varēja tikt apvienotas, ļaujot prasītājai izmeklēšanas periodā samazināt tās nodokļa likmi līdz 14 %, lai gan parastā Ķīnas sabiedrībām piemērojamā nodokļu likme bija 25 %, un apstrīd prasītājas nostāju, saskaņā ar kuru šīs priekšrocības nevarot tikt uzskatītas par nozīmīgām.
47 Persona, kas iestājusies lietā, šajā ziņā norāda uz prasītājas sabiedrību pārstrukturēšanos un tās motivāciju, kā arī Ķīnas izcelsmes solārā stikla importa apjoma un prasītājas tirgus daļas palielināšanos.
48 Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo arī, ka tad, ja nebūtu attiecīgo nodokļu priekšrocību, prasītāja, ņemot vērā piemērotās starpības, nebūtu varējusi neitralizēt attiecībā uz to pieņemtos antidempinga pasākumus, nedz arī būtu varējusi tik ātri un jūtami iekļūt Savienības tirgū, vienlaikus noliedzot minēto priekšrocību nozīmi visās tas ražošanas izmaksās un apgrozījumā.
49 Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas 2016/1036 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts) preču importēšanas gadījumā no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti šī paša panta 1.–6. punktā, normālo vērtību principā nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešajā valstī ar tirgus ekonomiku.
50 Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta mērķis ir nepieļaut valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, esošo cenu un izmaksu ņemšanu vērā, jo šie parametri nav parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts (skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā tostarp uz importu no Ķīnas, normālo vērtību nosaka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam (tagad Regulas 2016/1036 2. panta 1.–6. punkts), ja, pamatojoties uz pienācīgi argumentētiem iesniegumiem, ko iesniedz viens vai vairāki izmeklēšanai pakļauti ražotāji, un saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un procedūrām iespējams pierādīt, ka konkrētie ražotāji attiecībā uz attiecīgo līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos (spriedums, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 67. punkts).
52 Tādējādi, pirmkārt, ražotājam, kas vēlas iegūt TES, ir jāiesniedz šajā ziņā pienācīgi argumentēts pieteikums un, otrkārt, Komisijai ir jāvērtē, vai šī ražotāja iesniegtie elementi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji. Šādā kontekstā Savienības tiesa attiecīgā gadījumā pārbauda, vai šajā vērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 2. februāris, Brosmann Footwear (HK) u.c./Padome, C‑249/10 P, EU:C:2012:53, 32. punkts, un 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 70. punkts).
53 Prasība par pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktā nostiprinātā izņēmuma šauru interpretāciju nevar ļaut iestādēm interpretēt un piemērot šo tiesību normu neatbilstoši tās formulējumam un mērķim (spriedums, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 93. punkts).
54 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta formulējumu kritērijs, kas ir ņemams vērā, izvērtējot ražotāja, kurš vēlas iegūt TES, pieteikuma pamatotību, ir tas, vai “attiecībā uz [attiecīgo] līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu” darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļi.
55 No pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izriet, ka minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji, uz kuriem balstīti ražotāju iesniegtie pieteikumi un kuri Komisijai ir jāņem vērā, izvērtējot šos pieteikumus, ir “[attiecīgo] līdzīgu izstrādājumu ražošana un pārdošana”. Šis precizējums no kontekstuālā skatpunkta iekļaujas pamatregulas 2. pantā, kurā ir nostiprināti noteikumi par to, kā aprēķināt normālo vērtību, proti, salīdzināmu parastajās tirdzniecības operācijās izmantojamu līdzīga izstrādājuma cenu eksportētājvalstī.
56 Konkrētāk, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. un 3. punktu normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī parastajās tirdzniecības operācijās ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti. Ja parastajās tirdzniecības operācijās nav novērojams identiska izstrādājuma noiets vai tas ir nepietiekams, vai arī konkrētā tirgus situācija neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, šo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izstrādājuma izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas saprātīgā apmērā. Šajā ziņā no pamatregulas 2. panta 4.–6. punkta izriet, ka ticama šo jēdzienu piemērošana ir atkarīga no tā, vai no attiecīgā ražotāja grāmatvedības uzskaites izrietošie elementi, uz kuriem balstīsies Komisija, principā atspoguļo tirgus vērtību un tādējādi ļaus veikt normālās vērtības aprēķinu atbilstoši antidempinga izmeklēšanas mērķiem.
57 To kritēriju kopums, kurus Savienības likumdevējs, īstenojot savu rīcības brīvību, ir noteicis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, atspoguļo gribu pārbaudīt, vai TES piešķiršanu pieprasījušais ražotājs attiecībā uz līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu darbojas atbilstoši principiem, kas ļauj veikt normālās vērtības aprēķinu.
58 Šādā kontekstā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā iedibinātais trešais kritērijs, kas ir vienīgais, kurš šajā lietā tiek uzskatīts par neizpildītu, paredz, ka “uzņēmumu ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, jo īpaši attiecībā uz aktīvu nolietojumu, citiem norakstījumiem, bartera darījumiem un samaksu, kompensējot parādus”.
59 Šajā ziņā ir jānorāda, ka šā sprieduma 58. punktā minētais nosacījums attiecas uz uzņēmuma ražošanas izmaksām un finansiālo stāvokli, aplūkojot no konkrētiem parametriem, kuriem ir tieša saikne ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktā paredzētajām normālās vērtības aprēķina metodēm. Šie parametri it īpaši ir aktīvu nolietojums, citi norakstījumi, bartera darījumi un samaksa, kompensējot parādus. Protams, šis uzskaitījums ir indikatīvs, kā uz to norāda vārdu savienojuma “it īpaši” izmantojums. Tomēr nedz šo vārdu lietojuma mērķis, nedz sekas nevar būt tādas, ka Komisijai tiktu ļauts noraidīt TES piešķiršanas pieteikumu, pamatojoties uz apstākļiem, kuri, pat ja tie plašā nozīmē ir saistīti ar uzņēmuma finansiālo stāvokli, automātiski nenozīmē, ka izkropļojumi – kuriem turklāt ir jābūt “nozīmīgiem” – ietekmē vienu vai vairākus faktorus, kas nosaka ar attiecīgu līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu saistītos elementus (pēc analoģijas attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmo ievilkumu skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 78.–82. punkts).
60 Līdz ar to, runājot par pasākumiem, kas skar uzņēmuma finansiālo stāvokli vispārīgi un šī fakta dēļ vienīgi varētu nozīmīgi izkropļot šo situāciju saistībā ar attiecīgu līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu, Komisijai, ņemot vērā administratīvajā procesa iesniegtos elementus, ir jāvērtē, vai šie pasākumi patiešām ir izraisījuši šādu izkropļojumu.
61 Proti, pirmkārt, pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā ir atsauce uz ražošanas izmaksām un finansiālo stāvokli, kurus “neietekmē” nozīmīgi izkropļojumi, nevis kurus “nevar” ietekmēt šādi izkropļojumi. Otrkārt, attiecīgo izkropļojumu “nozīmīgums” ir jāizvērtē salīdzinājumā ar šīs tiesību normas mērķi, kas tiecas nodrošināt, ka ar uzņēmuma ražošanas izmaksām un finansiālo stāvokli saistītie elementi netiek izkropļoti tik lielā mērā, ka varbūtēja pamatregulas 2. panta 1.–6. punkta piemērošana izraisītu mākslīgus rezultātus, apdraudot antidempinga izmeklēšanas mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 82. punkts).
62 Izskatāmajā lietā Komisija ir atteikusies piešķirt prasītājai TES vienīgi tādēļ, ka tā nav pierādījusi, ka atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā paredzētajam kritērijam.
63 Konkrēti, pirmkārt, Komisija 2013. gada 22. augusta vēstulē uzskatīja, ka prasītāja guva dažādas nodokļu priekšrocības saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, proti:
“– [..] nodokļu režīms, [kas] sabiedrībām ar ārvalstu kapitāla līdzdalību dod iespēju saņemt pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa attiecībā uz [uzņēmumu ienākuma nodokli] (0 % likme) divu gadu laikposmā un [šī nodokļa] samazinājumu 50 % apmērā nākamo trīs gadu laikposmā, tas ir, likmi 12,5 % apmērā parastās 25 % likmes vietā;
– tā sauktais “augsto tehnoloģiju uzņēmumu” nodokļu režīms, kuru piemērojot sabiedrība maksā samazinātu uzņēmuma ienākumu nodokļa likmi 15 % apmērā parastās likmes 25 % likmes vietā. Šī preferenciālā nodokļa likme ir uzskatāma par subsīdiju, kuru gandrīz pastāvīgi var pielāgot un kuras mērķis var būt arī ieguldījumu ar samazinātām procentu likmēm piesaistīšana, tādējādi kropļojot konkurenci.”
64 Komisija no tā secināja, ka “samazinātas nodokļu likmes rada būtiskas nodokļu priekšrocības”, tādējādi prasītāja “nav pierādījusi, ka tās ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli nav ietekmējuši nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas”. Komisija atgādināja, ka “tā sauktais “augsto tehnoloģiju uzņēmumu” nodokļu režīms” nesen ir ticis analizēts Solāro paneļu lietā un uzskatīts par pietiekamu pamatu, lai atteiktu TES piešķiršanu”.
65 Otrkārt, 2013. gada 13. septembra vēstulē, ar kuru Komisija darīja zināmu prasītājai savu galīgo lēmumu attiecībā uz tās TES piešķiršanas pieteikumu, atbildot uz tās apsvērumiem par 2013. gada 22. augusta vēstuli, Komisija ir izklāstījusi tostarp šādus apsvērumus:
“Preferenciālas nodokļu likmes režīma piemērošana maina to peļņas apmēru pirms nodokļu samaksas, kas sabiedrībai ir jāsasniedz, lai tā būtu pievilcīga ieguldītājiem. Izmeklēšanas periodā piešķirtā absolūtā priekšrocība ne vienmēr ir izšķirošais kritērijs, lai vērtētu izkropļojuma nozīmīgumu, ņemot vērā priekšrocības raksturu. Gluži pretēji, šim vērtējumam ir jāaptver visa pasākuma ietekme uz sabiedrības ražošanas un finansiālo stāvokli attiecīgajā laikposmā.
Šajā ziņā ir jāatgādina, ka samazinātu nodokļu likmi (14,01 %) [prasītājai] bija iespējams piemērot tāpēc, ka [tā] varēja apvienot nodokļu režīmu augsto tehnoloģiju uzņēmumiem ar vēl citu režīmu, proti, programmu “2 Free 3 Halve”. To kopējais rezultāts bija ievērojami mazāka nodokļa likme, salīdzinot ar parasto likmi (25 %), tādējādi it īpaši varēja tikt īstenots mērķis piesaistīt kapitālu ar samazinātām likmēm un šādi ietekmēt sabiedrības finansiālo un ekonomisko stāvokli kopumā.
[..]
Visbeidzot, Jūs apgalvojat, ka Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru nodokļu režīms ir gandrīz pastāvīgi pielāgojams, nav pamatots. Jūsu argumenti, saskaņā ar kuriem abi nodokļu režīmi ir ierobežoti laikā, ir tikuši pienācīgi ņemti vērā. Tomēr tas, ka šie abi nodokļu režīmi nebija pastāvīgi, nevar atspēkot faktu [..], ka to mērķis bija ietekmēt uzņēmuma finansiālo un ekonomisko stāvokli.”
66 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija savu secinājumu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā paredzēto kritēriju ir balstījusi uz elementiem, kuri attiecas uz kritēriju, kas nav viens no šajā tiesību normā izklāstītajiem kritērijiem (skat. iepriekš 58. punktu). Proti, no 2013. gada 22. augusta un 13. septembra vēstulēm izriet, ka tā ir balstījusies, pirmkārt, uz nodokļu priekšrocību, kuru vispārīgi rada prasītājai piemērotās samazinātas nodokļu likmes, un, otrkārt, uz faktu, ka šāda priekšrocība var piesaistīt ieguldītājus prasītājas kapitālā. Tādējādi Komisija, šķiet, nav atbalstījusi prasītājas argumentu saistībā ar to, ka attiecīgās priekšrocības apjoms in concreto esot nenozīmīgs, uzstājot uz to, ko tā dēvē par attiecīgā pasākuma “kopējo ietekmi”, proti, iespēju “piesaistīt kapitālu ar samazinātām likmēm”.
67 Taču ir jākonstatē, ka šī argumentācija skar, lielākais, uzņēmuma finansiālo stāvokli no augstākā mērā abstrakta skatpunkta, bez saiknes ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā skaidri norādītajiem elementiem vai citiem elementiem saistībā ar attiecīgā līdzīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, kuru nozīmīgi izkropļojumi, ko rada strīdīgā priekšrocība, apdraudētu iespēju veikt ticamu normālās vērtības aprēķinu, piemērojot pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.
68 Proti, pirmkārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms skar noteiktā pārskata gadā gūtās peļņas aplikšanu ar nodokli. Tātad nedz tā mērķis, nedz sekas nav ietekmēt šīs peļņas apjomu vai pašu likmi, ne arī citus elementus kā normālās vērtības sastāvdaļas, kas Komisijai antidempinga izmeklēšanas mērķiem ir aprēķināma atbilstoši pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam. Līdz ar to Komisijas vispārējai atsaucei uz attiecīgo pasākumu “kopējo ietekmi” uz prasītājas finansiālo stāvokli – pašai par sevi un bez cita paskaidrojuma – nav nozīmes pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma piemērošanas mērķiem.
69 Otrkārt, līdzīga analīze ir piemērojama Komisijas vērtējumiem attiecībā uz prasītājas – kā investīciju kapitāla piesaistes objekta – “pievilcīgumu”. Konkrēti, ir jākonstatē, ka, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumu, vienīgi iespēja, ka preferenciāls nodokļu režīms piesaista ieguldītājus uzņēmuma kapitālā, nav pietiekama, lai uzskatītu, ka tā finansiālo stāvokli patiešām “ietekmē” nozīmīgi izkropļojumi. Turklāt pretēji tam, ko ierosina Komisija, lēmums ieguldīt kādas sabiedrības kapitālā parasti netiek saistīts ar kādu “likmi”, un līdz ar to “mērķis piesaistīt kapitālu ar samazinātām likmēm”, uz ko atsaucas šī iestāde, ir grūti saprotams vērtējums. Attiecīgi un jebkurā gadījumā – tas, ka ieguldītājs tērē savus līdzekļus prasītājas kapitāldaļu pirkumam, pēc savas būtības acīmredzami nav saistīts ar prasītājas finansiālā stāvokļa izkropļojumiem, aplūkojot no pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma mērķa viedokļa (skat. šā sprieduma 59.–61. punktu). Tādējādi Komisija nevar balstīties uz vienkāršiem pieņēmumiem, lai prezumētu būtiskas sekas, ko var kvalificēt kā “nozīmīgus izkropļojumus”, un tādējādi – lai noraidītu prasītājas iesniegtos elementus, kas ir domāti, lai noliegtu to, ka izkropļojumi, no kuriem tā attiecīgā gadījumā ir guvusi labumu, ir nozīmīgi.
70 Vēl jo vairāk tas tā ir tad, kad – kā tas ir prasītājas gadījumā – ražotājs, ņemot vērā nodokļu atvieglojumu nenozīmīgo absolūto vērtību attiecībā uz tā apgrozījumu un visām tā ražošanas izmaksām, pierāda savu ekonomisko un finansiālo autonomiju konkrētajā tirgū no attiecīgajiem pasākumiem kādā laikposmā, proti, izmeklēšanas periodā.
71 Proti, ir jānorāda, ka uzņēmuma apgrozījums ir atbilstošs rādītājs tā ekonomiskajai un finansiālajai spējai, balstoties uz kuru tas gūst peļņu. Tāpēc prasītāja, norādot, ka attiecīgie izkropļojumi veidoja 1,14 % no tās apgrozījuma, patiešām ir iesniegusi principā ticamu un atbilstošu elementu attiecībā uz izvērtētā nodokļu pasākuma kopējo ietekmi uz savu finansiālo stāvokli.
72 Šādos apstākļos Komisijai bija vismaz jāizskaidro saikne starp izvēli ieguldīt prasītājas kapitālā, ko attiecīgā gadījumā ir rosinājis labvēlīgais nodokļu režīms, no vienas puses, un tās finansiālā stāvokļa izkropļojumiem, no otras puses, un nevis vispārīgi un teorētiski, bet gan pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma mērķa gaismā (skat. šā sprieduma 49.–61. punktu).
73 Šādu vērtējumu apstiprina fakts, ka, lai noraidītu prasītājas iesniegtos elementus, Komisija skaidri atsaucās uz savu Solāro paneļu lietā aplūkotā nodokļu režīma izvērtējumu un uzskatīja, ka ar šo izvērtējumu pietiek, lai atteiktos prasītājai piešķirt TES. Taču atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam TES ir novērtējams, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, kādos darbojas katrs izmeklēšanā iesaistītais ražotājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 2. februāris, Brosmann Footwear (HK) u.c./Padome, C‑249/10 P, EU:C:2012:53, 38. punkts).
74 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka motivācijā, uz kuru Komisija ir balstījusies, lai noraidītu prasītājas TES piešķiršanas pieteikumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir pamatota. Tāpēc apstrīdētā regula ir jāatceļ, nelemjot par pirmā pamata pirmo daļu, kā arī pārējiem izvirzītajiem pamatiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 219. pantam Vispārējā tiesa nolēmumos, kas pasludināti pēc tās nolēmumu atcelšanas un lietas nodošanas atpakaļ, lemj par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedību Tiesā. Tā kā Tiesa apelācijas tiesvedībā taisītajā spriedumā atlika lēmuma par prasītājas, Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu, Vispārējai tiesai šajā spriedumā ir jālemj par visiem tiesāšanās izdevumiem tajā notikušajās tiesvedībās, tostarp tiesvedībā pirmajā instancē, kā arī par tiesāšanās izdevumiem apelācijas tiesvedībā lietā C‑301/16 P.
76 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
77 Turklāt saskaņā ar Reglamenta 134. panta 2. punktu, ja nolēmums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.
78 Izskatāmajā lietā Komisijai ir nelabvēlīgs pirmās instances nolēmums un prasītājai ir nelabvēlīgs apelācijas instances nolēmums. Tomēr, tā kā Komisijai un personai, kas iestājusies lietā, ir nelabvēlīgs galīgais Vispārējās tiesas nolēmums lietā, kas izskatīta pēc nodošanas atpakaļ, Komisijai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus. Personai, kas ir iestājusies lietā, ir jāpiespriež papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās iestāšanos lietā.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam.
2) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd tiesāšanās izdevumus, izņemot ar iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.
3) GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Xinyi PV Products (Anhui) Holdings tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās iestāšanos lietā.
Gratsias | Labucka | Ulloa Rubio |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 24. septembrī.
[Paraksti]