Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 7. janvārī iesniedza Tallinna Ringkonnakohus (Igaunija) – Sotsiaalministeerium/Innove SA

(Lieta C-6/20)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Ringkonnakohus

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sotsiaalministeerium

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Innove SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ¹ , 2. un 46. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts tiesību aktu noteikumi kā Riigihangete seadus (RHS) (Publisko iepirkumu likums) 41. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru līgumslēdzējai iestādei, ja likumā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz darbībām, kas jāveic saskaņā ar publisko līgumu, paziņojumā par līgumu ir jānorāda, kādas reģistrācijas vai darbības atļaujas ir nepieciešamas pretendenta kvalifikācijai, paziņojumā par līgumu ir jāpieprasa iesniegt apliecinājumu par darbības atļauju vai reģistrāciju, lai pārbaudītu likumā noteikto īpašo prasību izpildi, un pretendents, ja tam nav attiecīgā darbības atļauja vai reģistrācija, ir jānoraida kā nekvalificēts?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. un 46. pants kopā ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka attiecībā uz līgumu par pārtikas atbalsta iepirkumu, kura vērtība pārsniedz starptautisko robežvērtību, līgumslēdzēja iestāde pretendentiem nosaka atlases kritēriju, saskaņā ar ko visiem pretendentiem, neatkarīgi no to līdzšinējās uzņēmējdarbības vietas, jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir jābūt darbības atļaujai vai reģistrācijai pārtikas atbalsta sniegšanas valstī, pat ja līdz šim pretendents šajā dalībvalstī nav darbojies?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. un 46. pants ir jāuzskata par tik skaidriem noteikumiem, ka attiecībā uz tiem nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. un 46. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kurā līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrā par pārtikas atbalstu saskaņā ar Likumu par pārtikas apriti pieprasa pretendentiem, lai tiem jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī būtu darbības atļauja, var tikt uzskatīta par acīmredzamu spēkā esošo noteikumu pārkāpumu, par nolaidību vai par neatbilstību, kas liedz atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu?

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).