Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā – Generics (UK)/Komisija

(lieta T-469/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Generics (UK) Ltd (Potters Bar, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – I. Vandenborre un T. Goetz, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt pilnībā vai daļā Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu C(2013) 3803, galīgā redakcija, lietā COMP/39226, kurā konstatēts, ka prasītāja ir izdarījusi vienotu un turpinātu LESD 101. panta pārkāpumu laikā no 2002. gada 24. janvāra līdz 2003. gada 1. novembrim, noslēdzot divus patentu izlīguma līgumus;

alternatīvi, atcelt vai būtiski samazināt uzliktā naudassoda līmeni, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija kļūdās savā izlīguma līgumu satura, mērķa un konteksta novērtējumā:

lēmuma secinājumi ir balstīti uz nepareizu un spekulatīvu izlīguma līgumu interpretāciju un ārkārtīgi selektīviem aktuālo ierakstu izvilkumiem. Lēmumā nav ņemti vērā vai ir nepareizi iztulkoti pierādījumi, kuri skaidri parāda, ka izlīguma līgumi bija Lundbeck likumīgi izdoto patentu ietvaros un tika noslēgti sakarā ar reālu patentu strīdu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ignorējot likumīgi izdoto patentu esamību un pielīdzinot izlīguma līgumus tirgus sadales līgumiem:

lēmuma secinājumā, ka izlīguma līgumi ir konkurences ierobežojums atbilstoši mērķim, neņem vērā likumīgi izdoto patentu esamību, kas bija jāņem vērā prasītājai. Lēmumā ir pieļauta kļūda secinājumā, ka patentiem ir ekskluzīvas tiesības tikai tad, kad tādas ir apstiprinātas tiesvedībā, ka patentu tiesvedība ir būtiska konkurences procesam un ka prasītājai bija pienākums tiesāties vai izsmelt visas citas iespējas pirms izlīguma līgumu noslēgšanas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļauj kļūdu gan tiesību piemērošanā, gan vērtējot faktus, secinot, ka atbilstīgi izlīguma līgumiem veiktie maksājumi bija “izšķirošie”, lai secinātu, ka ir pārkāpums atbilstoši mērķim;

nav tiesiska vai faktiska pamata Komisijas secinājumam, ka tikai tas, ka izlīguma līgumā bija iekļauts maksājums prasītājai, bija pietiekami, lai konstatētu pārkāpumu atbilstoši mērķim. Komisija nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un novērtējot faktus, ignorējot atbilstošo faktisko un juridisko kontekstu, kādā izlīguma līgumi tika noslēgti:Komisija ir ignorējusi izlīguma līgumu novērtēšanas izšķirīgus faktorus, tajā skaitā atbilstīgo likumu par patentu tiesvedību, aktuālos ierakstus, diskutējot par patentu tiesvedību un zaudējumu risku prasītājai, un Komisijas pašas secinājumus attiecībā uz patentu tiesvedības vidējo ilgumu. Komisija nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdījusies, secinot, ka izlīguma līgumi neatbilst LESD 101. panta 3. punkta izņēmumam:Komisija neanalizē prasītājas iesniegtos atbilstošos, uzticamos un ticamos argumentus un pierādījumus, kas pierāda, ka izlīguma līgumi ļāva prasītājai uzsākt rīkoties gandrīz 18 gadus pirms Lundbeck galvenā patenta termiņa beigām.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu pārkāpj samērīguma principu:ar lēmumu pārkāpj samērīguma principu, no

sodot izlīguma līgumus, kuri bija vismazāk apgrūtinošais līdzeklis leģitīmu mērķu sasniegšanai.Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir nepietiekami pamatots pretrunā LESD 296. pantam:lēmum

s ir nepietiekami pamatots pretrunā LESD 296. pantam, jo tajā tiek pieņemts, ka pastāv tas, kas Komisijai bija jāpierāda.Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu ir pārkāpts būtisks procesuāls pārkāpums:ar lēmumu pārkāpj prasītājas tiesības uz aizstāvību, ieviešot jaunus apgalvojumus un pierādījumus, nesniedzot prasītājai iespēju tikt u

zklausītai.Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītāja ir pieļāvusi apgalvoto pārkāpumu ar nodomu vai ai

z nolaidības:aplūkojamie fakti rada jaunus un sarežģītus jautājumus, kādiem nebija precedentu izlīguma līgumu noslēgšanas laikā. Nav pamatojuma secinājumam, ka tas, ko Komisija uzskata par pārkāpumu, tika izdarīts aiz nolaidības v

ai ar nodomu pārkāpjot likumu.