CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 23. novembrī

Lieta F‑75/09

Fritz Harald Wenig

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Lūgums par palīdzības sniegšanu – Reputācijas un nevainīguma prezumpcijas aizskārums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru F. H. Venigs [F. H. Wenig] lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem noraidīti viņa lūgumi par palīdzības sniegšanu, un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas radies saistībā ar šo lēmumu iespējamo prettiesiskumu

Nolēmums      Prasītāja prasības pieteikumu noraidīt. Prasītājs sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

Atbilstoši no Civildienesta noteikumu 24. panta pirmās daļas noteikumiem izrietošajam pienākumam sniegt palīdzību, ja pastāv kāds starpgadījums, kas nav saderīgs ar kārtību un objektivitāti dienestā, administrācijai ir jāiejaucas ar visu nepieciešamo sparu un ātri un ar apstākļiem atbilstošu gādību attiecīgi jāreaģē, lai konstatētu faktus un lai, zinot lietas apstākļus, atbilstoši rīkotos. Šajā sakarā pietiek ar to, ka ierēdnis, kas lūdz savu iestādi aizsargāt viņu, sniedz sākotnējus pierādījumus par to darbību patiesumu, kuras saskaņā ar ierēdņa apgalvojumiem tikušas vērstas pret viņu. Pastāvot šiem apstākļiem, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, it īpaši izmeklēšana, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktus.

Turklāt pienākums sniegt palīdzību nav atkarīgs no tā, vai iepriekš ir konstatēts, ka rīcība, kuras dēļ ierēdnis lūdzis sniegt palīdzību, ir bijusi prettiesiska. Šāds nosacījums gadījumos, kad šis lūgums patiešām būtu iesniegts, lai ar tiesā celtu prasību, kuru atbalsta iestāde, panāktu minētās rīcības atzīšanu par prettiesisku, bieži būtu pretrunā pašam lūguma par palīdzības sniegšanu mērķim.

Tomēr, lai arī Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā paredzētais pienākums sniegt palīdzību ir būtiska ierēdnim Civildienesta noteikumos paredzēta garantija un lai arī šis pienākums nav atkarīgs no tā, vai iepriekš ir konstatēts, ka rīcība, kuras dēļ ierēdnis lūdzis sniegt palīdzību, ir bijusi prettiesiska, vēl ir vajadzīgs, lai ierēdnis iesniegtu pierādījumus, kuri no pirmā acu uzmetiena ļauj domāt, ka šī rīcība attiecas uz viņu viņa statusa un amata pienākumu dēļ un ir prettiesiska atbilstoši piemērojamajām valsts tiesībām. Ja ierēdnim netiktu noteiktas šādas prasības, administrācijai, tiklīdz kāds no ierēdņiem iesniegtu sūdzību par faktiem, kuri, iespējams, būtu saistīti ar viņa amata pienākumu izpildi, būtu jāsniedz palīdzība neatkarīgi no šo faktu rakstura, sūdzības nopietnības un sagaidāmā rezultāta.

Turklāt administrācijai nevar noteikt pienākumu sniegt palīdzību ierēdnim, par kuru, ņemot vērā precīzus un atbilstošus pierādījumus, ir aizdomas, ka viņš nopietni nav ievērojis savus profesionālos pienākumus, un kuru var saukt pie disciplināratbildības, pat tad, ja šāds pārkāpums varētu būt radies trešo personu nelikumīgas rīcības dēļ.

(skat. 46.–49. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 15. un 16. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑115/05 Vienne u.c./Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑9. un II‑A‑1‑47. lpp., 51. punkts.