CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(plēnums)

2011. gada 29. jūnijā

Lieta F‑7/07

Marie-Thérèse Angioi

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Uzaicinājums izteikt interesi – Priekšatlases procedūra – Prasības attiecībā uz valodu zināšanām – Diskriminācija – Traucējumi pārbaudījumu norises laikā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEK līguma 152. pantu, ar kuru M.‑T. Angioi lūdz atcelt Eiropas Personāla atlases biroja 2006. gada 14. marta lēmumu, ar kuru uzaicinājuma izteikt interesi ietvaros, lai izveidotu datubāzi kandidātiem, kuri varētu tikt pieņemti darbā kā līgumdarbinieki, tika nolemts viņu nepielaist pie pārējiem priekšatlases testiem, jo viņa nebija saņēmusi pietiekami augstu vērtējumu pirmajos testos, kas bija paredzēti, lai novērtētu viņas spēju loģiski analizēt tekstu un matemātisko iemaņu kompetenci

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Spānijas Karaliste un Itālijas Republika, personas, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Valodu zināšanas – Galvenās valodas izvēle

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 3. punkta e) apakšpunkts)

2.      Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Dažādu valodu versiju atšķirības

3.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Valodu zināšanas – Pietiekamu konkrētas valodas zināšanu prasība – Pamatojums

(Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 3. punkta e) apakšpunkts)

4.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pamats, uz kuru nevar atsaukties atbalstītais lietas dalībnieks – Nepieņemamība

(Tiesas Statūtu 40. panta ceturtā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 4. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 110. panta 3. un 4. punkts)

5.      Ierēdņi – Konkurss – Savienības iestāžu pienākums nodrošināt visiem kandidātiem vienmērīgu un pienācīgu pārbaudījumu norisi

6.      Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu par izslēgšanu no konkursa sakarā ar pietiekami augsta vērtējuma priekšatlases testos nesaņemšanu

7.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidāta izslēgšana sakarā ar pietiekami augsta vērtējuma jautājumu ar vairākiem atbilžu variantiem pārbaudījumos nesaņemšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

8.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pārbaudījumu saturs – Jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem – Atlases komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

9.      Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Kompetences – Līgumdarbinieku priekšatlases testu organizēšana un neveiksmīgo kandidatūru noraidīšana – Iekļaušana

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda Lēmuma 2002/620 3. panta 2. punkts)

1.      Atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 3. punkta e) apakšpunktam līgumdarbinieku var pieņemt darbā tikai tad, ja viņš pierāda, ka viņam tostarp ir padziļinātas kādas [Eiropas] Savienības valodas zināšanas.

Šajā tiesību normā tomēr nav paredzēts, ka valoda, kura kandidātam uz līgumdarbinieka amatu jāzina padziļināti, tiktu ierobežota tikai ar viņa valstspiederības valodu vai – gadījumā, ja kandidāts ir dalībvalsts, kurā ir vairāk par vienu oficiālo valodu, pilsonis, – ar valodu, kurā tas ieguvis izglītību.

(skat. 67. un 68. punktu)

2.      Nepieciešamība vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Savienības tiesību aktus nepieļauj ņemt vērā tikai vienu no teksta redakcijām atsevišķi, bet ar to tiek prasīts, lai [akts] tiktu interpretēts, pamatojoties gan uz tā autora faktisko nolūku, gan arī uz mērķi, ko tas vēlējies sasniegt, ņemot vērā esošās redakcijas citās Savienības valodās. Līdz ar to, ja kāda valodas redakcija ir mazākumā attiecībā pret citām teksta valodu redakcijām, ir jādod priekšroka šīm pēdējām minētajām.

(skat. 72. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. novembris, F‑83/07 Zangerl‑Posselt/Komisija, 49. punkts un tajā minētā judikatūra, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība lietā T‑62/10 P, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑62/10 P..

3.      Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētās valodu prasības, šajā gadījumā – prasība padziļināti zināt vienu no Savienības valodām un citu Savienības valodu zināt pietiekamā apmērā, kādā tas vajadzīgs pienākumu veikšanai, ir tikai minimālie nosacījumi līgumdarbinieku pieņemšanai darbā. Līdz ar to vajadzības gadījumā, ja tas ir nepieciešams dienesta vai attiecīgā amata interesēs, administrācija var leģitīmi noteikt valodu vai valodas, kuras ir jāpārzina ļoti labā vai pietiekamā līmenī.

Ja šāda īpaša valodas prasība var izrietēt no kādas līgumdarbiniekam veicamā darba specifikācijas, tad – vispārīgāk – tā var izrietēt no tā, ka iestādē ir viena vai vairākas iekšējās saziņas valodas. Ja iestādei ir tāda iespēja, pat nepieņemot oficiālu lēmumu šajā ziņā, izvēlēties ierobežotu skaitu iekšējās saziņas valodu ar nosacījumu, ka šī izvēle balstīta uz objektīviem apsvērumiem, kas saistīti ar tās funkcionālajām vajadzībām, no tā izriet, ka, plānojot pieņemt darbā līgumdarbiniekus, šī iestāde var likumīgi prasīt valodu zināšanas saistībā ar tās iekšējās saziņas valodām..

Tomēr Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā skaidri ir aizliegta jebkāda diskriminācija valodas dēļ un saskaņā ar šī paša noteikuma 6. punktu, ievērojot nediskriminācijas principu un samērīguma principu, jebkādam šo principu piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums un tā mērķim ir jābūt likumīgam darbinieku politikas vispārējās interesēs.

Par šādam mērķim atbilstošu ir uzskatāms uzaicinājums pieteikties līgumdarbinieka amatam dažādu pienākumu veikšanai Eiropas Savienības iestādēs, kurā ir paredzēts otrās valodas izvēles ierobežojums ar vācu, angļu vai franču valodu. Ņemot vērā šo valodu lomu iestādēs, kurās darbā pieņemtajiem līgumdarbiniekiem būtu jāveic savas funkcijas, izvirzīto valodas prasību mērķis ir nodrošināt, lai darbiniekiem būtu valodu zināšanas atbilstoši iekšējās saziņas valodām. Turklāt pretēji ierēdņiem līgumdarbiniekiem paredzēts palikt iestādēs tikai ierobežotu laika posmu, un līdz ar to šo darbinieku iespējamie valodu trūkumi nevarētu tikt novērsti ar apmācību programmām.

(skat. 89.–92., 94., 95. un 97. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1964. gada 4. marts, 15/63 Lassalle/Parlaments, 73. un 74. punkts; 2005. gada 15. marts, C‑160/03 Spānija/Eurojust, ģenerāladvokāta Pojareša Maduru [Poiares Maduro] secinājumi, 49. un 56. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 13. septembris, T‑156/07 un T‑232/07 Spānija/Komisija, 65. un 75. punkts; 2010. gada 13. septembris, T‑166/07 un T‑285/07 Itālija/Komisija, 81. un 93. punkts.

4.      Personai, kas iestājusies lietā, nav tiesību izvirzīt argumentu, uz kuru atbalstītā lietas dalībniece nevarēs atsaukties. Tā tas ir to pamatu gadījumā, kas attiecas uz nelikumībām, kuras nevarēja radīt kaitējumu atbalstāmā lietas dalībnieka interesēm.

(skat. 112. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. februāris, T‑3/92 Latham/Komisija, 53. punkts.

5.      Saskaņā ar labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principiem iestādēm ir jānodrošina visiem konkursa kandidātiem iespējami netraucēta un pareiza pārbaudījumu norises gaita. Tomēr pārbaudījumu laikā konstatēts pārkāpums neskar minēto pārbaudījumu likumību, izņemot gadījumus, kad tas ir būtisks un var sagrozīt pārbaudījuma rezultātus. Ja noticis šāds pārkāpums, atbildētājai iestādei ir jāpierāda, ka tas nav ietekmējis pārbaudījumu rezultātus.

(skat. 123. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2006. gada 13. decembris, F‑22/05 Neophytou/Komisija, 60. punkts.

6.      Kandidāte, pamatojot savus prasījumus atcelt lēmumu par tās izslēgšanu, Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) kandidātiem paziņoto priekšatlases testu rezultātu vispārēju uzticamību var lietderīgi apstrīdēt tikai tiktāl, ciktāl ieinteresētā persona ar šādu apstrīdēšanu varētu pierādīt, ka tā būtu spējusi izpildīt EPSO priekšatlases testu novērtēšanai noteiktos nosacījumus, proti, atbildēt pareizi vismaz uz paredzēto minimumu no minēto testu jautājumiem.

(skat. 128. punktu)

7.      Nepastāvot īpašiem apstākļiem, administrācija, kas organizē personāla atlases pārbaudījumus jautājumu ar atbilžu variantiem formā, ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, paziņojot kandidātiem, kuri nav nokārtojuši šos pārbaudījumus, pareizo atbilžu procentuālo īpatsvaru un pēc pieprasījuma nosūtot viņiem atbildi, kas bija jāsniedz uz katru no uzdotajiem jautājumiem. Citādi nevarētu būt arī gadījumā, kad prasītājs savā sūdzībā konkrēti apstrīdētu atsevišķu jautājumu nozīmīgumu vai par pareizo atzītās atbildes pamatotību un kad novirze starp viņa rezultātiem un sekmīgas nokārtošanas slieksni būtu tāda, ka gadījumā, ja apstrīdējums būtu pamatots (kas prasītu, lai tiesa konstatētu neprecizitātes faktos), viņš varētu būt attiecīgo pārbaudījumu nokārtojušo kandidātu vidū. Tādā gadījumā administrācijai atbildē uz sūdzību būtu jāsniedz attiecīga informācija, konkrēti, pārbaudījumu laikā uzdoto jautājumu teksts.

(skat. 138. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, 32. punkts.

8.      Pārbaudījumu, kurus veido jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem, ietvaros Civildienesta tiesa jautājumu sadales dažādās grūtības pakāpēs pamatotību varētu apšaubīt, tikai izvērtējot visus jautājumus, – šādu izvērtējumu tā var veikt tikai tad, ja ir vairākas norādes, kas atklāj, ka organizatoru veiktajā jautājumu sadalē ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ tiek pārsniegta to rīcības brīvība.

(skat. 146. punktu)

9.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 5. punkta pirmā teikuma, kā arī no Lēmuma 2002/620 3. panta 2. punkta izriet, ka Eiropas Personāla atlases birojs ir kompetents organizēt līgumdarbinieku priekšatlases testus un noraidīt kandidātu, kuri nav izturējuši minētos testus, kandidatūras.

(skat. 151. un 152. punktu)