CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2007. gada 26. septembrī
Lieta F‑129/06
Rocío Salvador Roldán
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi – Parastā dzīvesvieta – Prasība, kurai acīmredzami nav juridiska pamata
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Salvador Roldán lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas iecēlējinstitūcijas 2006. gada 18. augusta lēmumu noraidīt viņas sūdzību, kas 2006. gada 15. maijā iesniegta par Komisijas 2006. gada 6. aprīļa lēmumu atteikt viņai ekspatriācijas pabalstu, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt summu, kura atbilst šim pabalstam, sākot no 2006. gada 1. aprīļa, kurai ir pieskaitīti kavējuma procenti
Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Parastā dzīvesvieta, uz kuru ir izdarīta atsauce Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā sakarā ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu, ir vieta, kuru ieinteresētā persona, vēloties tai piešķirt stabilitāti, ir izvēlējusies kā pastāvīgu vai ierastu savu interešu centru, ņemot vērā, ka pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanā ir jāņem vērā visi šajā sakarā būtiskie apstākļi, it īpaši ierēdņa faktiskā dzīvesvieta.
Šajā sakarā personas profesionālās darbības veikšanas vieta – neatkarīgi no tā, ka tā ir autonoms kritērijs Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai, – ir būtiska norāde parastās dzīvesvietas noteikšanai.
Apstāklis, ka personai varētu būt nodoms meklēt darbu ārpus savas dzīvesvietas valsts, nav tāds, kas varētu apstrīdēt tās pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, jo nav strīda par to, ka visa atskaites perioda laikā šī persona ir saglabājusi interešu centru savā iepriekšējā dienesta vietā, kur tai bija dzīvesvieta un kur nozīmīgu atskaites perioda laiku tā veica savu profesionālo darbību. Tādēļ šāda vēlme piešķirt stabilitāti savam interešu centram nav jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajam ierēdnim netiek atļauts atgriezties savā izcelsmes valstī vai doties uz citu Eiropas Savienības valsti.
Ierēdņa saiknes ar savu izcelsmes valsti, piemēram, fakts, ka viņam pieder automašīna, ārsta apmeklējumi, vecāku nekustamie īpašumi šajā valstī, fakts, ka ir jāatjauno oficiālie personas identitāti apliecinošie dokumenti, pilsonisko tiesību realizēšana, fakts, ka viņš ir šīs valsts rezidents un viņam tajā ir mantiskas intereses un īpašumi, tādi kā bankas konts, kā arī šīs valsts apmeklēšana, ir tikai parastas saiknes, ko personas saglabā ar valsti, kurā dzīvo viņu vecāki vai kur viņas ir ilgstoši dzīvojušas, bet kas neļauj pierādīt, ka šajā valstī ir viņu parastā dzīvesvieta.
(skat. 48., 51., 56. un 59. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 8. aprīlis, T‑18/91 Costacurta Gelabert/Komisija, Recueil, II‑1655. lpp., 42. punkts; 1993. gada 28. septembris, T‑90/92 Magdalena Fernández/Komisija, Recueil, II‑971. lpp., 30. punkts; 2000. gada 13. aprīlis, T‑18/98 Reichert/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑73. lpp. un II‑309. lpp., 25. punkts; 2001. gada 3. maijs, T‑60/00 Liaskou/Padome, Recueil FP, I‑A‑107. lpp. un II‑489. lpp., 53. un 64. punkts; 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑235. lpp. un II‑1075. lpp., 114. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑83/03 Salazar Brier/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. lpp. un II‑1407. lpp., 56. un 71. punkts, saistībā ar kuru Tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība C‑9/06 P; 2006. gada 27. septembris, T‑259/04 Koistinen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑177. un II‑A‑2‑879. lpp., 34. punkts; 2007. gada 16. maijs, T‑324/04 F/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 87. punkts.