Lieta C‑102/15

Gazdasági Versenyhivatal

pret

Siemens Aktiengesellschaft Österreich

(Fővárosi Ítélőtábla lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās – Materiālā piemērošanas joma – Prasība par nepamatotu maksājumu atgūšanu – Netaisna iedzīvošanās – Prasījums, kas radies saistībā ar konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā uzlikta naudas soda nepamatotu atmaksu

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. jūlija spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Šīs regulas tiesību normas, kas atzītas par līdzvērtīgām Briseles konvencijas tiesību normām – Minēto tiesību normu interpretācija atbilstoši Tiesas judikatūrai attiecībā uz konvenciju

(1968. gada 27. septembra konvencija; Padomes Regula Nr. 44/2001)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Piemērošanas joma – Civillietas un komerclietas – Jēdziens – Prasība par nepamatota maksājuma atgūšanu, kuras pamatā ir netaisna iedzīvošanās, kas izriet no konkurences tiesību procesā uzlikta naudas soda atmaksas – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 1. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28. punktu)

2.        Tāda prasība par nepamatota maksājuma atgūšanu, kuras pamatā ir netaisna iedzīvošanās, kas izriet no konkurences tiesību procesā uzlikta naudas soda atmaksas, nav “civillieta un komerclieta” Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta izpratnē.

Proti, lai gan noteiktas tiesvedības starp valsts iestādi un privāttiesību subjektu var ietilpt Regulas Nr. 44/2001 darbības jomā, tas tā nav gadījumā, ja valsts iestāde rīkojas, īstenojot valsts varu. Lai noteiktu, vai tas tā ir, ir jāidentificē juridiskā saikne, kāda pastāv starp lietas dalībniekiem, un jāpārbauda ierosinātās tiesvedības pamatojums un īstenošanas nosacījumi.

Runājot par juridisko saikni, kas pastāv starp pamatlietas pusēm, ir jānorāda, ka, lai gan privātas prasības, kas ir celtas, lai nodrošinātu konkurences tiesību ievērošanu, ietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, taču ir skaidrs, ka administratīvās iestādes piemērotais sods, īstenojot reglamentējošas pilnvaras, kas tai ir piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecas uz jēdzienu “administratīva lieta”, kurš atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 1. panta 1. punktam ir izslēgts no tās piemērošanas jomas. Tas tā it īpaši ir attiecībā uz naudas sodu, kas ir piemērots saistībā ar tādu valsts tiesību normu pārkāpumu, kurās ir aizliegti konkurences ierobežojumi. No tā izriet ka lieta, kurā Konkurences iestāde cenšas panākt, lai uzņēmums apmierinātu prasījumu, kas izriet no šīs iestādes naudas soda ir administratīva lieta.

Runājot par ierosinātās tiesvedības īstenošanas nosacījumiem, fakts, ka konkurences iestāde pret uzņēmumu ir cēlusi prasību civiltiesās, šajā ziņā neko nemaina. Proti, lai kāds arī būtu procesa veids, kas tam ir pieejams atbilstoši valsts tiesībām, pietiek ar faktu, ka prasītājs veic savu izmaksu atgūšanu, balstoties uz prasījuma tiesībām, kuru pamatā ir valsts varas īstenošana, lai viņa prasību uzskatītu par izslēgtu no Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomas.

(sal. ar 32.–34., 38.–40. un 43. punktu un rezolutīvo daļu)