EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2016. gada 17. martā

Lieta F‑76/11 DEP

Diana Grazyte

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Piekļuve tiesai – Tiesāšanās izdevumu parādnieka maksātspēja

Priekšmets      Pieteikums par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, kuru Komisija iesniegusi pēc 2012. gada 5. decembra sprieduma Grazyte/Komisija (F‑76/11, EU:F:2012:173)

Nolēmums      Kopējā tiesāšanās izdevumu summa, kas D. Grazyte ir jāatlīdzina Eiropas Komisijai kā atlīdzināmie izdevumi lietā F‑76/11, Grazyte/Komisija, ir noteikta EUR 4675,32. 1. punktā minētajai summai no šī rīkojuma paziņošanas dienas līdz faktiskās samaksas dienai pieskaita nokavējuma procentus, kas jāmaksā atbilstoši Eiropas Centrālās bankas galvenajiem refinansēšanas darījumiem piemērojamai likmei, kas ir spēkā samaksas termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, šo likmi palielinot par 3,5 %. Pieteikumu pārējā daļā noraidīt.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Vērā ņemami elementi – Tā paša advokāta palīdzība pirmstiesas stadijā, kas tiesvedībai ir būtiska – Sagatavošanās laika, kāds nepieciešams pirmstiesas procedūrai, samazināšana – Apjoms

(Civildienesta tiesas Reglamenta (2007) 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Savienības iestāžu vai organizāciju izdevumi par advokātu – Stundas likme, ko piemēro civildienesta jomā

(Civildienesta tiesas Reglamenta 103. panta 5. punkts)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Iestādes izdevumi saistībā ar prasības celšanu Savienības tiesā – Atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas piespriešana pretējai pusei – Šī lietas dalībnieka maksātspējas ņemšana vērā – Pieļaujamība

(LES 6. panta 1. punkta pirmā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vērā ņemami elementi – Honorāri, kuri lietas dalībniekiem jāmaksā saviem advokātiem – Tiesāšanās izdevumu parādnieka maksātspējas ņemšana vērā

(Civildienesta tiesas Reglamenta (2007) 91. panta b) punkts, 95. panta 1. punkta otrā daļa, 97. panta 2. punkta pirmā un trešā daļa un 98. panta 1. punkts)

1.      Savienības tiesai nav saistošs aprēķins, kuru iesniedzis lietas dalībnieks, kas vēlas atgūt izdevumus. Tai ir jāņem vērā tikai kopējais darba stundu laiks, kas varētu šķist objektīvi nepieciešams tiesvedībai.

Turklāt attiecīgās iestādes advokāta atgūstamā honorāra summu nevar novērtēt, abstrahējoties no veiktā darba, jau pirms iestādes dienesti vērsušies Civildienesta tiesā. Faktiski, tā kā prasības pieņemamība ir atkarīga no sūdzības iesniegšanas un no tās noraidīšanas iecēlējinstitūcijā, iestādes dienesti principā ir iesaistīti strīda risināšanā jau pirms tā iesniegšanas Civildienesta tiesā.

Tomēr šajā ziņā nepastāv absolūta prezumpcija, ka iestādes advokāts būtu mazāk strādājis, it īpaši tad, ja šis advokāts nav piedalījies atbildes uz sūdzību sagatavošanā.

Lēmuma likumība ir jānovērtē, ņemot vērā faktu un tiesību elementus, kuri pastāv tā pieņemšanas brīdī, tādējādi iestādes advokāta uzdevums ir aizstāvēt šī lēmuma pamatojumu un lemjošo daļu, kas no tā izriet, izņemot ārkārtas gadījumus, kad administrācijai saistošās kompetences situācijā ir cits iemesls, lai to aizvietotu ar citu pamatojumu, uz kuru administrācija ir balstījusies sākotnēji. Šādos apstākļos jāuzskata, ka iestādes advokāts parasti balstās uz šīs iestādes dienestu iepriekš veikto darbu gan apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā, gan pirmstiesas procedūras ietvaros.

(skat. 21.–23. un 25. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2014. gada 16. oktobris, Marcuccio/Komisija, F‑69/10 DEP, EU:F:2014:238, 21. punkts, un 2014. gada 25. novembris, Loukakis u.c./Komisija, F‑82/11 DEP, EU:F:2014:253, 32. punkts.

2.      Civildienesta tiesvedībā stundas likme EUR 250 apmērā principā tiek uzskatīta par saprātīgu iestādes samaksu advokātam.

(skat. 32. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2014. gada 25. jūnijs, Buschak/FEACVT, F‑47/08, EU:F:2014:175, 53. punkts, un 2014. gada 16. oktobris, Marcuccio/Komisija, F‑69/10 DEP, EU:F:2014:238, 28. punkts.

3.      Saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. No tā izriet, ka normas ar obligātu saistošu spēku, bet zemāka ranga, nekā Hartas normas, ir jāinterpretē pēc iespējas tādā veidā, ka tiek nodrošināta ar to saskaņota piemērošana. Precīzāk, Civildienesta tiesas Reglaments ir jāinterpretē saskaņā ar Hartas 47. pantu, kurā tiek garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Šajā ziņā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka būtiska finanšu sloga uzlikšana, pat pēc tiesvedības beigām, var ierobežot tiesības uz piekļuvi tiesai, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu, kuras nostiprinātas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un ko Savienības tiesību sistēmā garantē Hartas 47. pants, elements. Precīzāk – Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nospriedusi, ka tiesāšanās izdevumus apmērs, kas tiek novērtēts, ņemot vērā konkrētās lietas īpašos apstākļus, ieskaitot prasītāja maksātspēju un procedūras stadiju, kurā konkrētais ierobežojums tiek noteikts, ir rādītājs, kas jāņem vērā, nosakot, vai ieinteresētā persona ir izmantojusi savas tiesības uz piekļuvi tiesai.

Šādos apstākļos lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, maksātspējas ņemšana vērā nav nedz pilnvaru nepareiza izmantošana, nedz kompetences pārsniegšana.

(skat. 38., 40. un 43. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi, 2014. gada 18. decembris, Abdida, C‑562/13, EU:C:2014:2453, 47. punkts, un 2015. gada 6. oktobris, Orizzonte Salute, C‑61/14, EU:C:2015:655, 49. punkts.

4.      Tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu Civildienesta tiesa var ņemt vērā lietas dalībnieka, kuram jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi, maksātspēju, kad tai jānosaka to honorāru summa, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā to advokātiem un kuru var atgūt no lietas dalībnieka, kam piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Tiesības uz piekļuvi tiesai nav atbilstoši nodrošinātas, ja jautājums par to, ka vienam lietas dalībniekam pilnībā vai daļēji būs jāatlīdzina nozīmīgi tiesāšanās izdevumi pēc tiesvedības, tiek atstāta tikai pretējās puses izlemšanai. Gluži pretēji, tieši tiesai sarežģījumu gadījumā ir jānosaka tiesāšanās izdevumu summa, ņemot vērā tādus apsvērumus kā ieinteresētās personas maksātspēja.

Turklāt no 2007. gada 25. jūlija Reglamenta 95. panta 1. punkta otrās daļas, 97. panta 3. punkta, kā arī no 98. panta 1. punkta izriet, ka piešķirtā juridiskā palīdzība var segt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar palīdzību attiecīgajam saņēmējam un tā pārstāvību. Atbilstoši šī paša reglamenta 97. panta 2. punkta pirmajai daļai piešķirtā juridiskā palīdzība tātad nevar ietvert hipotētisko jautājumu par tiesāšanās izdevumu apmēru, kurš prasītājiem gadījumā, ja to prasības tiktu noraidītas, būtu jāatlīdzina atbildētājiem kā to advokāta honorāri.

(skat. 46., 50. un 53. punktu)