Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Fruits de Ponent, S.C.C.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-290/16 Fruits de Ponent/Komisija
(Lieta C-183/19 P)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fruits de Ponent, S.C.C.L. (pārstāvji: M. Roca Junyent, R. Vallina Hoset un A. Sellés Marco, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
atcelt Vispārējās tiesas trešās palātas 2018gada 13. decembra spriedumu lietā T-290/16, Fruits de Ponent/Komisija 1
galvenokārt – atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa uzskatītu, ka to ļauj tiesvedības stadija: (i) izlemt pirmajā instancē celto prasību un apmierināt šīs lietas dalībnieces prasījumus; un (ii) piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs; vai
pakārtoti – ja Tiesa uzskatītu, ka šo prasību tiesvedības stadija izskatīt neļauj: (i) nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai; un (ii) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, šī lietas dalībniece apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2 39. pants, ciktāl: (i) novērtējot, vai pastāv pietiekami būtisks pārkāpums, Vispārējā tiesa ir piemērojusi nebūtiskus vai neatbilstošus kritērijus; (ii) tā noliedz to, ka, ja Komisija rīkojas, tirgū pastāvot nopietniem traucējumiem KLP ietvaros, tai kā viens no tās mērķiem ir jāņem vērā lauksaimnieku augsta dzīves līmeņa saglabāšana (LESD 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts); (iii) tā noliedz to, ka Komisijai ir jāievāc papildus informācija, kas nav tā, kas ir paredzēta tiesiskajā regulējumā; un (iv) apgalvo, ka Komisijai nav jāsavāc informācija par lauksaimniekiem piemērotajām cenām.
Otrkārt, šī lietas dalībniece uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā: (i) Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus, acīmredzami kļūdaini novērtējot sniegtos pierādījumus; (ii) ir pārkāpusi principus, kas reglamentē pierādīšanas pienākumu, uzskatīdama par pierādītiem noteiktus faktus, lai gan tie bija pretrunā sniegtajiem pierādījumiem; (iii) ir pārkāpusi venire contra factum propium non valet principu, atzīdama par pamatotiem Komisijas apgalvojumus, kuri ir pretrunā atbildēm, kuras šī iestāde ir sniegusi pilsoņiem saistībā ar pārskatāmības principu.
Treškārt, šī lietas dalībniece apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts LESD 296. pants un Hartas 47. pants, ciktāl: (i) nav ņemti vērā šīs lietas dalībnieces argumenti par to, ka Komisijai bija jāsavāc informācija, kas domāta, lai sasniegtu mērķi nodrošināt ražotāju augsta dzīves līmeņa saglabāšanu; un (ii) nav ņemti vērā vai ir sagrozīti šīs lietas dalībnieces argumenti saistībā ar to, ka Komisijai ir jābūt mērķim nodrošināt lauksaimnieku augsta dzīves līmeņa saglabāšanu, tādējādi liedzot tai saņemt tiesas atbildi uz saviem argumentiem.
Ceturtkārt, šī lietas dalībniece uzskata, ka šajā lietā ir pārkāpts LESD 39. pants un Regulas Nr. 1308/2013 3 219. pants, ciktāl krīzes gadījumā atbildība par krīzes ārkārtas mehānisma iedarbināšanu ir vienīgi Komisijai un nevis prasītājiem vai ražotāju apvienībām.
____________
1 EU:T:2018:934
2 OV 2012, C 326, 1. lpp.
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2013. gada 17. decembris) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.).