CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2010. gada 8. jūlijā

Lieta F‑64/06

Ragnar Bergström

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Iecelšana amatā – Pagaidu darbinieki, kas iecelti par ierēdņiem – Pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā rezerves sarakstā iekļautie kandidāti – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē, ieceļot amatā – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunās, mazāk labvēlīgās normas – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts un 12. panta 3. punkts

Priekšmets Prasība atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar kuru R. Bergström, kurš ir pirms 2004. gada 1. maija publicētā konkursa veiksmīgais kandidāts, lūdz atcelt Komisijas 2005. gada 10. augusta lēmumu, ar kuru viņš tiek iecelts par pārbaudāmo ierēdni no 2005. gada 16. septembra, jo ar to viņš ir klasificēts zemākā pakāpē, nekā tas tika noteikts iepriekš minētā konkursa paziņojumā

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts, XIII pielikuma 5. panta 2. un 4. punkts, 12. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts, Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts attiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir iekļauti “kandidātu sarakstā, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, kā arī uz tiem, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Lai gan konkurss “pārcelšanai no vienas kategorijas citā” pēc savas būtības arī ir iekšējais konkurss, attiecīgā norma ir jāinterpretē, tai piešķirot lietderīgu iedarbību un pēc iespējas izvairoties no tās interpretēšanas tā, ka varētu rasties secinājums par šīs normas dublēšanos. Šķiet, ka likumdevējs ar “iekšējo konkursu” ir vēlējies apzīmēt tā sauktos [ierēdņa apstiprināšanas] konkursus, kuru priekšmets, ievērojot visus Civildienesta noteikumu noteikumus, kuri reglamentē piekļuvi Eiropas civildienestam, ir atļaut gan ierēdņu, gan darbinieku, kuriem jau ir konkrēta pieredze iestādē un kuri ir pierādījuši savu piemērotību vakanto amatu ieņemšanai, pieņemšanu darbā. Šādu interpretāciju apstiprina Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta normas, kuras attiecas tikai uz ierēdņiem, kuri ir “iekļauti kandidātu sarakstā, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, nepieminot ierēdņus, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Šāda pieminēšana nebūtu attaisnota, jo runa nav par darbinieku, kas jau ir ierēdņi, apstiprināšanu amatā.

Lai varētu piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, pārējai no “iepriekšējās kategorijas” “citā kategorijā” ir jānotiek vai nu tāda konkursa rezultātā, kurā tiek izveidots “kandidātu saraksts, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, vai arī pēc tāda iekšējā [ierēdņu] apstiprināšanas konkursa, kura rezultātā šāda pāreja no vienas kategorijas uz citu var notikt. Tādējādi likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību gan pārejas noteikumu, gan klasificēšanas kritēriju jomā, ir noraidījis vispārējo normu attiecībā uz nesen darbā pieņemto ierēdņu klasificēšanu, kas ir reglamentēta Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktā, kurš ir papildināts ar šo Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu vai 13. panta 1. punktu attiecībā uz tādiem konkursa laureātiem, kas ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un attiecīgi pieņemti darbā laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim un pēc 2006. gada 1. maija, nosakot, ka citā pakāpē, kas nav konkursa paziņojumā norādītā, var pieņemt darbā darbiniekus, kuri ir pieņemti darbā kā pārbaudāmie ierēdņi, kuriem jau ir darba pieredze iestādē un kuri iepriekš minēto konkursu rezultātā var pierādīt, ka tie ir piemēroti ieņemt amatus augstākā kategorijā.

(sal. ar 43., 44., 47. un 48. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 6. marts, T‑40/96 un T‑55/96 de Kerros un Kohn-Bergé/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. un II‑135. lpp., 45. un 46. punkts; 1998. gada 12. novembris, T‑294/97 Carrasco Benítez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑601. un II‑1819. lpp., 51. punkts.

2.      Nepastāvot precīzām norādēm šajā ziņā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka likumdevējs būtu vēlējies Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktā norādītā izņēmuma sistēmu attiecināt uz veiksmīgajiem kandidātiem, kurš ir paredzēts Savienības iestādēs nestrādājošiem kandidātiem, kā arī ierēdņiem un darbiniekiem, kurus arī var pielaist dalībai šādā konkursā. Turklāt, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi starp pagaidu darbiniekiem, kuri ir atklātā konkursa vai iekšējā konkursa veiksmīgie kandidāti, nemaz nav nepieciešama plaša Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta interpretācija, ar kuru tiktu iekļauti arī atklātā konkursa veiksmīgie kandidāti. Jākonstatē, ka pagaidu darbinieki, kuri ir tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kurš ticis organizēts, lai pieņemtu darbā tajā kategorijā, kurai tie jau pieder, nav tādā pašā situācijā, kādā ir tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kura mērķis vai rezultāts ir ļaut viņiem pāriet uz augstāku kategoriju un līdz ar to – veikt nozīmīgu karjeras soli. Apstāklis, ka likumdevējs, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, ir paredzējis, ka šos pagaidu darbiniekus izņēmuma kārtā var iecelt par pārbaudāmiem ierēdņiem tādā pakāpē, kura tiem bija iepriekšējā kategorijā, ievērojot likumdevēja izvirzīto mērķi, neizraisa patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu nošķiršanu starp tiem pagaidu darbiniekiem, kuri atklātā konkursa rezultātā ir pieņemti darbā par ierēdņiem tajā kategorijā, kurai tie jau pieder.

Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta plaša interpretācija kaitētu vienlīdzīgai attieksmei pret viena un tā paša konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri saskaņā ar judikatūru ir salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā un pret kuriem, neesot objektīviem iemesliem, kas attaisnotu atšķirīgu attieksmi, ir jābūt vienādai attieksmei, tostarp attiecībā uz viņu klasifikāciju. Tomēr nevienlīdzīgu attieksmi, kura ir balstīta uz to, vai pieņemšana darbā ir notikusi pirms vai pēc Civildienesta noteikumu reformas spēkā stāšanās, var objektīvi attaisnot ar vajadzību saglabāt Savienības likumdevēja brīvību jebkurā brīdī grozīt Civildienesta noteikumu normas, kuras tas uzskata par atbilstošām dienesta interesēm, pat ja šīs jaunās normas izrādās ierēdņiem mazāk labvēlīgas nekā iepriekšējās.

(sal. ar 52.–54. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 5. decembris, 176/73 Van Belle/Padome, Recueil, 1361. lpp., 8. punkts; 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, I‑10945. lpp., 79. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑92/96 Monaco/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑573. lpp., 55. punkts; 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, Recueil FP, I‑A‑65. un II‑267. lpp., 65. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, II‑2523. lpp., 86. punkts.