CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 7. maijā

Lieta F‑36/07

Giorgio Lebedef

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – 2005. gada novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Personāla pārstāvji – Pārstāvība ar arodbiedrības starpniecību un Civildienesta noteikumos paredzētā pārstāvība – Daļēja norīkošana pārstāvībai ar arodbiedrības starpniecību – Apspriešanās ar ad hoc grupu

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Lebedevs [Lebedef] lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par novērtēšanas laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un, precīzāk, šā ziņojuma daļu, ko sagatavojis Eurostat attiecībā uz minēto laikposmu.

Nolēmums: Atcelt prasītāja karjeras attīstības ziņojuma daļu, ko sagatavojis Eurostat attiecībā uz novērtēšanas laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Priekšmets – Daļēja atcelšana

(Civildienesta noteikumu 43., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana

(Civildienesta noteikumu 43. pants; II pielikuma 1. panta sestā daļa)

1.      Lai gan Civildienesta noteikumu 43. pantā ir organizēta novērtējuma procedūra, paredzot tikai vienu novērtējuma ziņojumu, to nevar interpretēt tādējādi, ka tas neļauj iestādēm – tostarp lai ņemtu vērā personāla pārstāvju situāciju – paredzēt atsevišķu novērtējumu attiecībā uz katru veiktās darbības jomu. Šāds atsevišķs novērtējums ļauj pietiekamā mērā ņemt vērā personāla pārstāvja lomas neatkarību, it īpaši tad, ja pārstāvēšana notiek norīkojuma ietvaros, kad attiecīgā persona uz to darba laika daļu, kurā ir spēkā viņas norīkojums, ir atbrīvota no sava darba veikšanas dienestā, kurā viņa strādā, lai viņa varētu nodoties pārstāvības uzdevumiem. Šādā situācijā katrs novērtējuma ziņojums ir neatņemama cita ziņojuma daļa un līdz ar to – apstrīdams akts. Tātad nepastāv risks, ka Kopienu tiesa lems ultra petita, pārbaudot tikai viena no šiem ziņojumiem tiesiskumu.

(skat. 30. un 31. punktu)

2.      Novērtējuma sistēmas ietvaros, kas ieviesta ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kuros ir paredzēta, pirmkārt, īpaša novērtēšanas kārtība attiecībā uz ierēdņiem, kas norīkoti par personāla pārstāvjiem, kuri uz to darba laika daļu, kad ir spēkā viņu norīkojums, ir atbrīvoti no sava darba iestādes dienestā, lai viņi varētu nodoties pārstāvības uzdevumiem, un, otrkārt, obligātā apspriešanās ar ad hoc grupu, kas izveidota saistībā ar personāla pārstāvju, kas ietilpst citās kategorijās, nevis norīkoto personu kategorijā, novērtēšanu, apspriešanās ar minēto grupu ir obligāta arī daļēji norīkotā ierēdņa gadījumā, ja ir jāizvērtē tā darba laika daļa, kuru minētais ierēdnis velta dienestam, kur viņš strādā, un kurā viņš var arī veikt pārstāvības darbības.

Tiktāl, ciktāl Komisija pati pieļauj, ka daļēji norīkotie ierēdņi var veikt arī pārstāvības darbības atlikušajā darba laika daļā, kad – kā tiek uzskatīts – viņi strādā savā dienestā, lai gan veicot tikai “vienreizējas” un laikā ierobežotas darbības, apspriešanās ar ad hoc grupu ir vienīgais līdzeklis, lai nodrošinātu, ka personāla pārstāvjus viņu novērtēšanas ietvaros nelabvēlīgi neietekmē viņu veiktās pārstāvības darbības. Pretējā gadījumā šo ierēdņu novērtēšanā, lai sagatavotu viņu karjeras attīstības ziņojumus, tiktu pieļautas nepilnības un viņiem varētu tikt nodarīts kaitējums, pārkāpjot Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta sestās daļas normu, kuras mērķis ir tieši aizsargāt no Civildienesta noteikumiem izrietošās personāla komitejas locekļu tiesības, kā arī to ierēdņu tiesības, kas pēc minētās komitejas pilnvarojuma piedalās institūcijas, kas paredzēta Civildienesta noteikumos vai kuru izveidojusi iestāde, darbā.

Ja šāda apspriešanās nav notikusi, šo situāciju nevar izlabot ne apstāklis, ka ad hoc grupas priekšsēdētājs ir rīkojies kā karjeras attīstības ziņojuma, kas sagatavots attiecībā uz norīkojumam veltīto darba laika daļu, apstiprinātājs, ne dienesta, kurā ierēdnis strādā, novērtētāju tiešie kontakti ar novērtējamo ierēdni, ne, visbeidzot, tas, ka karjeras attīstības ziņojuma, kas attiecas uz darba laika daļu, kurā ierēdnis strādā attiecīgajā dienestā, redaktori ir ņēmuši vērā ziņojumu attiecībā uz norīkojumam veltīto darba laika daļu, jo šie elementi katrā ziņā ietver mazākas garantijas novērtējamajam ierēdnim nekā apspriešanās ar ad hoc grupu.

Šim secinājumam ir jāpaliek spēkā neatkarīgi no tā, cik liela ir daļa no darbam dienestā, kurā strādā ierēdnis, paredzētā darba laika, kuru daļēji norīkotais ierēdnis veltījis savām pārstāvības darbībām, pat ja šīs darbības aizņem visu šo laiku. Šajā ziņā ierēdņa rīcības iespējami ļaunprātīgs raksturs tādā ziņā, ka viņš, veicot pārstāvības darbības darbam dienestā, kurā viņš strādā, paredzētajā darba laikā, ir pārsniedzis to, kas varētu būt uzskatāms par “vienreizējām” un laikā ierobežotām darbībām, tomēr nepadara ļaunprātīgu viņa lūgumu ļaut izmantot apspriešanos ar ad hoc grupu, lai tiktu sagatavots viņa karjeras attīstības ziņojums attiecībā uz darbam dienestā, kurā viņš strādā, paredzēto darba laika daļu. Ja Komisija ierēdņa rīcību uzskata par prettiesisku, tai ir jāuzsāk atbilstošās procedūras, piemēram, procedūra attiecībā uz neatļautu prombūtni, tā vietā, lai viņu sodītu, atņemot šim ierēdnim garantiju, kurai parasti ir jābūt ikvienam personāla pārstāvim.

Līdz ar to apstāklis, ka nav notikusi apspriešanās ar ad hoc grupu, ņemot vērā pārkāptā noteikuma saturu un priekšmetu, ir būtisks procesuālas prasības pārkāpums, un tas izraisa ziņojuma, kurā pieļauts pārkāpums, atcelšanu bez nepieciešamības konstatēt kaitējuma esamību.

(skat. 46.–50., 52. un 56. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 13. decembris, T‑113/05 Angelidis/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑I‑0000. lpp., 62. un 76. punkts.