Language of document :

Prasība, kas celta 2019. gada 25. janvārī – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-49/19)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves: P. Costa de Oliveira un L. Nicolae)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt, ka, nosakot - kā tas ir darīts Likuma Nr. 35/2012 par Kompensācijas fondu 17. un 18. pantā - ārkārtēju iemaksu, lai sadalītu universālā pakalpojuma saistību neto izmaksas, kas rodas laikā no 2007. gada līdz brīdim, kad universālo pakalpojumu sāk sniegt pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji, kas ir izraudzīti saskaņā ar Likuma Nr. 5/2004 99. panta 3. punktu, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 1 13. panta 3. punktā un tās IV pielikuma B daļā;

piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Universālā pakalpojuma direktīvas 13. panta 3. punktā, skatot to kopsakarā ar tās IV pielikuma B daļu, ir noteikts, ka ikvienā mehānismā, ar kuru paredzēts universālā pakalpojuma saistību neto izmaksas sadalīt elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu sniedzēju starpā, ir jāievēro pārskatāmības, mazākā iespējamā tirgus izkropļojuma, nediskriminācijas un samērīguma principi.

Ar Portugāles likumu Nr. 35/2012 tiek izveidots fonds kompensācijai par elektronisko komunikāciju universālo pakalpojumu, ar kuru ir iecerēts finansēt neto izmaksas, kas rodas saistībā ar universālā pakalpojuma saistību izpildi, un garantēt šo izmaksu sadalīšanu to uzņēmumu starpā, kuriem ir noteikts šāds ieguldījuma došanas pienākums.

Šā likuma 6. pantā ir noteikts, ka kompensācijas fonds ir paredzēts tālab, lai finansētu universālā pakalpojuma neto izmaksas, kas noteiktas 2004. gada 10. februāra Likuma Nr. 5/2004 99. panta 3. punktā minēto konkursu kārtībā un kuras ICP-ANACOM uzskata par pārmērīgām. Tas ir paredzēts arī tālab, lai universālā pakalpojuma neto izmaksas, kas rodas līdz brīdim, kad universālo pakalpojumu sāk sniegt pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji, kas ir izraudzīti saskaņā ar šo tiesību normu, finansētu ar ārkārtēju iemaksu, kas uzņēmumiem, kuriem ir noteikts šāds ieguldījuma došanas pienākums, tiek uzlikta attiecībā uz katru gadu no 2013., 2014. un 2015. gada.

Komisija uzskata, ka, uzliekot ārkārtēju maksājumu, ar ko iecerēts segt universālā pakalpojuma izmaksas, kas radušās laikā līdz Likuma Nr. 35/2012 pieņemšanai, Portugāles Republika neievēro pārskatāmības, mazākā iespējamā tirgus izkropļojuma, nediskriminācijas un samērīguma principus, kā tas prasīts Universālā pakalpojuma direktīvas 13. panta 3. punktā un IV pielikuma B daļā.

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV 2002, L 108, 51. lpp.).