CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 12. oktobrī

Lieta F‑49/09

Eberhard Wendler

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Izdienas pensija – Pensijas maksājums – Pienākums atvērt bankas kontu dzīvesvietas valstī – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Absolūts pamats – Vienlīdzības princips

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru E. Wendler, bijušais Komisijas ierēdnis, prasa atcelt lēmumu, ar kuru Komisija viņam uzdevusi paziņot viņa dzīvesvietas valstī esošas bankas konta numuru izdienas pensijas pārskaitīšanai

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pensijas – Izdienas pensija – Maksājums

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. pants un VIII pielikuma 45. panta trešā daļa)

Pret pensionētajiem ierēdņiem un strādājošiem ierēdņiem ir dažāda attieksme attiecībā uz maksājamo summu izmaksu. Kamēr, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 45. panta trešo daļu, visi pabalsti pensionētajam ierēdnim, kurš dzīvo dalībvalstī, obligāti ir jāiemaksā viņa dzīvesvietas bankā, no līdzīga noteikuma strādājošiem ierēdņiem, kas minēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 1. punktā un saskaņā ar kuru maksājamās summas tiek maksātas tajā vietā, kurā viņš veic savus pienākumus, tiek pieļauti divi izņēmumi. Pirmkārt, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punktā strādājošam ierēdnim ir paredzēta iespēja likt viņa dienesta iestādei daļu no sava atalgojuma regulāri pārskaitīt uz citu dalībvalsti, proti, summu faktiski saņemtā pabalsta izglītībai apmērā par apgādājamo bērnu, kurš izglītības iestādi apmeklē šajā citā dalībvalstī, un regulārus maksājumus visām citām personām, kas dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, attiecībā uz kurām ierēdnis pierāda, ka viņam ir saistības atbilstoši tiesas vai kompetentas pārvaldes iestādes lēmumam. Otrkārt, neatkarīgi no šādi ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punktā pavērtajām iespējām ar tā paša 17. panta 4. punktu strādājošam ierēdnim ir paredzētas tiesības pieprasīt veikt regulārus pārskaitījumus uz citu dalībvalsti atbilstoši mēneša maiņas kursam bez koeficientu piemērošanas attiecīgi 25 % no ierēdņa pamatalgas.

Šāda atšķirība attieksmē pret pensionētiem ierēdņiem un strādājošiem ierēdņiem nevar būt prettiesiskas diskriminācijas cēlonis, jo šo divu kategoriju ierēdņi atrodas objektīvi atšķirīgās situācijās. Kamēr pensionētie ierēdņi var brīvi izvēlēties savu dzīvesvietas valsti, strādājošiem ierēdņiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 20. pantu ir jādzīvo vietā, kurā tie iecelti amatā, vai arī vietā, kas ir ne tālāk kā vieta, kura ir sasniedzama viņu pienākumu pienācīgai veikšanai. Tā, izņemot tos, kuru iecelšanas amatā vieta ir tā pati dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, strādājošiem ierēdņiem, visticamāk, ir saikne ar vismaz divām atsevišķām dalībvalstīm: ar dalībvalsti, kuras pilsoņi viņi ir, un dalībvalsti, kurā viņi ir iecelti amatā. Savukārt pensionētie ierēdņi – tā kā viņi var brīvi izvēlēties, kur dzīvot, – nevar atsaukties uz šādu pieņēmumu, pat ja viņi var izlemt dzīvot citā dalībvalstī, nevis tajā, kuras pilsoņi tie ir, un, ja viņi ir pensionējušies pirms 2004. gada 1. maija – gūt labumu no šīs dzīvesvietas valsts attiecīgā korekcijas koeficenta.

(skat. 43. un 44. punktu)