CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2010. gada 23. februārī
Lieta F‑7/09
Marie‑Hélène Faria
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – 2006./2007. gada novērtējums – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Morālā kaitējuma atlīdzināšana
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. H. Faria būtībā prasa, pirmkārt, atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim un, otrkārt, piespriest ITSB atlīdzināt zaudējumus EUR 100 000 apmērā par morālo kaitējumu, kas viņai esot nodarīts
Nolēmums Atcelt novērtējuma ziņojumu, ko ITSB attiecībā uz prasītāju sagatavojis par laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim. Prasību pārējā daļā noraidīt. ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem. Prasītāja atlīdzina ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Divām atšķirīgām funkcijām veltīts darba laiks
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
4. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Ierēdņa efektivitātes novērtējums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
5. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Vispārīgo vērtējumu mērķis
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
6. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
7. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
1. Civildienesta tiesai ar savu vērtējumu nav jāaizstāj to personu novērtējums, kurām ir jāvērtē novērtējamās personas darbs, jo savu ierēdņu darba novērtēšanā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība. Līdz ar to, ja nav pieļautas kļūdas faktos, acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras, Pirmās instances tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas izdarītā profesionālās atbilstības novērtējuma, kas ietverts novērtējuma ziņojumā, pamatotību, ja tas ietver kompleksus spriedumus par atbilstību, kuri pēc sava rakstura nav objektīvi pārbaudāmi.
(skat. 44. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1983. gada 1. jūnijs, 36/81, 37/81 un 218/81 Seton/Komisija, Recueil, 1789. lpp., 23. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑63/89 Latham/Komisija, Recueil, II‑19. lpp., 19. punkts; 1994. gada 26. oktobris, T‑18/93 Marcato/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑681. lpp., 45. punkts; 2003. gada 20. maijs, T‑179/02 Pflugradt/ECB, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑733. lpp., 46. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑96/04 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑343. un II‑1523. lpp., 41. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, T‑285/04 Andrieu/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑161. un II‑A‑2‑775. lpp., 99. punkts.
2. Lai, sagatavojot novērtējuma ziņojumu, konstatētu acīmredzamas kļūdas vērtējumā pastāvēšanu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) var balstīties uz dažādu minētā ziņojuma versiju salīdzinājumu, ja tās ir pabeigtas, proti, tās ir parakstījis gan novērtētājs, gan apstiprinātājs, un ja to sagatavošana ir daļa no pašas novērtējuma ziņojuma sagatavošanas procedūras, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 43. panta Vispārīgajos īstenošanas noteikumos, ko pieņēmis ITSB un kas tiek piemēroti gadījumā, ja ieinteresētā persona nepiekrīt dažādu novērtēšanas ziņojuma versiju saturam.
(skat. 45. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2008. gada 6. marts, F‑46/06 Skareby/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑69. un II‑A‑1‑337. lpp., 95. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Novērtējuma ziņojumā ir pieļauta saturiska neprecizitāte, ja tajā ir norādīts, ka visā atsauces laikposmā ierēdnis pusi no sava darba laika ir veltījis viena amata pienākumu izpildei, bet otru pusi – cita amata pienākumu izpildei, un ka līdz ar to ieinteresētās personas darbs ir novērtēts uz šāda pamata, kaut arī vēlāk ir pierādījies, pieskaitot dažādus procentus par katra amata izpildei veltīto darba laiku, ka minētais ierēdnis ir veltījis mazāk kā divas trešdaļas no sava darba laika pirmajam amatam un mazliet vairāk nekā vienu trešdaļu otrajam amatam.
(skat. 48. un 49. punktu)
4. Pamatojoties uz ietekmi uz ierēdņu efektivitāti un uzvedību dienestā, darba apjoms, ja tas ir pārmērīgi liels, ir uzskatāms par vienu no faktoriem, ko iestādes nedrīkst neņemt vērā, novērtējot sava personāla sniegtos pakalpojumus.
Kaut arī novērtētāji, īstenojot tiem atzīto rīcības brīvību, var brīvi noteikt veidu, kādā ņemt vērā pārmērīgi lielu darba apjomu, un vajadzības gadījumā nolemt neatvieglot savus novērtēšanas kritērijus, tie tomēr nevar pavisam neņemt vērā šādu darba apjomu, jo novērtējuma ziņojumā ietvertajiem vērtējumiem, esot ļoti kodolīgiem, ir jāparāda, ka to sagatavotāji šo darba apjomu ir ņēmuši vērā.
Starp dažādiem ierobežojumiem un grūtībām, kas novērtētājiem, novērtējot ierēdņa efektivitātes līmeni vai uzvedību dienestā, ir jāņem vērā, ietilpst tādi ierobežojumi un grūtības, kas ir saistīti ar personāla trūkumu, un no tā izrietošais ievērojamais papildu darbs attiecīgajiem ierēdņiem.
Divu funkciju apvienošana pēc definīcijas nozīmē ievērojamu papildu darbu ierēdnim, uz ko līdz ar to ir jābūt atsaucei novērtējuma ziņojumā.
(skat. 52. un 53. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 31. janvāris, T‑236/05 Aldershoff/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑13. un II‑A‑2‑75. lpp., 85. punkts.
5. Vispārīgajā vērtējumā ir jāietver detalizētie vērtējumi, kas veikti pašā novērtējuma ziņojumā.
Atzīstot, ka ievērojami uzlabojumi detalizētajā vērtējumā ne vienmēr var izmainīt vispārīgos vērtējumus, proti, tos, kas īpaši tiek ņemti vērā paaugstināšanas amatā laikā, netiktu ievērota prasība par šo divu vērtējumu saskaņotību.
(skat. 55. un 57. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 7. marts, T‑110/04 Sequeira Wandschneider/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑73. un II‑A‑2‑533. lpp., 110. punkts un tajā minētā judikatūra.
6. Acīmredzama kļūda ir pieļauta tādā novērtējuma ziņojumā, kurā ir ietverta saturiska neprecizitāte attiecībā uz darba laiku, kādu attiecīgais ierēdnis ir veltījis katrai no funkcijām, kas tiek vērtētas minētajā ziņojumā, kurā nav nekādas atsauces uz ierēdņa darba apjomu un kurš nesaskan ar minētā ziņojuma pirmajām versijām.
(skat. 58. punktu)
7. Ierēdņa apstrīdētā administrācijas akta atcelšana pati par sevi var tikt uzskatīta par atbilstošu atlīdzinājumu un principā pietiekamu jebkāda morālā kaitējuma, kāds var tikt nodarīts ierēdnim vai darbiniekam, atlīdzinājumu, izņemot gadījumu, ja administrācijas prettiesiskais akts ietver tādu ierēdņa spēju un uzvedības vērtējumu, kas viņu var negatīvi ietekmēt.
(skat. 64. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, Recueil FP, I‑A‑277. un II‑1267. lpp., 91. punkts un tajā minētā judikatūra.