Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. augustā iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – EU/PE Digital GmbH
(Lieta C-641/19)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītājs: EU
Atbildētāja: PE Digital GmbH
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas (ES) 2011/83 1 14. panta 3. punkts, ņemot vērā Direktīvas 2011/83 50. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda līguma gadījumā, kurā nav paredzēts vienots pakalpojums, bet gan no vairākām pakalpojuma daļām sastāvošs kopējs pakalpojums, “summa, kura salīdzinājumā ar pilnīgu līguma izpildi ir proporcionāla tam, kas ir izpildīts līdz brīdim, kad patērētājs informē par atteikuma tiesību izmantošanu” un kura ir jāmaksā patērētājam, ir jāaprēķina proporcionāli, ja patērētājs par kopējo pakalpojumu tiešām maksā proporcionāli, bet atsevišķas pakalpojumu daļas tiek sniegtas ar atšķirīgu izpildes laiku?
Vai Direktīvas 2011/83 14. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka summa, kuras samaksu patērētājam jāveic un “kura salīdzinājumā ar pilnīgu līguma izpildi ir proporcionāla tam, kas ir izpildīts līdz brīdim, kad patērētājs informē tirgotāju par atteikuma tiesību izmantošanu”, ir jāaprēķina tīri proporcionāli arī tad, ja pakalpojumu (tā daļas) sniedz nepārtraukti, bet līguma darbības sākumā tam ir lielāka vai mazāka vērtība patērētājam?
Vai Direktīvas 2011/83 2. panta 11. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2019/770 2 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka arī tādas datnes, kas tiek sagatavotas un piegādātas kā pakalpojuma daļa kāda cita kopēja pakalpojuma ietvaros, it īpaši “digitāla pakalpojuma” Direktīvas 2019/770 2. panta 2. punkta izpratnē, tiek atzītas par “digitālu saturu” Direktīvas 2011/83 2. panta 11. punkta un Direktīvas 2019/770 2. panta 1. punkta izpratnē, līdz ar ko tirgotājs saskaņā ar Direktīvas 2011/83 16. panta m) punktu varētu anulēt atteikuma tiesības attiecībā uz šo pakalpojuma daļu, bet patērētājs, ja tirgotājs to neizmanto, varētu atsaukt līgumu kopumā un saskaņā ar Direktīvas 2011/83 14. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu viņam nebūtu jāmaksā nekāda kompensācija par šīs pakalpojuma daļas izpildi?
Vai Direktīvas 2011/83 14. panta 3. punkts, ņemot vērā uz Direktīvas 2011/83 50. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par pakalpojuma sniegšanu līgumā noteiktā kopējā cena Direktīvas 2011/83 14. panta 3. punkta 3.teikuma izpratnē ir “pārāk liela”, ja tā ir ievērojami lielāka kā kopējā cena, kas nolīgta ar citu patērētāju par identiska satura pakalpojumu, ko tas pats tirgotājs sniedz tādā pašā līguma termiņā un arī visos citos aspektos ar tādiem pašiem nosacījumiem?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV 2019, L 136, 1. lpp.).