Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. maijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 7. marta spriedumu lietā T-837/16 Zviedrijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-389/19 P)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal, K. Mifsud-Bonnici un G. Tolstoy)

Pārējās lietas dalībnieces: Zviedrijas Karaliste,

Dānijas Karaliste,

Somijas Republika,

Eiropas Parlaments un

Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 7. marta spriedumu lietā T-837/16 Zviedrijas Karaliste/Eiropas Komisija, noraidīt pirmajā instancē celto prasību un piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai, alternatīvi,

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu pirmajā instancē un apelācijas instancē, un

izdot rīkojumu atstāt spēkā apstrīdētā lēmuma sekas.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 7. martā pasludināto spriedumu lietā T-837/16. Šajā spriedumā Tiesa atcēla Komisijas 2016. gada 7. septembra Īstenošanas lēmumu C(2016) 5644 final, ar kuru tiek piešķirta licence dažiem svina sulfohromāta dzeltenā un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanā izmantošanas veidiem, un noraidīja Komisijas prasījumu atstāt spēkā šī lēmuma sekas līdz brīdim, kad Komisija varēs pārskatīt licences pieteikumu.

Komisija savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: sprieduma punktos, kas attiecas uz pierādīšanas standartu, kurš ir piemērojams, analizējot alternatīvas, it īpaši 79., 81., 85., 86., 90. un 101. punktos, Vispārējā tiesa esot acīmredzami nepareizi piemērojusi tiesības attiecībā uz pierādīšanas standartu, kurš ir piemērojams atbilstoši 60. panta 4. punktam.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: visā savā argumentācijā un it īpaši 86., 90. un 96. punktā Vispārējā tiesa esot acīmredzami nepareizi piemērojusi tiesības, pilnībā ignorējot Komisijas rīcības brīvību noteikt sliekšņa vērtību attiecība uz tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, analizējot alternatīvas atbilstoši 60. panta 4. punktam, un tādējādi esot piemērojusi nepareizo kritēriju pārbaudei tiesā un iejaukusies Komisijas sociālo, ekonomisko un tehnisko apsvērumu vērtējumā.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: 86., 97. un 98. punktā Vispārējā tiesa esot acīmredzami nepareizi piemērojusi tiesības attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, pirmkārt, neievērojot to, ka neviena licence nebija piešķirta izmantošanai, kurā svina pigmenta īpašībām saistībā ar tehnisko veiktspēju nav nozīmes, un, otrkārt, aprakstot apstrīdēta lēmuma nosacījumus tā, ka tie ir parādījuši, ka nosacījums attiecība uz alternatīvu analīzi 60. panta 4. punktā nav bijis izpildīts.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: rezolutīvās daļas otrais punkts, kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka apstrīdētā lēmuma sekas nav atstājamas spēkā, esot balstīts uz tiesību acīmredzami nepareizu piemērošanu sprieduma 112. punktā.

____________