Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. janvārī Spānijas Karaliste iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 15. novembra spriedumu lietā T-399/11 RENV, Banco Santander un Santusa/Komisija

(Lieta C-65/19 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: A. Sampol Pucurull)

Pārējie lietas dalībnieki: Banco Santander, S.A., Santusa Holding, S.L. un Eiropas Komisija

Personas, kas iestājušās lietā prasītāju prasījumu atbalstam pirmajā instancē: Vācijas Federatīvā Republika un Īrija

Prasījumi

Pieņemt šo apelācijas sūdzību un atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra spriedumu lietā T-399/11 RENV Banco Santander un Santusa/Eiropas Komisija 1 ;

Atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl ar Komisijas Lēmumu 2011/282/ES (2011. gada 12. janvāris) par finanšu nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs Nr. C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija 2 , tika noteikts, ka strīdīgais nodokļu pasākums veido valsts atbalstu, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir pamatota ar vienu apelācijas pamatu, kā rezultātā būtu jāatceļ pārsūdzētais spriedums. Spānija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu Savienības tiesību piemērošanā Tiesas Statūtu 58. panta nozīmē, kļūdaini interpretējot Līguma 107. panta 1. punktu, it īpaši šajā pantā ietverto jēdzienu “valsts atbalsta selektivitāte”. Šo vienīgo pamatu var sadalīt četrās daļās:

pirmkārt, Spānija norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nosakot nodokļu pasākuma atsauces sistēmu, kas nesakrīt ar apstrīdētajā lēmumā ietverto;

otrkārt, Spānija uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo nav nenorādīts, ka finanšu nemateriālajai vērtībai piemērojamais nodokļu režīms veido vispārīgā rakstura pasākumu vai īpašu vai autonomu atsauces punktu;

treškārt, Spānija pauž nostāju, ka spriedumā esot arī pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, pareizi nenorādot atsauces punkta mērķi un nepareizi veicot salīdzinājuma pārbaudi, kas ir prasīta apelācijas kārtībā pieņemtajā spriedumā World Duty Free 3 (lieta C-20/15 P un C-21/15 P);

ceturtkārt, kļūda atsauces sistēmu veidojošā elementa identifikācijā ietver kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz pierādīšanas pienākuma noteikšanu.

____________

1 Spriedums, 2018. gada 15. novembris, Banco Santander un Santusa/Komisija (T-399/11 RENV, EU:T:2018:787).

2 OV 2011, L 135, 1. lpp.

3 Spriedums, 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group u.c. (C-20/15 P un C-21/15 P, EU:C:2016:981).