EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 13. decembrī

Lieta F‑2/11

BW

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudāmais ierēdnis – Neapstiprināšana amatā pārbaudes laika beigās – Lēmuma atlaist no darba pārbaudāmo ierēdni pamatojums – Tiesības uz aizstāvību

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEKL atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru BW lūdz galvenokārt atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 1. marta lēmumu neapstiprināt viņu amatā

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Pārbaudes laika nobeiguma ziņojums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Pienākums pamatot vērtējumus ar konkrētiem piemēriem – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Priekšmets – Norises nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Lēmums neapstiprināt amatā pārbaudāmo ierēdni – Lēmums atlaist no darba amatā apstiprinātu ierēdni – Juridiska rakstura dažādība – Attiecīgie vērā ņemamie vērtējuma elementi

(Civildienesta noteikumu 34. panta 2. punkts)

5.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums – Pārbaudāma ierēdņa spēju novērtējums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība – Pienākums piešķirt jaunu amatu pārbaudāmajam ierēdnim, ja viņa pārbaudes laiks tiek pagarināts – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punkts)

7.      Ierēdņi – Novērtējums – Domstarpības starp ierēdni un viņa priekšnieku – Ietekmes uz pēdējā minētā spēju novērtēt ieinteresētās personas nopelnus neesamība

8.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms viņam nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanas – Piemērojamība – Pārbaudes laika nobeiguma ziņojums – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

1.      Ja pārbaudes laika sākumā katram pārbaudāmajam ierēdnim ir jānosaka mērķi un tas tā ir pat tad, ja šajā ziņā nav attiecīgu tiesību normu, lai novērtētājam būtu pamats vērtēt attiecīgā pabaudāmā ierēdņa sniegumu, pienākums norādīt pamatojumu tikai liek novērtētājam sniegt norādes par pārbaudāmā ierēdņa sniegumu, it īpaši attiecībā uz viņa spēju veikt viņa amata pienākumus, kā arī par viņa spējām un uzvedību dienestā, pildot pienākumus, un nav jānorāda nesasniegtie mērķi. Turklāt, ja ir izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ciktāl novērtējums ir skaidri individualizēts un nav bezpersonisks, vērtētājam nav jāprecizē sava vērtējuma pamatojums, norādot konkrētus piemērus, lai pamatotu ikvienu subjektīvu vērtējumu, kas ietverts ziņojumā par pārbaudes laiku.

Principā ziņojumam pa pārbaudes laiku ir jāietver tikai vērtējumi par laikposmu, par kuru tas ir sagatavots. Tomēr, ja pārbaudāmā ierēdņa pārbaudes laiks tika pagarināts, vērtētājs var iekļaut ziņojumā par laikposmu, par kuru pārbaudes laiks tika pagarināts, apsvērumus, kas aplūko pārbaudes laika sākotnējo laikposmu, tādējādi minētajā ziņojumā netiek izdarīts pārkāpums, jo šādas norādes ir paredzētas prasītāja snieguma attīstības izcelšanai.

Tas, vai administrācija ievēro pienākumu, kas tai liek pamatot ikvienu ziņojumu par pārbaudes laiku, ir jānovērtē tad, kad ir sagatavota minētā ziņojuma galīgā versija. Līdz ar to, kamēr ziņojums par pārbaudes laiku nav kļuvis galīgs, tas, ka tiek grozīts tā saturs, nevar būt pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

(skat. 43.–45. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 12. septembris, T‑249/04 Combescot/Komisija, 86. punkts.

2.      Iepriekšējas administratīvas sūdzības un prasības savstarpējās atbilstības prasība ir jāpiemēro tikai tad, ja ar prasības pieteikumu ir grozīts sūdzības priekšmets, proti, ja tā ietver ārēju tiesiskuma pamatu, kaut arī sūdzībā tiek izvirzīti tikai iekšējie tiesiskuma pamati, vai alternatīvi – ja tā ietver iekšēju tiesiskuma pamatu, kaut arī sūdzībā ir izvirzīti tikai ārējie tiesiskuma pamati. Apstāklis, ka prasītājs ir izmantojis advokāta pakalpojumus, lai iesniegtu sūdzību, neietekmē to, ka ir grozīts strīdus priekšmets.

(skat. 46., 140. un 141. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. punkts.

3.      Kaut arī pārbaudes laiks, kas ir paredzēts, lai atļautu administrācijai novērtēt pārbaudāmā ierēdņa spēju veikt viņa amata pienākumus, kā arī viņa darba efektivitāti un uzvedību dienestā, nevar tikt pielīdzināts mācību periodam, tomēr šajā laikposmā ieinteresētajai personai ir jādot iespēja pierādīt savas īpašības. Šis nosacījums praksē nozīmē, ka pārbaudāmajam ierēdnim ir jābūt ne tikai piemērotiem materiālajiem apstākļiem, bet tam, ņemot vērā veicamos pienākumus, arī ir jāsaņem atbilstoši norādījumi un ieteikumi, lai viņš spētu pielāgoties sava ieņemamā amata īpašajām prasībām.

(skat. 104. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 15. maijs, 3/84 Patrinos/CES, 20. un 21. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. marts, T‑96/95 Rozand-Lambiotte/Komisija, 95. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 16. aprīlis, F‑73/07 Doktor/Padome, 31. punkts.

4.      Lēmums neapstiprināt amatā [pārbaudāmo ierēdni] pēc sava veida ir atšķirīgs no tādas personas atlaišanas, kura ir bijusi apstiprināta ierēdņa statusā. Ja šajā pēdējā gadījumā ir jāveic rūpīga to motīvu pārbaude, ar kuriem attaisno iedibinātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tad lēmumos par pārbaudāmo ierēdņu apstiprināšanu ir jāveic vispārīgs novērtējums un tajā ir jābūt minētam tam, vai no pārbaudes laikā parādītajām labajām īpašībām kopumā izriet, ka pārbaudāmā ierēdņa apstiprināšana amatā ir dienesta interesēs.

(skat. 78. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 17. novembris, 290/82 Tréfois/Tiesa, 24. un 25. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 18. oktobris, F‑112/06 Krcova/Tiesa, 61. un 62. punkts.

5.      Savienības tiesa nevar ar savu vērtējumu aizstāt iestāžu vērtējumu attiecībā uz pārbaudes laikā sasniegto rezultātu un spējām, kādas piemīt kandidātam, kas pretendē uz galīgu iecelšanu amatā Eiropas Savienības administrācijā, tās kontrolei attiecoties tikai uz to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, vai arī notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 78. punktu)

Atsauces

Tiesa: Tréfois/Tiesa, minēts iepriekš, 24. un 25. punkts.

Civildienesta tiesa: Krcova/Tiesa, minēts iepriekš, 61. un 62. punkts.

6.      Administrācijas pienākums ņemt vērā savu ierēdņu intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi iedibinājuši attiecībās starp valsts iestādi un valsts iestāžu darbiniekiem. Šis pienākums, kā arī labas pārvaldības princips, it īpaši nozīmē, ka iestāde, kad tā lemj par ierēdņa situāciju, ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un, šādi rīkojoties, ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. No Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punkta trešās daļas skaidri izriet, ka administrācijai ir iespēja, nevis pienākums, pārcelt citā amatā pārbaudāmo ierēdni, kuram tā ir nolēmusi pagarināt pārbaudes laiku. Ja pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses vai labas pārvaldības principa rezultātā šis uzdevums tiktu pārvērsts par administrācijas pienākumu, tiktu mainīts tiesību un pienākumu līdzsvars, kas radīts Civildienesta noteikumos attiecībās starp valsts iestādi un valsts iestāžu darbiniekiem.

(skat. 112., 122. un 123. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, 112. punkts.

Civildienesta tiesa: Doktor/Padome, minēts iepriekš, 42. punkts.

7.      Lai gan nevar izslēgt, ka nesaskaņas starp ierēdni un viņa priekšnieku var radīt zināmu priekšnieka neapmierinātību, šāda iespēja pati par sevi nenozīmē, ka priekšnieks vairs nevarētu objektīvi novērtēt ieinteresētās personas nopelnus.

(skat. 114. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, 150. punkts.

8.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkādā procedūrā pret personu, kuras rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Savienības tiesību pamatprincips. Saskaņā ar šo principu attiecīgajai personai ir jābūt faktiskai iespējai paust savu viedokli par faktiem, kuri var tikt vērsti pret viņu pieņemamajā aktā.

Taču ziņojums par pārbaudes laiku nav nelabvēlīgs akts, bet gan lēmumu par attiecīgā pārbaudāmā ierēdņa apstiprināšanu vai atlaišanu sagatavojošs akts. Tomēr, tā kā nav īpašas tiesību normas, vērtētājam nav jāuzklausa prasītājs pirms šī ziņojuma sagatavošanas. Turklāt vērtētājs var grozīt ziņojumu par pārbaudes laiku pēc ieinteresētās personas uzklausīšanas.

(skat. 136., 137. un 139. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 10. jūlijs, 234/84 Beļģija/Komisija, 27. punkts; 2000. gada 3. oktobris, C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, 99. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, 37. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. marts, T‑277/03 Vlachaki/Komisija, 64. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: T‑248/08 P Doktor/Padome, 81. punkts.