ĢENERĀLADVOKĀTA
HENRIKA SAUGMANDSGORA ĒES
[HENRIK SAUGMANDSGAARD ØE] SECINĀJUMI,
sniegti 2018. gada 21. februārī (1)
Lieta C‑667/16
M. N. J. P. W. Nooren, M. N. F. M. Nooren mantinieks,
J. M. F. D. C. Nooren, M. N. F. M. Nooren mantinieks,
pret
Staatssecretaris van Economische Zaken
(College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešie maksājumi – Regula (EK) Nr. 73/2009 – 23. un 24. pants – Regula (EK) Nr. 1122/2009 – 70.–72. pants – Savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana – Samazinājumi un izslēgšanas – Samazinājumu summēšana
I. Ievads
1. College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos, Nīderlande) ir iesniegusi Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (2) 70.–72. panta interpretāciju.
2. Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp kāda lopu audzētāja mantiniekiem un staatssecretaris van Economische Zaken (valsts sekretārs ekonomikas jautājumos, Nīderlande) par atbalsta maksājumu samazinājumu, kas piešķirti saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 73/2009 (3) noteikto tiešo atbalsta shēmu lauksaimniekiem, savstarpējas atbilstības noteikumu dzīvnieku labturības jomā neizpildes dēļ.
3. Ar prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādā situācijā kā pamatlietā, kad konstatētas vairākas neatbilstības vienā savstarpējas atbilstības jomā, Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants ļauj summēt kopā maksājumu samazinājumus, kas piemērojami par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un maksājumu samazinājumus, kas piemērojami par tīšu neatbilstību, no otras puses.
4. Šajos secinājumos es izskaidrošu iemeslus, kādēļ es uzskatu, ka atbildei uz šo jautājumu būtu jābūt apstiprinošai un ka tādā gadījumā Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants kopsakarā ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu ne tikai atļauj, bet prasa summēt kopā šo maksājumu samazinājumus.
II. Savienības tiesības
A. Regula Nr. 73/2009
5. Regulas Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā “Integrētā vadības un kontroles sistēma” iekļautā 23. panta “Maksājuma samazinājums vai tā nepiešķiršana, ja nav izpildīti savstarpējās atbilstības noteikumi” 1. punktā ir noteikts:
“Ja nav ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labs lauksaimniecības un vides stāvoklis jebkurā laikā konkrētajā kalendārajā gadā (turpmāk “konkrētais kalendārais gads”) un ja neatbilstības pamatā ir darbība vai bezdarbība, ko var tieši attiecināt uz lauksaimnieku, kas iesniedzis atbalsta pieteikumu konkrētajā kalendārajā gadā, kopējo piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summu pēc 7., 10., un 11. panta piemērošanas minētajam lauksaimniekam samazina vai nepiešķir saskaņā ar 24. pantā ietvertajiem sīki izklāstītajiem noteikumiem.”
6. Regulas Nr. 73/2009 tajā pašā nodaļā iekļautajā 24. pantā “Sīki izstrādāti noteikumi maksājumu samazināšanai un nepiešķiršanai, ja nav izpildīti savstarpējās atbilstības noteikumi” ir noteikts:
“1. Sīki izstrādātus noteikumus maksājumu samazināšanai vai nepiešķiršanai, kā minēts 23. pantā, paredz saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā kontekstā ņem vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un atkārtošanos, kā arī kritērijus, kas izklāstīti šā panta 2., 3. un 4. punktā.
2. Nolaidības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa nepārsniedz 5 % un atkārtotas neatbilstības gadījumā – 15 %.
[..]
3. Tīšas neatbilstības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 %, un tās rezultāts var būt maksājuma izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.
4. Katrā ziņā maksājumu samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopējo summu, kas minēta 23. panta 1. punktā.”
7. Regula Nr. 73/2009 ir atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (4), kas ir spēkā no 2015. gada 1. janvāra (5). Tomēr Regulu Nr. 73/2009 turpina piemērot ratione temporis attiecībā uz pamatlietas tiesvedības faktiem, kas datējami ar 2011. gadu (6).
B. Regula Nr. 1122/2009
8. Regulas Nr. 1122/2009 II daļas IV sadaļas III nodaļas “Atzinumi attiecībā uz savstarpējo atbilstību” 70. panta “Vispārējie principi un definīcija” 6. punktā ir noteikts:
“Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem vai standartiem tajā pašā savstarpējas atbilstības jomā, tad, lai samazinājumu noteiktu saskaņā ar 71. panta 1. punktu un 72. panta 1. punktu, tādus gadījumus uzskata par vienu neatbilstību.”
9. Regulas Nr. 1122/2009 tās pašas nodaļas 71. pantā “Samazinājumu piemērošana nolaidības gadījumā” ir paredzēts:
“1. Neskarot 77. pantu, ja konstatētā neatbilstība radusies lauksaimnieka nolaidības dēļ, tad piemēro samazinājumu. Tāds samazinājums parasti ir 3 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas.
Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde kontroles ziņojuma izvērtēšanas daļā saskaņā ar 54. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz 1 % vai paaugstināt to līdz 5 % no kopsummas, vai 54. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā minētajos gadījumos nenoteikt nekādus samazinājumus.
[..]
5. Neskarot tīšu pārkāpumu gadījumus saskaņā ar 72. pantu, ja neatbilstību konstatē atkārtoti, tad procentuālo daļu, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikta saistībā ar neatbilstības atkārtošanos, attiecībā uz pirmo atkārtošanos reizina ar koeficientu 3. Tādēļ, ja minētā procentuālā daļa ir noteikta saskaņā ar 70. panta 6. punktu, tad maksājumu aģentūra nosaka tādu procentuālo daļu, kas būtu bijusi piemērojama, ja attiecībā uz konkrēto prasību vai standartu neatbilstību konstatētu atkārtoti.
Ja neatbilstības turpmāk atkārtojas, tad reizināšanas koeficientu 3 katru reizi piemēro tā samazinājuma rezultātam, kas noteikts attiecībā uz iepriekšējo atkārtoto neatbilstību. Maksimālais samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt 15 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas. Maksimālais samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt 15 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas.
Ja ir sasniegti maksimālie 15 %, tad maksājumu aģentūra informē attiecīgo lauksaimnieku, ka gadījumā, ja to pašu neatbilstību konstatēs vēlreiz, uzskatīs, ka viņš rīkojies apzināti 72. panta nozīmē. Ja pēc tam konstatē turpmāku neatbilstību, tad piemērojamā samazinājuma procentuālo daļu nosaka, iepriekšējā reizinājuma rezultātu, attiecīgā gadījumā pirms 15 % ierobežojuma piemērošanas, kā paredzēts otrās daļas pēdējā teikumā, reizinot ar koeficientu 3.
6. Ja konstatē atkārtotu neatbilstību kopā ar citu neatbilstību vai citu atkārtotu neatbilstību, galīgos procentuālos samazinājumus summē kopā. Neskarot 5. punkta trešo daļu, maksimālais samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt 15 % no 70. panta 8. punktā minētās kopsummas.”
10. Regulas 1122/2009 tajā pašā nodaļā ietvertā 72. panta “Samazinājumu un nepiešķiršanas piemērošana tīšu pārkāpumu gadījumā” 1. punktā ir noteikts:
“Neskarot 77. pantu, ja lauksaimnieks konstatēto pārkāpumu ir izdarījis ar nodomu, tad samazinājums, kas jāpiemēro 70. panta 8. punktā minētajai kopsummai, parasti ir 20 % no minētās kopējās summas.
Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde kontroles ziņojuma izvērtējuma daļā saskaņā ar 54. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz vismaz 15 % vai attiecīgā gadījumā palielināt to līdz 100 % no minētās kopējās summas.”
11. Regula Nr. 1122/2009 ir atcelta un aizstāta ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 (7), kas ir spēkā no 2015. gada 1. janvāra (8). Tomēr Regulu Nr. 1122/2009 turpina piemērot ratione temporis attiecībā uz pamatlietas tiesvedības faktiem, kas datējami ar 2011. gadu (9).
III. Tiesvedība pamatlietā, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
12. 2011. gadā Algemene Inspectiedienst (Vispārējais inspekciju dienests, Nīderlande) kontrolieri desmit reizes konstatēja, ka M. N. F. M. Nooren (turpmāk tekstā – “Nooren”) kā piena un gaļas lopu audzētājs nav izpildījis vairākas savstarpējās atbilstības prasības dzīvnieku labturības jomā (10). Pamatojoties uz konstatēto, Nooren tika piemērots tiešā atbalsta maksājumu kopējās summas samazinājums par 2011. gadu (11).
13. Ar 2014. gada 18. septembra lēmumu valsts sekretārs ekonomikas jautājumos noteica piemērojamo maksājuma samazinājumu 55 % apmērā (12). Šo samazinājumu veidoja 15 % maksājuma samazinājums par vairākām atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un 40 % maksājuma samazinājums par vairākiem tīšiem pārkāpumiem, no otras puses. Attiecībā uz 40 % samazinājumu valsts sekretārs ekonomikas jautājumos uzskatīja, ka, ņemot vērā atbildību pastiprinošus apstākļus, parasti tīšu pārkāpumu gadījumā piemērojamais 20 % samazinājums ir jāreizina ar koeficientu 2 (13).
14. Nooren mantinieki M. N. J. P. W. Nooren un J. M. F. D. C. Nooren cēla prasību College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos) tostarp par valsts sekretāra ekonomikas jautājumos 2014. gada 18. septembra lēmumu (14).
15. Prasības pamatojumam Nooren mantinieki apgalvo tostarp, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punktu konstatētie neatbilstības gadījumi ir jāuzskata par vienu pārkāpumu. Šī lieta esot vienīgi par atkārtotiem neatbilstības gadījumiem vienā savstarpējās atbilstības jomā. Līdz ar to saskaņā ar minētās Regulas 71. panta 6. punktu nedrīkst veikt samazinājuma procentu summēšanu kopā. Maksājuma samazinājums tātad nedrīkst pārsniegt 15 %.
16. Iesniedzējtiesa uzskata, ka valsts sekretārs ekonomikas jautājumos ir pareizi noteicis maksājuma samazinājumu 15 % apmērā par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un samazinājumu 40 % apmērā par tīšiem pārkāpumiem, no otras puses. Šai tiesai tomēr ir šaubas par to, vai tādā situācijā kā pamatlietā minētos atbalsta samazinājumus var summēt kopā saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantu.
17. Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka valsts sekretāra ekonomikas jautājumos piedāvātā interpretācija, saskaņā ar kuru samazinājumus šādi var summēt kopā, izpaužas tā, ka Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punktā paredzētais vispārējais noteikums (vairākas neatbilstības vienā savstarpējas atbilstības jomā uzskata par vienu neatbilstību, lai noteiktu maksājuma samazinājumu) tiek aizstāts ar speciālo noteikumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 6. punktā (atkārtotas neatbilstības gadījumā kopā ar citu neatbilstību vai citas atkārtotas neatbilstības gadījumā procentuālos samazinājumus summē kopā). Turklāt, šīs tiesas ieskatā, valsts sekretārs ekonomikas jautājumos ar šādu interpretāciju, šķiet, neņem vērā to, ka Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 6. punktu var piemērot tikai tad, ja pats savstarpējās atbilstības noteikums ir pārkāpts tīši. Aprēķina noteikumi tīšiem pārkāpumiem esot paredzēti Regulas Nr. 1122/2009 72. pantā. Tomēr šajā normā neesot ietverti noteikumi gadījumam, ja konstatē gan atkārtotu un vienreizēju neatbilstību nolaidības dēļ, no vienas puses, un tīšu pārkāpumu, no otras puses. Minētie noteikumi neļaujot skaidri noteikt ne to, vai konkrētos maksājumu samazinājumus var summēt kopā un attiecīgā gadījumā kādā veidā, ne to, vai valsts sekretārs ekonomikas jautājumos ir pareizi noteicis kopējo atbalsta samazinājumu 55 % apmērā.
18. Pamatojoties uz minēto, College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus jautājumus:
“1) Vai Savienības likumdevējs [Regulas Nr. 1122/2009] 70., 71. un 72. pantā ir paredzējis iespēju tādā situācijā kā pamatlietā, kad ir vairāki pārkāpumi vienā savstarpējās atbilstības jomā, summēt kopā atbalsta samazinājumus par atkārtotiem un vienreizējiem savstarpējas atbilstības pārkāpumiem nolaidības dēļ, no vienas puses, un tīšiem savstarpējas atbilstības pārkāpumiem, no otras puses?
2) Ja atbilde ir apstiprinoša, kura tiesību norma ir šādas summēšanas juridiskais pamats un ar kuru aprēķina noteikumu šo summēšanu regulē?
3) Ja atbilde ir noliedzoša, vai Savienības tiesībās pastāv cits juridiskais pamats šādai summēšanai?”
19. Rakstiskos apsvērumus iesniedza Nīderlandes valdība un Eiropas Komisija. Katra no tām bija pārstāvēta 2017. gada 7. novembra tiesas sēdē.
IV. Vērtējums
A. Ievada apsvērumi
20. Ar pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, kurus es Tiesai iesaku izvērtēt kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatētas vairākas neatbilstības vienā jomā, ar Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantu ir atļauts summēt kopā samazinājumus, kas jāpiemēro par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un maksājumu samazinājumus un to nepiešķiršanu, kas jāpiemēro tīšu pārkāpumu gadījumā, no otras puses. Noliedzošas atbildes gadījumā šī tiesa jautā ar trešo prejudiciālo jautājumu, vai Savienības tiesībās ir cits juridiskais pamats, kas atļauj šādi summēt kopā.
21. Pirms uzsākt šo jautājumu izvērtējumu, manuprāt, ir lietderīgi īsumā izklāstīt galvenās maksājuma samazinājuma un tā izslēgšanas shēmas iezīmes savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpuma gadījumā, kas ir izveidota ar Regulām Nr. 73/2009 un 1122/2009 (B nodaļa).
22. Pēc tam es izvērtēšu prejudiciālos jautājumus. Šajā ziņā es izklāstīšu iemeslus, kādēļ uzskatu, ka Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants kopsakarā ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā ir jāsummē kopā maksājumu samazinājumi, kas jāpiemēro par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un maksājumu samazinājumi un to izslēgšana, kas jāpiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos, no otras puses (C nodaļa).
B. Par galvenajām atbalsta samazinājumu un to izslēgšanas shēmas, kas izveidota ar Regulām Nr. 73/2009 un 1122/2009, iezīmēm savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpuma gadījumā
23. “Savstarpējās atbilstības” sistēmas kontekstā, kas ir neatņemama Savienības atbalsta daļa, ko piešķir tiešo maksājumu veidā, lauksaimniekiem, kuri neievēro atsevišķas noteikumu prasības (tā sauktos “savstarpējās atbilstības” noteikumus), tiek piemērotas sankcijas, kas izpaužas kā tiešo maksājumu samazinājums vai to nepiešķiršana (15). Maksājumu samazinājumu un to nepiešķiršanas shēmas mērķis ir veicināt, lai lauksaimnieki ievērotu Savienības tiesības dažādās savstarpējās atbilstības jomās, tādējādi kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) integrējot normas tostarp par dzīvnieku labturību (16).
24. Regulas Nr. 73/2009 23. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka kopējo piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summu samazina lauksaimniekam, kurš ir iesniedzis pieteikumu par atbalstu, ja nav ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai prasības par labu lauksaimniecības un vides stāvokli jebkurā laikā tā kalendārā gada laikā, kad ir iesniegts pieteikums par atbalstu (17). Maksājumu samazinājumu un to nepiešķiršanu piemēro saskaņā ar minētās Regulas 24. panta noteikumiem un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantu, kuros ir paredzēti sīkāk izstrādāti maksājuma samazinājumu un to nepiešķiršanas noteikumi (18).
25. Regulas Nr. 73/2009 24. pantā un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantā ir paredzēta atšķirība starp sankcijām, ko piemēro nolaidības gadījumā, no vienas puses, un tīša pārkāpuma gadījumā, no otras puses (19). Patiešām, ņemot vērā minētās normas, abi pārkāpumu veidi izraisa ļoti atšķirīgas sankcijas.
26. Pirmkārt, maksājuma samazinājumiem (vienreizējas) nolaidības gadījumā Regulas Nr. 73/2009 24. panta 2. punktā ir paredzēts 5 % maksimālais ierobežojums. Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 1. punktā ir precizēts, ka nolaidības gadījumā piemērojamā samazinājuma procentuālā daļa parasti ir 3 %, bet to var samazināt līdz 1 % vai palielināt līdz 5 % (20).
27. It īpaši attiecībā uz atkārtotiem nolaidības gadījumiem Regulas Nr. 73/2009 24. panta 2. punktā ir noteikts maksājuma samazinājuma maksimālais ierobežojums 15 % apmērā. Šādos gadījumos Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 5. punktā ir paredzēts aprēķināšanas noteikums, kas būtībā nozīmē to, ka pirmās atkārtošanās gadījumā procentuālās daļas apmēru, kas iepriekš noteikts atbilstoši minētās Regulas 71. panta 1. punktam, reizina ar koeficientu trīs. Ja ir nākamās atkārtošanās, tad procentuālo daļu, kas ir bijusi aprēķināta par iepriekšējo atkārtošanos, katru reizi reizina ar koeficientu trīs, līdz tiek sasniegts maksimālais 15 % ierobežojums (21).
28. Otrkārt, jautājumā par maksājuma samazinājumiem, ko piemēro tīšu pārkāpumu gadījumā, Regulas Nr. 73/2009 24. panta 3. punktā ir noteikts, ka samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 % un tās rezultāts var būt maksājuma pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām (t.i., 100 % samazinājums), un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus. Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punktā ir precizēts, ka samazinājuma procentuālā daļa palielinās no 15 % līdz 100 %, samazinājumu parasti nosaka 20 % apmērā (22).
29. Visbeidzot Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktā ir paredzēti ierobežojuma griesti, kurus ievērojot, jebkurā gadījumā maksājumu samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu nedrīkst pārsniegt kopējo piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summu.
30. No iepriekš minētā izriet, ka maksājuma samazinājumus un izslēgšanas, ko piemēro savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpuma gadījumā, nosaka gan ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu, gan Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantu, ja [Regulas Nr. 73/2009] normās ir definēti vispārējie principi un kritēriji, tad savukārt [Regulas Nr. 1122/2009] normās ir ietverti sīkāk izstrādāti noteikumi. Pamatojoties uz šo, es uzskatu tāpat kā Nīderlandes valdība, ka, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, jāņem vērā ne tikai Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants, bet arī Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pants (23).
C. Par pirmo un otro prejudiciālo jautājumu
31. Vispirms ir jāatgādina, ka konkrētajā gadījumā iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka valsts sekretārs ekonomikas jautājumos ir pamatoti noteicis 15 % samazinājumu par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un 40 % samazinājumu par tīšiem pārkāpumiem, no otras puses (24).
32. Pirmajā un otrajā prejudiciālajā jautājumā, kurus es Tiesai iesaku izskatīt kopā, šī tiesa būtībā jautā, vai minētos 15 % un 40 % samazinājumus var summēt kopā tādējādi, ka konkrētajam lauksaimniekam kopā tiek piemērots 55 % samazinājums?
33. Tāpat kā Nīderlandes valdība un Komisija, es domāju, ka uz šo jautājumu ir jāatbild apstiprinoši. Es uzskatu, ka Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants kopsakarā ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu tik tiešām ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatētas vairākas neatbilstības vienā savstarpējās atbilstības jomā, ir jāsummē kopā maksājuma samazinājumi, kas piemērojami par atkārtotām vai vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un samazinājumi, kas piemērojami par tīšiem pārkāpumiem, no otras puses.
34. Šajā ziņā es pamatojos uz turpinājumā norādītiem apsvērumiem.
35. Pirmkārt, kā jau to esmu izklāstījis šajos secinājumos, Regulas Nr. 73/20009 23. panta 1. punktā ir paredzēts kopējās piešķirtās vai piešķiramās tiešo maksājumu summas samazinājums, ja netiek ievēroti savstarpējās atbilstības noteikumi. Šajā ziņā Regulas Nr. 73/2009 24. pantā un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantā ir paredzēta atšķirība starp nolaidības gadījumiem, no vienas puses, un tīšiem pārkāpumiem, no otras puses, paredzot ļoti atšķirīgas sankcijas par šiem abiem pārkāpumu viediem (25).
36. Manuprāt, no tā izriet, ka situācijā, kad ir konstatētas gan neatbilstības nolaidības dēļ, gan tīši pārkāpumi, atsevišķi ir jānosaka maksājuma samazinājumi, kas piemērojami par neatbilstībām nolaidības dēļ (atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 24. panta 2. punktam un Regulas Nr. 1122/2009 71. punktam), no vienas puses, un maksājuma samazinājumi un izslēgšanas, kas jāpiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos (atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 24. panta 3. punktam un Regulas Nr. 1122/2009 72. pantam), no otras puses. Tikai šāda pieeja ļauj ievērot katrai sankciju sistēmai raksturīgos noteikumus, tai skaitā par procentuālās daļas samazinājumiem un maksimālo samazinājumu, ko piemēro šiem abiem pārkāpumu veidiem (26).
37. Turpinājumā tādā veidā noteikti maksājumu samazinājumi un izslēgšanas ir jāsummē, līdz sasniegts maksimālais 100 % ierobežojums, kas ir paredzēts Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktā. Manuprāt, pienākums šādi summēt kopā ir raksturīgs maksājumu samazinājumu un to nepiešķiršanas shēmai, kas izveidota ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantu. Minētajām normām faktiski nebūtu lietderīgās iedarbības, ja samazinājumus par neatbilstībām nolaidības dēļ kaut kādā ziņā “absorbētu” samazinājumi, kas piemērojami par tīšiem pārkāpumiem (un otrādi). Turklāt jākonstatē, ka gadījumā, ja šādas summēšanas nebūtu, tad Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktā paredzētajam maksimālajam ierobežojumam nebūtu nekādas piemērošanas jomas (27). Manuprāt, es tādējādi esmu atbildējis uz jautājumu par šādas summēšanas juridisko pamatu, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi ar otro prejudiciālo jautājumu (28).
38. Otrkārt, ir jākonstatē, ka nevienā no Regulu Nr. 73/2009 un Nr. 1122/2009 normām nav atļauts atkāpties no šī summēšanas principa tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatētas vairākas neatbilstības vienā savstarpējās atbilstības jomā, no kurām dažas ir atkārtotas vai vienreizējas nolaidības dēļ, savukārt vēl citas ir tīši pārkāpumi. It īpaši noteikumi, uz kuriem atsaucas Nooren mantinieki (29) un kuri paredzēti Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punktā un 71. panta 6. punktā, nav attaisnojums, lai atkāptos no principa, ka tiek summēti kopā samazinājumi par neatbilstībām nolaidības dēļ, no vienas puses, un maksājuma samazinājumi un izslēgšanas par tīšiem pārkāpumiem, no otras puses.
39. Pirmām kārtām jautājumā par Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punktu ir jākonstatē, ka šajā normā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek konstatētas vairākas neatbilstības dažādiem normatīviem aktiem vai normām vienā savstarpējās atbilstības jomā, šie gadījumi ir jāuzskata par vienu neatbilstību, nosakot maksājuma samazinājumu atbilstoši minētās Regulas 71. panta 1. punktam un 72. panta 1. punktam (30).
40. Manuprāt, šajā normā ir paredzēta pārkāpumu “sagrupēšana”, lai noteiktu attiecīgās sankcijas nolaidības gadījumiem atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 1. punktam, no vienas puses, un tīšiem pārkāpumiem saskaņā ar minētās Regulas 72. panta 1. punktu, no otras puses. Citiem vārdiem sakot, es uzskatu, ka minētā norma nozīmē to, ka visi nolaidības gadījumi ir jāuzskata par vienu nolaidības gadījumu un ka visi tīši pārkāpumi ir jāuzskata par vienu tīšu pārkāpumu, nosakot attiecīgās sankcijas (31).
41. Turpretī, manuprāt, minētās Regulas 70. panta 6. punktā nekas nenorāda uz to, ka par visām konstatētajām neatbilstībām neatkarīgi no to rakstura būtu jānosaka viena sankcija, kā to, šķiet, uzskata Nooren mantinieki (32). Turklāt šāda interpretācija nebūtu saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 24. pantā un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantā noteikto atšķirību starp sankcijām, kas ir piemērojamas nolaidības gadījumā, un tām, kas ir piemērojamas par tīšiem pārkāpumiem. Šajā kontekstā es atgādinu, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai īstenošanas regula – ja iespējams – ir jāinterpretē saskaņā ar pamatregulu (33).
42. Turklāt ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punkts nav piemērojams atkārtotiem nolaidības gadījumiem. Patiesībā šajā normas tekstā ir atsauce tikai uz minētās Regulas 71. panta 1. punktu un 72. panta 1. punktu attiecīgi saistībā ar maksājuma samazinājumiem, kas piemērojami vienreizējas nolaidības gadījumā, un tīšiem pārkāpumiem. Turpretī minētajā normā nav nevienas atsauces uz šīs pašas Regulas 71. panta 5. punktu, kas attiecas uz atkārtotu nolaidību. No tā izriet, ka tādā situācijā kā pamatlietā Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punkts nav piemērojams atkārtotas nolaidības gadījumos. Šiem gadījumiem piemērojamais samazinājums jebkurā gadījumā ir jānosaka atsevišķi.
43. Otrām kārtām jautājumā par Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 6. punktu ir jākonstatē, ka, tāpat kā izriet no šī 71. panta nosaukuma, tas attiecas vienīgi uz nolaidības gadījumiem un tā 6. punkts attiecas uz īpašo gadījumu, kurā atkārtota neatbilstība tiek konstatēta līdztekus citai atkārtotai vai vienreizējai neatbilstībai. No tā izriet, ka šī norma nav piemērojama tīšu pārkāpumu gadījumā un ka tādā situācijā kā pamatlietā šai normai nebūtu nekādas ietekmes uz maksājuma samazinājumiem un izslēgšanām, kas jāpiemēro par konstatētiem tīšiem pārkāpumiem.
44. No iepriekš minētā izriet, ka ne Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punkts, ne 71. panta 6. punkts, ne to kombinēta piemērošana nevar pamatot vienas sankcijas noteikšanu maksimālā 15 % apmērā tādā situācijā kā pamatlietā, kā to apgalvo Nooren mantinieki (34)
45. Šāda interpretācija turklāt būtu neloģiska. Tās rezultātā piemērojamais samazinājums tādā situācijā kā pamatlietā, kad konstatēti vairāki neatbilstības gadījumi nolaidības dēļ un vairāki tīši pārkāpumi, būtu mazāks nekā samazinājums, kas piemērojams vienam tīšam pārkāpumam, kas parasti sasniedz 20 % saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punktu. Papildus tam – šāds rezultāts būtu nesavietojams ar maksājuma samazinājumu un to atcelšanas shēmas mērķi, kas izriet no Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. panta un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. panta, kuru uzdevums ir veicināt to, lai lauksaimnieki ievērotu Savienības tiesības dažādās savstarpējās atbilstības jomās (35).
46. Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. panta un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. panta piemērošana tādā situācijā kā pamatlietā, manuprāt, izraisa šādus maksājuma samazinājumus un izslēgšanas.
47. Pirmkārt, atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 6. punktam ir jāsagrupē visi vienreizējie nolaidības gadījumi, no vienas puses, un visi tīšu pārkāpumu gadījumi, no otras puses, un abām šīm pārkāpumu grupām katrai atsevišķi ir jānosaka maksājumu samazinājumi vai to izslēgšana, kas jāpiemēro atbilstoši minētās Regulas 71. panta 1. punktam (vienreizējos nolaidības gadījumos) un 72. panta 1. punktam (tīšu pārkāpumu gadījumos). Otrkārt, jānosaka maksājumu samazinājumi, kas piemērojami atkārtotas nolaidības gadījumos atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 71. panta 5. punktam. Treškārt, piemērojot minētās Regulas 71. panta 6. punktu, jāsummē kopā maksājumu samazinājumu procentuālās daļas, kas noteiktas par vienreizējiem nolaidības gadījumiem, no vienas puses, un par atkārtotiem nolaidības gadījumiem, no otras puses, līdz tiek sasniegts šajā normā paredzētais maksimālais 15 % ierobežojums. Visbeidzot, ir jāsummē tādā veidā noteiktais samazinājums par atkārtotiem un vienreizējiem nolaidības gadījumiem, no vienas puses, un tīšiem pārkāpumiem noteiktais samazinājums (vai izslēgšana), no otras puses. Saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktu maksājuma samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu tomēr nepārsniedz 100 % no kopējās piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summas. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā šie noteikumi ir ievēroti, nosakot maksājumu samazinājumu 55 % apmērā.
48. Noslēgumā, manuprāt, ir noderīgi minēt dažas piezīmes par Komisijas piedāvātajām atbildēm uz prejudiciālajiem jautājumiem. Komisija iesaka atbildēt kopumā uz šiem jautājumiem tā, ka Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pantā nav aizliegts kompetentajām valsts iestādēm situācijā, kad ir viens vai vairāki tīši pārkāpumi minētās Regulas 72. panta 1. punkta izpratnē, ņemt vērā arī citas atkārtotas vai vienreizējas neatbilstības nolaidības dēļ un piemērot šīs normas piemērošanas jomas robežās vienu kopēju samazinājumu, ar ko ņem vērā noteiktajā kopējā samazinājuma apjoma daļā arī šīs pārējās neatbilstības nolaidības dēļ.
49. Citiem vārdiem, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punktā ir paredzēts maksājumu samazinājums līdz 100 % tīšu pārkāpumu gadījumos, tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatēti gan atkārtoti un vienreizēji neatbilstības gadījumi nolaidības dēļ, gan tīši pārkāpumi, kompetentās valsts iestādes var noteikt kopēju samazinājumu atbilstoši minētajai normai, kas ņem vērā ne tikai tīšu pārkāpumu gadījumus, bet arī neatbilstības nolaidības dēļ.
50. Turpinājumā norādīto iemeslu dēļ Komisijas piedāvātā pieeja mani nepārliecina.
51. Pirmkārt, šāda pieeja, manuprāt, nebūtu atbilstoša Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punkta formulējumam, atbilstoši kuram šī norma attiecas tikai uz tīšiem pārkāpumiem. Turklāt šāda pieeja netiktu ņemtā vērā no Regulas Nr. 73/2009 24. panta un Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. panta izrietošā atšķirība starp maksājuma samazinājumiem, kas jāpiemēro nolaidības gadījumā, no vienas puses, un maksājuma samazināšanu vai izslēgšanu, kas jāpiemēro apzinātu pārkāpumu gadījumā, no otras puses (36).
52. Otrkārt, es uzskatu, ka Komisijas pieeja radītu problēmas interesēto personu tiesiskajai noteiktībai, atstājot valsts iestādēm pārāk lielu novērtējuma brīvību noteikt “kopējo samazinājumu”, kāds jāpiemēro tādā situācijā kā pamatlietā. Ja šo pieeju pieņemtu, tad praksē faktiski būtu neiespējami ieinteresētajām personām paredzēt sankcijas, kas tām šādā situācijā tiktu piemērotas (37). Šajā ziņā ir jāņem vērā tas, ka Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. panta uzdevums ir noteikt sīki izstrādātus noteikumus par maksājumu samazināšanu un to nepiešķiršanu, kas jāpiemēro savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumu gadījumā (38). Tomēr Komisijas piedāvātā pieeja šos noteikumus padarītu par nederīgiem tādai situācijai kā pamatlietā, jo patiesībā tos “absorbētu” Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punktā paredzētais noteikums.
53. Noslēgumā es iesaku Tiesai konstatēt, ka Regulas Nr. 1122/2009 70.–72. pants kopsakarā ar Regulas Nr. 73/2009 23. un 24. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatētas vairākas neatbilstības vienā savstarpējās atbilstības jomā, ir jāsummē kopā maksājumu samazinājumi, kas piemērojami par atkārtotām un vienreizējām neatbilstībām nolaidības dēļ, kas noteikti atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 24. panta 2. punktam un Regulas Nr. 1122/2009 71. pantam, no vienas puses, un maksājumu samazinājumi, kas piemērojami par tīšiem pārkāpumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 24. panta 3. punktu un Regulas Nr. 1122/2009 72. panta 1. punktu. Saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktu samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu tomēr nedrīkst pārsniegt 100 % no kopējās piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summas.
54. Ņemot vērā šo atbildi, uz trešo prejudiciālo jautājumu nav jāatbild.
V. Secinājumi
55. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko uzdevusi College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos, Nīderlande), šādi:
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu, 70.–72. pants kopsakarā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 23. un 24. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā ir konstatēti vairāki neatbilstības gadījumi vienā savstarpējās atbilstības jomā, ir jāsummē kopā maksājumu samazinājumi, kas piemērojami par atkārtotu un vienreizēju neatbilstību nolaidības dēļ, no vienas puses, un tie, kas piemērojami par tīšiem pārkāpumiem, no otras puses. Saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 24. panta 4. punktu samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu tomēr nedrīkst pārsniegt 100 % no kopējās piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summas.