CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(pirmā palāta)

2010. gada 25. martā

Lieta F‑102/08

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasītāja personīgo lietu pārvešana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Acīmredzami nepieņemama prasība – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Reglamenta 94. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Marcuccio lūdz katrā ziņā atzīt par spēkā neesošu vai vismaz atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājam atteikts izsniegt dienesta dzīvoklī Luandā [Luanda] (Angolā) uzņemto fotogrāfiju kopijas un iznīcināt visus ar pārcelšanos saistītos dokumentus, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas radies pret viņa gribu notikušās pārcelšanās rezultātā

Nolēmums Prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami juridiski nepamatotu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus. Prasītājs atlīdzina Civildienesta tiesai EUR 1500.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Iestāžu akti – Spēkā esamības prezumpcija – Neesošs akts – Jēdziens

(EKL 249. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atsākšana – Nosacījums – Jauns un būtisks fakts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Iestādes lēmums noraidīt lūgumu par zaudējumu atlīdzību veido neatņemamu sastāvdaļu administratīvajā procesā pirms Civildienesta tiesā iesniegtās prasības par atbildības noteikšanu, un tātad pret to vērstie prasījumi to atcelt nevar tikt izvērtēti atsevišķi no prasījumiem par kompensāciju.

(skat. 23. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 18. decembris, T‑90/95 Gill/Komisija, Recueil FP, I‑A‑471. un II‑1231. lpp., 45. punkts; 2001. gada 6. marts, T‑77/99 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑61. un II‑293. lpp., 68. punkts; 2002. gada 5. decembris, T‑209/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑243. un II‑1211. lpp., 32. punkts.

2.      Par neesošiem tiek atzīti tikai akti, kuros ir pieļautas īpaši smagas un acīmredzamas kļūdas. Seku smagums, kas saistīts ar konstatējumu par kādas iestādes akta neesamību, prasa, lai tiesiskās drošības nolūkā šis konstatējums tiktu izmantots tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

Šāda veida pārkāpumus nevar attiecināt uz Komisijas lēmumu, ar kuru tā ir atteikusies iznīcināt dokumentus, kuru saglabāšanu šī iestāde ir pamatojusi ar faktu, ka šie dokumenti ir garantija, kas ļautu gan attiecīgajam ierēdnim, gan pašai Komisijai pārbaudīt, ka visas ierēdņa pārvestās personīgās lietas tiks nogādātas viņa jaunajā dzīvesvietā.

(skat. 29. un 32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1957. gada 10. decembris, 1/57 un 14/57 Société des usines à tubes de la Sarre/Augstā iestāde, Recueil, 201. un 220. lpp.; 1994. gada 15. jūnijs, C‑137/92 P Komisija/BASF u.c., Recueil, I‑2555. lpp., 50. punkts; 2004. gada 5. oktobris, C‑475/01 Komisija/Grieķija, Krājums, I‑8923. lpp., 20. punkts.

3.      Lai gan atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam ikviens ierēdnis var lūgt iecēlējinstitūcijai pieņemt ar viņu saistītu lēmumu, šī iespēja neļauj minētajam ierēdnim neievērot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos termiņus sūdzības un prasības iesniegšanai, ar lūguma palīdzību netieši apstrīdot iepriekšēju lēmumu, kas nav apstrīdēts noteiktajā termiņā. Tikai jaunu būtisku faktu pastāvēšana var būt pamats lūguma pārskatīt šādu lēmumu iesniegšanai.

(skat. 36. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1985. gada 15. maijs, 127/84 Esly/Komisija, Recueil, 1437. lpp., 10. punkts.