Language of document : ECLI:EU:F:2014:216

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 18. septembrī

Lieta F‑54/13

CV

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)

Civildienests – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Administratīvās izmeklēšanas – Disciplinārlieta – Psiholoģiska vardarbība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CV lūdz Civildienesta tiesu piespriest Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, ko izraisījusi “administratīvā pārcentība”, ar kādu pret viņu esot izturējušies EESK darbinieki

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu – Robežas – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kuras mērķis ir apiet prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamību – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Termiņi – Administrācijas pienākums rīkoties saprātīgā termiņā  – Novērtēšana

(Civildienesta noteikumu IX pielikums)

1.      Lai gan lietas dalībnieks var celt prasību sakarā ar atbildību un neviens dokuments neliek viņam lūgt prettiesiskā akta, ar kuru tam tiek nodarīts kaitējums, atcelšanu, tad tomēr šādā veidā tas nevar apiet prasības par šo pašu prettiesiskumu, kurai ir tie paši finansiālie mērķi, nepieņemamību. Konkrēti, ierēdnis, kurš nav savlaicīgi apstrīdējis viņam, iespējams, nelabvēlīgus aktus, iesniedzot prasību atcelt tiesību aktus, nevar labot to, ka šī prasība nav celta, un zināmā mērā izkārtot sev jaunus termiņus prasību celšanai, iesniedzot prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 31. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums Burban/Parlaments, T‑59/96, EU:T:1997:75, 26. un 27. punkts.

2.      No labas pārvaldības principa izriet, ka disciplinārlietu institūcijām ir pienākums vadīt disciplinārlietas norisi ar pienācīgu rūpību un rīkoties tā, lai katra procesuālā darbība tiktu veikta saprātīgā termiņā kopš iepriekšējās darbības. Disciplinārlietas norises nesamērīgais ilgums var izrietēt gan no iepriekšēju administratīvo izmeklēšanu norises, gan no disciplinārlietas pašas, ņemot vērā, ka jautājums par to, vai disciplinārlietas norisē kopš tās sākšanas tikusi ievērota vajadzīgā rūpība, būs atkarīgs no tā, cik īss vai ilgs laiks būs pagājis no iespējamā disciplinārā pārkāpuma izdarīšanas līdz nolēmuma par disciplinārlietas sākšanu pieņemšanai. Visbeidzot, tas, vai disciplinārlietas norises ilgums ir saprātīgs, ir jāizvērtē atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem un it īpaši no lietas nozīmīguma ieinteresētajai personai, lietas sarežģītības, kā arī no prasītāja un kompetento iestāžu izturēšanās.

(skat. 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Baustahlgewebe/Komisija, C‑185/95 P, EU:C:1998:608, 29. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Andreasen/Komisija, F‑40/05, EU:F:2007:189, 194. punkts; un rīkojums CX/Komisija, F‑5/14 R, EU:F:2014:21, 43. punkts.