Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 15. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Thelen Technopark Berlin GmbH/MN

(Lieta C-261/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Thelen Technopark Berlin GmbH

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: MN

Prejudiciālie jautājumi

Vai no Savienības tiesību normām, it īpaši no LES 4. panta 3. punkta, LESD 288. panta 3. punkta un 260. panta 1. punkta izriet, ka uzsāktā tiesvedībā starp privātpersonām Direktīvas 2006/123 par pakalpojumiem iekšējā tirgū 1 15. panta 1. punktam, 2. punkta g) apakšpunktam un 3. punktam ir tāda tieša iedarbība, ka vairs nav jāpiemēro tāda ar šo direktīvu nesaderīga valsts tiesību norma kā Vācijas Verordnung über die Honorare für Architekten- und Ingenieurleistungen (HOAI) 7. pants, saskaņā ar kuru šajos noteikumos par honorāriem noteiktās minimālās likmes attiecībā uz arhitektu un inženieru sniegtiem plānošanas un uzraudzības pakalpojumiem – ar dažiem izņēmumiem – ir obligātas un nav spēkā līgumā ar arhitektiem vai inženieriem panākta vienošanās par honorāru, kas ir zemāks par minimālajām likmēm?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša,

a)    vai Vācijas Federatīvās Republikas pieņemtie noteikumi par obligātajām minimālajām likmēm attiecībā uz arhitektu un inženieru sniegtiem plānošanas un uzraudzības pakalpojumiem (HOAI 7. pants) ir pretrunā LESD 49. pantā nostiprinātajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai citiem Savienības tiesību vispārējiem principiem?

b)    Ja atbilde uz 2. jautājuma a) daļu ir apstiprinoša, vai no šīs pretrunas izriet, ka uzsāktā tiesvedībā starp privātpersonām vairs nav jāpiemēro valsts noteikumi par obligātajām minimālajām likmēm (šajā gadījumā HOAI 7. pants)?

____________

1 OV 2006, L 376, 36. lpp.