Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrī Prysmian SpA, Prysmian Cavi e Sistemi Srl iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-475/14 Prysmian un Prysmian Cavi e Sistemi/Komisija
(Lieta C-601/18 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Prysmian SpA, Prysmian Cavi e Sistemi Srl (pārstāvji: C. Tesauro, F. Russo, L. Armati, advokāti)
Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, The Goldman Sachs Group, Inc., Pirelli & C. SpA
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu,
apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Alternatīvi, apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:
nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Regulas Nr. 1/2003 1 20. pants neliedz Komisijai ņemt vērā darbinieku visu cieto disku kriminālistikas attēlus, neizvērtējot to saturu un turpinot to pārbaudi Komisijas telpās Briselē. Normas pareiza interpretācija ir tāda, ka pārbaudes var veikt tikai uzņēmuma telpās, un Komisija var izņemt tikai to dokumentu kopijas, kurus tā ir pārbaudījusi un uzskatījusi par atbilstīgiem. Ņemot vērā iejaukšanos uzņēmumu un to darbinieku pamattiesībās, tādu praksi kā visu cieto disku kriminālistikas attēlu iegūšana nevajadzētu novirzīt uz paskaidrojošu piezīmi, kas piešķir Komisijai pilnīgu rīcības brīvību, bet tai vajadzētu būt likumīgai atbilstoši tiesiskuma principam.
Papildus tam, ka Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, tā esot pārkāpusi personiskās atbildības, tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principu, neņemot vērā faktu, ka atbildības noteikšana Prysmian Cavi e Sistemi, pamatojoties uz ekonomisko nepārtrauktību, ir izņēmums no normas, saskaņā ar kuru atbildība seko juridiskajai personai, kas pārvalda uzņēmumu pārkāpuma izdarīšanas laikā. Tāpat kā visi izņēmumi, tas tiek piemērots šauri un var būt pamatots tikai tad, ja ir apdraudēta konkurences normu efektivitāte. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, izslēdzot diskrimināciju šajā lietā, pamatojoties uz to, ka prettiesiskuma gadījumā nevarot būt vienlīdzības, jo atbildības, kas balstīta uz ekonomisko nepārtrauktību, noteikšana ir Komisijai piešķirta iespēja.
Vispārējā tiesa nav izskatījusi uzņēmuma pirmajā instancē izvirzīto galveno argumentu, proti, ka “vietējās teritorijas” principu, ja tas pastāvētu (tas tā nav), nevarētu pamatoti piemērot visiem lēmumā minētajiem atšķirīgajiem gadījumiem un tādējādi juridiski pietiekami pierādīt, ka pastāv vienots un turpināts pārkāpums.
Vispārējā tiesa esot rīkojusies ultra petita un pārkāpusi uzņēmuma tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantu un ECPAK 6. pantu, pirmajā instancē pārbaudot apelācijas sūdzības iesniedzēju septīto pamatu attiecībā uz aizliegtās vienošanās sākuma datumu. Vispārējā tiesa esot acīmredzami kļūdaini sapratusi tai iesniegtos pierādījumus un pārbaudē piemērojusi nepareizu juridisko standartu. Šī acīmredzamā pierādījumu sagrozīšana esot likusi Vispārējai tiesai izdarīt kļūdainus secinājumus un nonākt pie nepareiza juridiska secinājuma, ka Komisija 1999. gada 18. februārī varēja noteikt sākuma datumu pārkāpumam, kas ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar LESD 101. pantu.
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ciktāl tā apstiprināja Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru projektu sadale starp Eiropas ražotājiem “Vienīgi Eiropas – (R)” konfigurācijas ietvaros attaisnoja smaguma faktora (un līdz ar to arī “iestāšanās maksas”) palielinājumu par 2 % Eiropas ražotājiem, turpretim Āzijas ražotājiem šāds palielinājums netika piemērots. No vienas puses, nav iespējams pieņemt, ka Komisijas lēmumā varētu būt konstatēts vienots un turpināts pārkāpums, pamatojoties uz vietējās teritorijas noteikumu, kas sastāv no savstarpēji atkarīgām konfigurācijām, un tajā pašā laikā pieņemt, ka aktīva iesaistīšanās vienā no tām attaisno atšķirīgu smaguma pakāpju piemērošanu dalībniekiem. Pat ja Āzijas ražotāji nebūtu aktīvi iesaistījušies apgalvotajā Eiropas sadalē, tie veicināja šo sadali līdzvērtīgā pakāpē kā Eiropas ražotāji.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).