Language of document : ECLI:EU:F:2012:52

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2012. gada 19. aprīlī


Lieta F‑16/12 R


Eugène Émile Marie Kimman

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana citā amatā – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru E. E. M. Kimman lūdz apturēt lēmuma, ar kuru Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors viņu ir iecēlis citā amatā, sākot no 2012. gada 1. februāra, piemērošanu

Nolēmums Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Pārcelšana citā amatā – Iecelšana citā amatā – Nošķiršanas kritērijs

(Civildienesta noteikumu 4. un 29. pants)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Lēmuma par iecelšanu citā amatā piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Jēdziens

(LESD 278. pants)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu noregulējumu ir cita starpā jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Tāpat pagaidu noregulējuma tiesnesim ir jāveic visu attiecīgo interešu izsvēršana.

Visas šīs pārbaudes gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašam brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādo nosacījumu izpilde ir jāpārbauda, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo nevienā tiesību normā viņam nav paredzēta iepriekš noteikta analīzes shēma, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 14.–16. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑104/10 R de Pretis Cagnodo un Trampuz de Pretis Cagnodo/Komisija, 16. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma par lietas būtību iedarbību. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka tie, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, ir jāveic un tiem ir jāstājas spēkā pirms nolēmuma pieņemšanas pamatlietā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

(skat. 18. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.

3.      No Civildienesta noteikumu vispārējās sistēmas izriet, ka pārcelšana citā amatā vārda parastajā nozīmē notiek tikai gadījumā, ja ierēdni pārceļ vakantā amatā. Šādā gadījumā pārcelšanai piemēro Civildienesta noteikumu 4. un 29. pantā paredzētās formalitātes. Savukārt šīs formalitātes nav piemērojamas, ja ierēdni ieceļ citā amatā, jo šāda veida pārcelšana nerada vakantu amata vietu.

(skat. 20. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 7. februāris, T‑339/03 Clotuche/Komisija, 31. punkts.

4.      Ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda ir iestādēm to dienestu organizēšanā atbilstoši pēdējo minēto funkcijām un vienlaikus to personāla iecelšanā amatā, lēmums par iecelšanu citā amatā, pat ja tas rada neērtības attiecīgajiem ierēdņiem, nav neparasts un neparedzams notikums viņu karjerā. Šādos apstākļos šāda lēmuma piemērošanas apturēšana var tikt pamatota tikai ar imperatīviem un ārkārtas apstākļiem, kas attiecīgajam ierēdnim var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.

(skat. 23. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. jūlijs, T‑93/96 R Presle/Cedefop, 45. punkts un tajā minētā judikatūra.