Prasība, kas celta 2017. gada 5. aprīlī – Komisija/Ungārija
(lieta C-171/17)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un H. Tserepa-Lacombe)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi:
atzīt, ka Ungārijā izveidotā un spēkā esošā mobilo maksājumu valsts sistēma, ko reglamentē 2011. gada Likums CC un attiecīgais 2012. gada 13. decembra valdības īstenošanas dekrēts Nr. 356/2012, ar ko tika izveidots monopols, piešķirot ekskluzīvas tiesības Nemzeti Mobilfizetési Zrt., un liek šķēršļus ienākšanai mobilo maksājumu vairumtirdzniecības tirgū, kas pirms tam esot bijis atvērts konkurencei, kuras izveide neesot bijusi ne nepieciešama, ne samērīga, ir pretrunā:
pirmkārt, Direktīvas 2006/123/EK, 1 15. panta 2. punkta d) apakšpunktam un 16. panta 1. punktam; un
otrkārt, Likuma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 49. un 56. pantam;
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar Nemzeti mobilfizetési rendszerről szóló, 2011. április 1-jei CC. törvény 2011. gada 1. aprīļa Likumu “CC” par mobilo maksājumu valsts sistēmu (turpmāk tekstā – “Likums”) no 2013. gada 1. aprīļa tika grozīts tiesiskais regulējums mobilo maksājumu pakalpojumu jomā (lai gan Likuma kļuva obligāti saistošs tikai no 2014. gada 2. jūlija). Likums nosaka centralizēto mobilo pakalpojumu tirdzniecību šādās jomās : a) publiskās stāvvietas; b) piekļuves nodrošināšana koplietošanas ceļiem transporta mērķim; c) valsts uzņēmuma sniegtie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi; d) citi valsts uzņēmumu sniegtie pakalpojumi. No augstākminētajiem pakalpojumiem Ungārijā praktiski pašreiz esot iespējams veikt mobilos maksājumus tikai par publisko stāvvietu izmantošanu un koplietošanas ceļu izmantošanu transporta mērķim (elektroniskās ceļa nodevas iekasēšanas e–talons un sistēma “HU-GO”) pakalpojumu jomās. Tomēr attiecīgais Likums attiecas uz četrām jomām.
Attiecībā uz publisko stāvvietu pakalpojumu Komisija uzskata, ka komercsabiedrība Nemzeti Mobilfizetési Zrt. pamatā nodarbojas ar to pašu saimniecisko darbību, ko iepriekšējās sistēmas ietvaros veica mobilo maksājumu pakalpojumu sniedzēji, taču atšķirībā no tiem, tai esot piešķirtas ekskluzīvas līgumu slēgšanas tiesības ar stāvvietu operatoriem un kā arī to tarifi esot saskaņoti. Tas pats attiecas arī uz piekļuves nodrošināšanu koplietošanas ceļiem transporta plūsmas mērķim, jo Nemzeti Mobilfizetési Zrt. esot vienīgais pakalpojumu sniedzējs, kas noslēdzis līgumu ar sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju un kas var pārdot attiecīgā ceļa lietošanas atļauju tieši (bez starpniekiem). Savukārt, pārējie mobilo maksājumu un mobilo telefonu pakalpojumu sniedzēji šajās divās jomās var darboties tikai kā tālākpārdevēji.
Tādējādi mobilo maksājumu valsts sistēmas izveide un ekskluzīvu tiesību piešķiršana Nemzeti Mobilfizetési Zrt. apgrūtina gan Ungārijas, gan arī ārvalstu uzņēmumiem ienākšanu mobilo maksājumu vairumtirdzniecības tirgū, un tādējādi, arī to pakalpojumu tirgū, kas tiek piedāvāti citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pārdod mobilo maksājumu pakalpojumus tālāk uz līgumattiecību ar sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju pamata par stāvvietām vai citiem pakalpojumiem, kas iepriekš esot bijis atvērts konkurencei.
Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgie noteikumi, kas skar mobilo valsts sistēmas shēmu, kopumā esot diskriminējoši un pretrunā uzņēmējdarbības veikšanas brīvībai (Direktīvas 2006/123 15. panta un LESD 49. panta pārkāpums). Turklāt attiecīgie noteikumi esot pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai (Direktīvas 2006/123 16. panta un LESD 56. panta pārkāpums), jo Nemzeti Mobilfizetési Zrt. piešķirtās ekskluzīvās tiesības ierobežo pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Attiecībā uz citiem mobilajiem pakalpojumiem, kuri tiek pārdoti centralizēti un, izmantojot mobilās ierīces, attiecība uz kuriem Ungārijā pagaidām neesot iespējams veikt mobilos maksājumus, Likums nosaka tādas pašas Nemzeti Mobilfizetési Zrt. ekskluzīvās tiesības, un šis juridiskais vērtējums esot attiecināms arī uz to. Atbilstoši LESD un Direktīvas 2006/123 noteikumiem ierobežojumi brīvībai veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus var tikt noteikti vienīgi tad, ja tie nav diskriminējoši un ir sabiedrības interesēs, un ja tie turklāt atbilst nepieciešamības un samērīguma prasībām. Komisija uzskata, ka Ungārijas izvirzītie argumenti nespēj attaisnot ar attiecīgo Likumu ieviestos ierobežojumus, jo tie neatbilstot nepieciešamības un samērīguma prasībām.
____________1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006., L 376, 36. lpp.).