CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)
2010. gada 14. decembrī
Lieta F‑1/10
Luigi Marcuccio
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Lūgumi atlīdzināt medicīniskos izdevumus – Nelabvēlīga akta neesamība – Nepieņemamība – Pamatojuma nesniegšana
Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Marcuccio tostarp lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem ir noraidīti pirmām kārtām divi viņa 2008. gada 25. decembra lūgumi atlīdzināt dažādus medicīniskos izdevumus atbilstoši parastajai likmei un otrām kārtām viņa 2008. gada 27. decembra lūgums papildus, proti, līdz pilnam apmēram, atlīdzināt tos pašus medicīniskos izdevumus, otrkārt, atcelt Komisijas 2009. gada 21. septembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par minētajiem lēmumiem, treškārt, piespriest Komisijai viņam kā šo izdevumu atlīdzinājumu pilnā apmērā samaksāt EUR 2519,08 vai mazāku summu, kuru Civildienesta tiesa šajā ziņā uzskatītu par atbilstīgu un taisnīgu, kopā ar procentiem ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju, ceturtkārt, piespriest Komisijai viņam samaksāt vai nu naudas summu, kas atbilst starpībai starp medicīniskajiem izdevumiem, kurus viņš ir samaksājis laikposmā no 2000. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim, un atmaksātajām naudas summām par šiem izdevumiem no kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas, vai arī jebkādu citu naudas summu, kuru Civildienesta tiesa šajā lietā uzskatītu par atbilstīgu un taisnīgu, kopā ar procentiem ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju
Nolēmums Atcelt netiešos lēmumus, ar kuriem Komisija ir noraidījusi prasītāja 2008. gada 25. decembra lūgumus atlīdzināt atsevišķus medicīniskos izdevumus atbilstoši parastajai likmei. Prasību pārējā daļā noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Administrācijas piezīme, ar kuru attiecīgo personu informē par tās nodomu izvērtēt viņa lūgumu – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu 73., 90. un 91. pants)
2. Tiesvedība – “Lis pendens” iebilde
3. Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)
1. Nelabvēlīgs akts ir tāds akts, kuram ir obligātas tiesiskās sekas, kas tieši un tūlītēji var ietekmēt ierēdņa intereses, būtiski grozot viņa tiesisko stāvokli, un kuru izdod kompetenta iestāde, un kurā ir sniegta administrācijas galīgā nostāja. Līdz ar to atbilde, ar kuru administrācija attiecīgajai personai dara zināmu, ka viņas lūgums tiek izvērtēts, nav uzskatāma par nelabvēlīgu aktu. Informācija, kuru sniedzis kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas norēķinu birojs saistībā ar lūgumu atlīdzināt medicīniskos izdevumus un no kura izriet, ka lēmums tiks pieņemts vēlāk, arī neatbilst nelabvēlīga akta definīcijai.
(skat. 46. un 47. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 1. oktobris, T‑38/91 Coussios/Komisija, Recueil, II‑763. lpp., 31. punkts; 1993. gada 16. marts, T‑33/89 un T‑74/89 Blackman/Parlaments, Recueil, II‑249. lpp., 27., 29. un 30. punkts; 1993. gada 30. jūnijs, T‑46/90 Devillez u.c./Parlaments, Recueil, II‑699. lpp., 13. un 14. punkts; 1998. gada 17. marts, T‑183/95 Carraro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑123. un II‑329. lpp., 19.–22. punkts; 1998. gada 21. jūlijs, T‑66/96 un T‑221/97 Mellett/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑449. un II‑1305. lpp., 83. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 29. novembris, F‑52/06 Pimlott/Europol, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑395. un II‑A‑1‑2197. lpp., 50. punkts; 2009. gada 10. marts, F‑106/07 Giaprakis/Reģionu komiteja, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑53. un II‑A‑1‑231. lpp., 43. punkts.
2. Prasība, kuru cēlis tas pats prasītājs, kas prasību cēlis iepriekš, un kura, pamatojoties uz tiem pašiem pamatiem, ir vērsta pret tās pašas iestādes atteikumu atzīt, ka viņa slimības ir ar smagu raksturu, ir pretrunā lis pendens iebildei, un līdz ar to tā ir jānoraida kā nepieņemama.
(skat. 53. un 54. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1973. gada 17. maijs, 58/72 un 75/72 Perinciolo/Padome, Recueil, 511. lpp., 3.–5. punkts; 1985. gada 19. septembris, 172/83 un 226/83 Hoogovens Groep/Komisija, Recueil, 2831. lpp., 9. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 14. jūnijs, T‑68/07 Landtag Schleswig‑Holstein/Komisija, Krājumā nav publicēts, 16. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 25. janvāris, F‑80/06 Duyster/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑7. un II‑A‑1‑15. lpp., 52. punkts.
3. Tikai tad, ja līdz prasības celšanai apstrīdētajā lēmumā vismaz ir norādīts pamatojuma sākums, administrācija ir tiesīga sniegt papildu informāciju tiesvedības laikā un izpildīt savu pienākumu norādīt pamatojumu. Šāda iespēja ir aizliegta gadījumā, kad runa ir par netiešu lēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums atlīdzināt medicīniskos izdevumus saistībā ar arodslimību un kurā vispār nav norādīts pamatojums.
(skat. 65. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 20. septembris, T‑37/89 Hanning/Parlaments, Recueil, II‑463. lpp., 41. un 44. punkts.