Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 15. februārī Edison SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 7. decembra spriedumu lietā T-471/17 Edison/EUIPO (“EDISON”)

(Lieta C-121/19 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Edison SpA (pārstāvji: D. Martucci un F. Boscariol de Roberto, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Prasījumi

galvenokārt, atcelt pārsūdzēto spriedumu, taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā un apmierināt prasību, nospriežot, ka “elektroenerģija” ietilpst Nicas klasifikācijas 8. redakcijas 4. klasē, un līdz ar to atzīt, ka Edison S.p.A. piederošā preču zīme Nr. 003315991 tostarp ietver arī “elektroenerģiju”;

pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

katrā ziņā piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.    Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, apgalvojot, ka elektroenerģijas ietveršana EUIPO izstrādātajā “pelēkajā sarakstā” paziņojumu sniegšanai atbilstoši Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 28. panta 8. punktam (41., 46. un 54. punkts) pierādot, ka Nicas klasifikācijas 8. redakcijas 4. klases virsrakstu parastā un skaidrā nozīmē elektroenerģija šajā klasē nav ietverta. Pirmkārt, tiesību kļūda izriet no tā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ierobežošanas lūgums tika iesniegts 2015. gada 15. jūnijā, bet dokuments, uz kuru atsaucas EUIPO, tika sagatavots ar 2016. gada 8. februāra Paziņojumu Nr. 1/2016. Otrkārt, tiesību kļūda ir arī uzskatīt par pierādījumu elementu kāda termina izslēgšanu no “pelēkā saraksta”, kurš ir tikai nesaistošas interpretācijas kopums.

2.    Vispārējā tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka vienīgi ķermeniskas preces, kas pašas par sevi spontāni ražo gaismu, var tikt uzskatītas par “vielu apgaismošanas nolūkiem”. Tiesību kļūda esot tajā, ka kompetentās iestādes un saimnieciskās darbības subjekti klasificē preces, ņemot vērā to apgaismošanas funkcijas, klasificējot elektroenerģiju kā preci, kas rada gaismu un peļņu, neraugoties uz šīs preces ķermeniskumu tīri fiziskā ziņā.

3.    Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo, ja tiek apgalvots, ka termins “fuel” ietver arī degvielu, ir skaidrs, ka termins “fuel” ir saprotams tik plaši, ka tas ietver arī tādas preces, kas pēc to rakstura netiek izmantotas motoru darbināšanai, izmantojot to pašu degvielu, kā tas tieši ir elektroenerģijas gadījumā.

4.    Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu interpretācijā, uzskatot, ka elektroenerģija neietilpst jēdzienā “motor fuel”, pilnībā neņemdama vērā tās funkcionālās raksturiezīmes.

5.    Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka elektroenerģija ietilpst 4. klasē.

6.    Turklāt Vispārējā tiesa ir balstījusi savu nolēmumu arī uz EUIPO iesniegto dokumentu Nr. 1, uzskatot, ka šis dokuments ir datēts ar 2003. gada augustu, lai gan tas acīmredzami ir datēts ar 2003. gada jūniju.

7.    Vispārējā tiesa ir vienīgi apstiprinājusi juridisko situāciju un lēmumus, kuriem nav pamatojuma, lai gan tā pieņēma apelācijas sūdzības iesniedzējas un EUIPO iesniegtos pierādījumu elementus. Apgalvot, ka tirgū ir pieejami elektrotransportlīdzekļi un pēc tam noliegt, ka saimnieciskās darbības subjekti (proti, šie paši minēto transportlīdzekļu ražotāji) uzskata elektroenerģiju par degvielu, kaut vai par alternatīvu degvielu, ir pretrunā jebkādai loģikai, un līdz ar to EUIPO un Vispārējās tiesas nolēmumiem nav pamatojuma.

____________