CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 15. decembrī

Lieta F‑14/09

Ana Maria Almeida Campos u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2008. gada paaugstināšana amatā – Administratoru, kas veic lingvistu darbu, un administratoru, kas veic vispārēju darbu, salīdzinošs nopelnu izvērtējums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. M. Almeida Campos un citi ierēdņi lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes lēmumus atteikt viņus iekļaut ierēdņu sarakstā, kas paaugstināti amatā AD 12 pakāpē, īstenojot 2008. gada paaugstināšanu amatā, un, otrkārt, lēmumus paaugstināt amatā AD 12 pakāpē AD funkciju grupas ierēdņus, kuri veic funkcijas, kas nav lingvistiskās funkcijas

Nolēmums Atcelt lēmumus, ar kuriem Padome ir atteikusies paaugstināt amatā AD 12 pakāpē prasītājus, īstenojot 2008. gada paaugstināšanu amatā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Padome sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Priekšmeta un pamata identiskums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Administrācijas rīcības brīvība – Robežas – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Noteikums par sūdzības un prasības pieteikuma savstarpēju atbilstību ir pārkāpts vienīgi tad, ja prasība tiesā groza sūdzības priekšmetu vai tās pamatu, šo pēdējo jēdzienu “pamats” interpretējot plaši. Saskaņā ar šādu interpretāciju un runājot par prasījumiem atcelt tiesību aktu, ar jēdzienu “prāvas pamats” ir jāsaprot prasītāja iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai pakārtoti – tā ārējā tiesiskuma apstrīdēšana.

Gadījumā, ja prasītāji savās prasībās ar savām sūdzībām apstrīd attiecīgo aktu ārējo tiesiskumu, pamats, ar kuru tiek apstrīdēts minēto aktu iekšējais tiesiskums, arī ir pieņemams.

(sal. ar 28. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. un 120. punkts

2.      No Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta teksta skaidri izriet, ka iecēlējinstitūcijai amatā paaugstināšanas procedūrā sava izvēle ir jāveic, pamatojoties uz paaugstināmo ierēdņu atbilstošo nopelnu salīdzinošu izvērtējumu.

Lai gan iecēlējinstitūcijai ir Civildienesta noteikumos piešķirtas pilnvaras veikt šādu izvērtējumu saskaņā ar procedūru vai metodi, ko tā uzskata par piemērotāko, tomēr šīs pilnvaras ierobežo nepieciešamība kandidātu salīdzinošo izvērtēšanu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praktiski šis izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot pielīdzināmus informācijas avotus un ziņas.

Turklāt Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā, kurā ir noteikts, ka iecēlējinstitūcijai amatā paaugstināšanas procedūrā sava izvēle ir jāveic, pamatojoties uz paaugstināmo ierēdņu atbilstošo nopelnu salīdzinošu izvērtējumu, ir paredzēts, ka šāds izvērtējums ir jāveic attiecībā uz visiem paaugstināmajiem ierēdņiem neatkarīgi no to veicamajiem funkcijām. Ar šādu prasību vienlaicīgi tiek formulēta vienlīdzīga attieksme starp ierēdņiem un viņu karjeras veidošanas iespējām.

Amatā paaugstināšanas procedūrā, kura ietver divas secīgas stadijas, no kurām pirmajā notiek sākotnējā izvērtēšana, ko veic divas atsevišķas amatā paaugstināšanas konsultatīvās komisijas, par administratoru, kas veic lingvistiskās funkcijas, nopelniem un administratoru, kas veic citas funkcijas, nopelniem, un no kurām otrajā stadijā notiek salīdzinošais vērtējums, kuru veic iecēlējinstitūcija, par administratoru, kuri pieder pie vienas vai otras grupas, nopelniem; amatā paaugstināšanas pirmā stadija, proti, sākotnējā izvērtēšana, ko veic divas atsevišķas amatā paaugstināšanas konsultatīvās komisijas, par divu grupu administratoru nopelniem, ņemot vērā specifiskos pienākumus, kuri noteikti vienai administratoru grupai, salīdzinājumā ar otru grupu, ir vienīgi paredzēta, lai sniegtu iecēlējinstitūcijai informāciju par paaugstināmajiem ierēdņiem; minētā izvērtēšana neliedz izvērtēt kandidātu salīdzinošos nopelnus, bet, tieši pretēji, nodrošina labas pārvaldības principa nodrošināšanu.

Taču saistībā ar amatā paaugstināšanas procedūras otro stadiju, proti, iecēlējinstitūcijas veikto paaugstināmo ierēdņu nopelnu izvērtēšanu, Regulā Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, vairs kā agrāk netiek nošķirts nelingvistiska rakstura darbs, ko veikuši ierēdņi, kas ietilpst A līdz D kategorijās, un lingvistiska rakstura darbs, ko veic ierēdņi, kas ietilpst LA, un minētajā regulā ir izveidota jauna karjeras struktūra, kas ietver divas funkciju grupas, proti, asistentu funkciju grupu (AST), kas paredzēta, lai aizvietotu iepriekšējo C un B kategoriju, un administratoru funkciju grupu (AD), ar kuru tiek aizvietota iepriekšējā A kategorija, kā arī valodu dienests LA. Tā kā likumdevējs ir paredzējis apvienot vienā funkciju grupā visus administratorus, kuri veic lingvistiskās vai citas funkcijas, iecēlējinstitūcijai, kurai ir kompetence lemt par paaugstināšanu amatā, ir jāveic vienota salīdzinošā nopelnu analīze par visiem administratoriem, kas paaugstināmi amatā AD 12 kategorijā.

(sal. ar 29.–31 un 33.–35. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 de Wind/Komisija, Recueil, 1167. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑76/92 Tsirimokos/Parlaments, Recueil, II‑1281. lpp., 21. punkts; 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 41. punkts; 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 20. un 21. punkts; 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 98. un 121. punkts.