Language of document : ECLI:EU:F:2012:51

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2012. gada 18. aprīlī


Lieta F‑50/11


Dawn Cheryl Buxton

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Nopelnu punktu piešķiršana – Novērtējuma ziņojums – Nepilna darba laika darbs – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru D. Ch. Buxton būtībā lūdz atcelt Parlamenta 2010. gada 11. maija lēmumu, ar kuru tai piešķirts viens nopelnu punkts par nopelnu punktu piešķiršanas gadu 2009. gada novērtējuma ietvaros

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Nopelnu saskaitīšana punktu piešķiršanas nolūkā – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens – Robežas

(Civildienesta noteikumu 1.d panta 5. punkts)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Lēmums par nopelnu punktu piešķiršanu – Sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants un 90. panta 2. punkts)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Nopelnu punkti – Solījumi – Civildienesta tiesību normu pārkāpums – Tiesiskā paļāvība – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, lai novērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu paaugstināt amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, un tas pats līdz ar to attiecas arī uz lēmumu par nopelnu punktu piešķiršanu, kuri tiek ņemti vērā paaugstināšanas amatā sistēmā, kur ir jāveic šāds novērtējums. Savienības Tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, tai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Konstatējot, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu, kas varētu pamatot lēmuma atcelšanu, vērtējumā, tiek pieņemts, ka pierādījumi, kas jāsniedz prasītājam, ir pietiekami, lai iestādes izdarītie vērtējumi zaudētu ticamību. Citiem vārdiem, pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu, ir jānoraida, ja pretēji attiecīgā ierēdņa norādītajiem elementiem apstrīdētais vērtējums vēl joprojām var tikt pieņemts kā patiess un derīgs.

(skat. 37. un 38. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, 59. punkts; 2007. gada 3. maijs, T‑261/04 Crespinet/Komisija, 58. punkts; 2008. gada 12. februāris, T‑289/03 BUPA u.c./Komisija, 221. punkts; 2009. gada 1. aprīlis, T‑385/04 Valero Jordana/Komisija, 131. punkts.

2.      Ja ierēdnis izmanto tiesības uz atvaļinājumu vai speciālo darba režīmu, kas tam ir atzītas Civildienesta noteikumos, administrācija, neapdraudot šo tiesību efektivitāti, nevar uzskatīt, ka viņa situācija atšķiras no ierēdņa, kas nav izmantojis šīs tiesības, situācijas, un tādēļ viņam piemērot atšķirīgu attieksmi, izņemot, ja šī atšķirīgā attieksme, pirmkārt, ir objektīvi pamatota, it īpaši tādējādi, ka tā aplūkojamajā laikposmā tikai rada sekas no tā, ka ieinteresētais darbinieks nav veicis savu darbu, un, otrkārt, ir stingri samērīga ar sniegto pamatojumu. Tādējādi tas, ka ierēdnis ir īstenojis viņam Civildienesta noteikumos piešķirtās tiesības strādāt nepilnu darba laiku bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, var būt objektīvs apstāklis, ko nevar ignorēt, novērtējot viņa nopelnus, īpaši – efektivitāti.

Tātad vienlīdzības principa pārkāpums varētu izrietēt no ierēdņu nopelnu salīdzinājuma, neņemot vērā samazināto sniegumu, kura dēļ viens no viņiem atrodas objektīvi atšķirīgā no pārējiem situācijā.

Šajā ziņā atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.d panta 5. punktam, ja ierēdnis, kurš uzskata, ka viņš ir ticis diskriminēts, pierāda faktus, kuri to ļauj prezumēt, administrācijai ir jāpierāda, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts.

(skat. 50., 65. un 66. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑68/09 Barbin/Parlaments, 100. punkts, par ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑228/11 P.

3.      Pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, kompetentajai iestādei nav jānorāda sava lēmuma pamatojums ne adresātam, ne ar to konkurējošiem ierēdņiem. No tā jāsecina, ka tas pats attiecas arī uz lēmumu piešķirt nopelnu punktus. Savukārt iecēlējinstitūcijai ir pienākums norādīt pamatojumu savam lēmumam, ar kuru ir noraidīta ierēdņa atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniegtā sūdzība, kurā tas apgalvo, ka viņam ir nodarīts kaitējums nelabvēlīgi piešķirto punktu dēļ, un šī noraidošā lēmuma pamatojumam ir jāsakrīt ar pārsūdzētā lēmuma pamatojumu.

(skat. 74. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 14. jūnijs, T‑230/99 McAuley/Padome, 50. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑156/05 Lantzoni/Tiesa, 77. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. decembris, F‑83/06 Schell/Komisija, 89. punkts.

4.      Ja administrācija sniegtu precīzus, beznosacījuma un saskaņotus solījumus ierēdnim attiecībā uz noteiktu nopelnu punktu piešķiršanu novērtējuma gada beigās, neveicot pilnīgu salīdzinošu ģenerāldirektorāta, attiecīgā dienesta vai direktorāta ierēdņu nopelnu pārbaudi, jo piešķiramo punktu skaits ir ierobežots, tas būtu acīmredzami pretēji objektivitātes un neatkarības principiem, kuriem ir jābūt noteicošiem, novērtējot ierēdņa kompetences, sniegumu un uzvedību dienestā atbilstoši Civildienesta noteikumu 43. pantam. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nevar attaisnot Civildienesta noteikumu normai pretēju praksi.

(skat. 80. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 14. jūlijs, F‑81/10 Praskevicius/Parlaments, 67. punkts.