Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrī Kipras Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-847/16 Kipras Republika/EUIPO
(Lieta C-609/18 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz QC, Barrister, V. Marsland, Solicitor)
Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Pancyprian Organisation of Cattle Farmers (P.O.C.F) Public Ltd.
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-847/16 Kipras Republika/EUIPO un apmierināt prasījumu par atcelšanu;
piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Apelācijas padome ir pareizi rīkojusies, Vispārējās tiesas agrākos spriedumos apvienotajās lietās T-292/14 un T-293/14 (“XAΛΛOYMI” un “HALLOUMI”) un lietā T-534/10 (“HELLIM”) izdarītos secinājumus transponējot šajā lietā. Minētās lietas attiecās nevis uz sertifikācijas zīmēm, bet uz cita veida zīmēm, proti, attiecīgi parastajām Eiropas Savienības preču zīmēm un kolektīvajām preču zīmēm. Šādu preču zīmju pamatfunkcija ir preču komerciālas izcelsmes norāde (tirgotāju, kuri ir saistīti ar dalību apvienībā, kopums kolektīvas preču zīmes gadījumā). Turpretim sertifikācijas zīmju pamatfunkcija ir nevis izcelsmes norāde, bet gan funkcija nošķirt zināmu preču kategoriju, proti, preces, kas ir sertificētas tādā ziņā, ka tās faktiski atbilst un tās ir atļauts ražot atbilstoši noteikumiem, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes “HALLOUMI” atļautu izmantošanu. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa minētajos agrākajos Vispārējās tiesas spriedumos atšķiras no konkrētās sabiedrības daļas šajā lietā.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka agrākajai valsts zīmei – šajā lietā valsts sertifikācijas zīmei – pilnībā nebija atšķirtspējas, lai nošķirtu sertificētās preces no nesertificētajām precēm, esot kļūdaini uzskatījusi zīmi par aprakstošu un ģenērisku, esot kļūdaini vājinājusi valsts zīmes valsts aizsardzību un esot kļūdaini apšaubījusi iebildumu procesā EUIPO šīs zīmes spēkā esamību.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu zīmju salīdzinājumā un sajaukšanas iespējas vērtējumā. Tā kļūdaini pievērsās šiem jautājumiem, it kā agrākā zīmē būtu izcelsmes norādes preču zīme, nevis sertifikācijas zīme. Tā neesot piešķīrusi agrākajai zīmei jebkādu atšķirtspēju kā sertifikācijas zīmei, t.i., tādai, ar ko tiek nošķirtas preces, kas faktiski atbilst sertifikācijas zīmes standartiem un kuras faktiski ražo ražotāji, kuri ir saņēmuši atļauju no sertifikācijas zīmes īpašnieka. Tā arī neesot ņēmusi vērā, kā sertifikācijas zīmes parasti tiek izmantotas (t.i., vienmēr kopā ar atšķirtspējīgu nosaukumu, preču zīmi vai logotipu). Tā neesot ņēmusi vērā apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes jēgu un nozīmi, it īpaši neizvērtējot, vai elementam “HALLOUMI” ir neatkarīga atšķirtspēja vēlākajā zīmē kā apzīmējumam, kas, pretrunā faktiem, norāda, ka preces, kas aptvertas ar apstrīdēto Eiropas Savienības preču zīmi, ir sertificētas.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā valsts tiesību normas un judikatūru, kas attiecas uz valsts sertifikācijas zīmju tvērumu un iedarbību. Dalībvalstu likumos, kas attiecas uz sertifikācijas zīmēm, paredzētie nosacījumi un kārtība nav tikuši saskaņoti ar Preču zīmju direktīvām 89/104 1 vai 2008/95 2 , taču Regulā par Eiropas Savienības preču zīmi ir paredzēts, ka šādas valsts preču zīmes var būt par pamatu agrākām tiesībām, ar kurām tiek liegta Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācija. Šādas tiesības ir jāizvērtē, ņemot vērā valsts judikatūru un tiesību normas, pēc analoģijas ar dažādām valsts tiesībām saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 4. punktu (šīs tiesības arī nav saskaņotas un ļoti atšķiras pēc sava rakstura, tvēruma un iedarbības katrā konkrētajā dalībvalstī).
____________
1 Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.).