CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2008. gada 19. februārī
Lieta F‑49/07
R
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pārbaudes laika norises nosacījumi – Pārbaudes laika pagarināšana – Apstiprināšana amatā – Nepieņemamība
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko R lūdz Civildienesta tiesai, pirmkārt, atzīt par spēkā neesošu vai atcelt visu viņas pārbaudes laiku, kā arī visus tiesību aktus, kas izdoti šajos apstākļos, otrkārt, daļēji atcelt attiecībā uz viņu 2004. gada 18. maijā pabeigto ziņojumu par pārbaudes laiku, treškārt, atcelt Personāla un administrācijas ģenerāldirektora 2005. gada 20. jūlija lēmumu, ar ko noraidīts viņas 2004. gada 11. novembrī iesniegtais lūgums sniegt palīdzību, un, visbeidzot, piespriest Komisijai izmaksāt prasītājai kompensāciju EUR 2 500 000 apmērā kā atlīdzību par tai nodarīto kaitējumu.
Nolēmums: Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus
(Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pants)
2. Tiesvedība – Prasības pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
3. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts
(Civildienesta noteikumu 34., 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. Lai arī Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pantā paredzētais noteikums – saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa drīkst ar rīkojumu noraidīt prasību kā nepieņemamu, ja to, iesniedzot atsevišķu dokumentu, ir lūdzis kāds no lietas dalībniekiem, – ir procesuāls noteikums, kuru kopš tā spēkā stāšanās dienas piemēro visos Civildienesta tiesā izskatīšanā esošajos strīdos, tā tas nav ar tādiem tiesību noteikumiem, pamatojoties uz kuriem Civildienesta tiesa saskaņā ar minēto pantu izvērtē, vai prasība uzskatāma par pieņemamu, un kuri var būt tikai tie, kas ir piemērojami prasības iesniegšanas dienā.
(skat. 33. punktu)
2. Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, kas nozīmē, ka strīda priekšmetam ir jābūt definētam pēc iespējas precīzāk, lai atbildētājs varētu lietderīgi izmantot savus aizstāvības līdzekļus šajā sakarā un Tiesa varētu izprast prasītāja lūgumu priekšmetu.
Prasījumi, kuru mērķis ir panākt, lai Civildienesta tiesa atzītu par spēkā neesošu visu ierēdņa pārbaudes laiku, kā arī visus tiesību aktus, kas izdoti šajos apstākļos, konkrēto tiesību aktu neidentificēšanas gadījumā ir atzīstami par nepieņemamiem pietiekami precīzas informācijas neesamības dēļ. Ievērojamais apstrīdēto lēmumu skaits nevar būt pamats – drīzāk tieši pretēji – prasības iesniedzēja atbrīvošanai no pienākuma pietiekami precīzi norādīt katru konkrēto lēmumu, kuru tas apstrīd, lai būtu iespējams to identificēt.
(skat. 49. un 50. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 11. jūlijs, T‑146/95 Bernardi/Parlaments, Recueil, II‑769. lpp., 25. punkts; 1998. gada 14. jūlijs, T‑192/96 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑363. un II‑1047. lpp., 33. punkts.
3. Tiesību akti un lēmumi, kas izstrādājami vairākos posmos, it īpaši iekšējās procedūras beigās, nav apstrīdami akti, ja vien tie nav pasākumi, kas nosaka iestādes galīgo nostāju pēc šīs procedūras pabeigšanas, izņemot starpposma pasākumus, kuri paredzēti galīgā lēmuma sagatavošanai. Līdz ar to ierēdņu celto prasību ietvaros lēmuma sagatavošanas akti nav uzskatāmi par nelabvēlīgiem aktiem Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.
It īpaši pasākumu, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 34. pantu veikti ierēdņa pārbaudes laika ietvaros, mērķis ir vienīgi ļaut iecēlējinstitūcijai, ņemot vērā konkrētajā gadījumā pastāvošos apstākļus, pārbaudes laika beigās izlemt, vai pārbaudāmais ierēdnis ir apstiprināms amatā. Šiem pasākumiem līdz ar to ir sagatavojošu aktu raksturs. It īpaši tā tas ir saistībā ar ziņojumu par pārbaudes laiku un starpziņojumu par pārbaudes laiku. Tā tas ir arī lēmuma par pārbaudes laika pagarināšanu gadījumā.
(skat. 54. un 55. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1981. gada 11. novembris, 60/81 IBM/Komisija, Recueil, 2639. lpp., 10. punkts; 2000. gada 22. jūnijs, C‑147/96 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑4723. lpp., 26. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 17. decembris, T‑324/02 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑337. un II‑1657. lpp., 28. punkts; 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑95. un II‑A‑2‑441. lpp., 36. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 24. maijs, F‑27/06 un F‑75/06 Lofaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 57.–61. un 68. punkts.
4. Tā kā Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzēto termiņu mērķis ir nodrošināt tiesisko situāciju drošību, tiem ir absolūts raksturs un tie ir jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan tiesai. Līdz ar to ierēdnis, vēršoties iecēlējinstitūcijā ar lūgumu 90. panta 1. punkta izpratnē, nevar atjaunot tiesības celt prasību par lēmumu, kurš ir stājies spēkā pēc prasības celšanai paredzētā termiņa izbeigšanās.
Jauna un būtiska apstākļa atklāšanās, nenoliedzami, var būt pamatojums lūguma pārskatīt spēkā stājušos lēmumu iesniegšanai. Šim apstāklim jābūt tādam, kas var būtiski izmainīt personas, kas lūdz pārskatīt attiecīgo lēmumu, situāciju. Tā tas nav gadījumā, kad ieinteresētā persona apgalvo, ka par jaunu un būtisku apstākli ir uzskatāma administrācijas veiktā ar šo personu saistīto dokumentu nosūtīšana, nesniedzot nekādu informāciju par šo dokumentu saturu un nenorādot, kā tieši šo dokumentu nosūtīšana ir būtiski izmainījusi tās situāciju.
(skat. 78.–80. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1985. gada 26. septembris, 231/84 Valentini/Komisija, Recueil, 3027. lpp., 14. punkts; 1986. gada 13. novembris, 232/85 Becker/Komisija, Recueil, 3401. lpp., 10. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 22. septembris, T‑495/93 Carrer u.c./Tiesa, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑651. lpp., 20. punkts; 1998. gada 14. jūlijs, T‑42/97 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑371. un II‑1071. lpp., 25. punkts; 2001. gada 7. februāris, T‑186/98 Inpesca/Komisija, Recueil, II‑557. lpp., 51. punkts.