Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 23. maijā Francijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 12. marta spriedumu lietā T-26/18 Francija/Komisija

(Lieta C-404/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji: D. Colas, A.-L. Desjonquères un C. Mosser)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 12. marta spriedumu lietā T-26/18 Francija/Komisija;

pieņemt galīgo nolēmumu lietā un atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2014 (2017. gada 8. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) 1 , ciktāl ar to Francijai tiek piemērotas vienotas likmes korekcijas 100 % apmērā saistībā trūkumiem Augškorsikā veikto platībmaksājumu kontroles sistēmā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Francijas valdība lūdz Tiesai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to ir noraidīta tās prasība attiecībā uz strīdīgā lēmuma daļu, kura skar “Būtiski nepilnīgu kontroles sistēmu, Korsika” par 2013. un 2014. gadu, jo tajā ir piemērota vienotas likmes korekcija 100 % apmērā saistībā ar trūkumiem Augškorsikā veikto platībmaksājumu kontroles sistēmā.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Francijas valdība izvirza vienu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Vispārējā tiesa esot balstījusies uz 2015. gada pamatnostādņu 3.2.5. punktā paredzēto nosacījumu kļūdainu interpretāciju, lai noteiktu korekcijas likmi, kas pārsniedz 25 %. Vispārējā tiesa esot sajaukusi pierādījumus, kas ir jāsniedz gadījumā, kurā atbalsta piešķiršana ir notikusi bez jebkāda juridiska pamata vai ir pretrunā Savienības tiesībām, un gadījumā, kurā trūkumi kontroles sistēmā ir pietiekami nopietni, lai varētu tikt izdarīts pieņēmums, ka atbalsts ir piešķirts pretrunā Savienības tiesībām. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka ir attaisnota visu izdevumu izslēgšana no Savienības finansējuma un ka vienotas likmes korekcija 100 % apmērā ir pamatota.

____________

1     OV 2017, L 292, 61. lpp.