Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 18. jūlijā International Tax Stamp Association Ltd (ITSA) iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 16. maija rīkojumu lietā T-396/18, ITSA/Komisija

(Lieta C-553/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: International Tax Stamp Association Ltd (ITSA) (pārstāvis: F. Scanvic, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 16. maija rīkojumu lietā ITSA/Komisija (T-396/18) un atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas locus standi un interesi celt prasību;

atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/573 (2017. gada 15. decembris) par tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmu ietvaros noslēdzamo datu glabāšanas līgumu pamatelementiem 1 , Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/574 (2017. gada 15. decembris) par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību 2 , kā arī Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/576 (2017. gada 15. decembris) par tabakas izstrādājumiem pievienojamo drošības elementu tehniskajiem standartiem 3 .

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās interesi celt prasību attiecībā uz Deleģēto regulu 2018/573, Īstenošanas regulu 2018/574 un Īstenošanas lēmumu 2018/576. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini kā nepieņemamu noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas celto prasību atcelt šos trīs Komisijas aktus.

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli abas apstrīdētās regulas gan to pašu, gan tās dalībniekus skar tieši. Arī visi pārējie LESD 263. pantā noteiktie kritēriji esot izpildīti. Turklāt, ja apstrīdētajā lēmumā lielākoties ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpieņem īstenošanas akti , tad tā neesot attiecībā uz minētā lēmuma 3. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru neatkarīga trešā persona nodrošina tikai vienu no pieciem drošības elementiem, kas ir jāpiestiprina tabakas izstrādājumiem. Pēdējā minētā tiesību norma pati esot pietiekama, [lai nodrošinātu apelācijas sūdzības locus standi].

Būtībā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar apstrīdētajiem aktiem ir pārkāpts Protokola par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu 4 8. pants. Šajā tiesību normā esot aizliegts uzticēt tabakas izstrādājumu marķēšanas darbības tabakas industrijai, bet ar trim apstrīdētajiem Komisijas aktiem tieši tas esot izdarīts. Apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka iepriekš minēto protokolu – kaut arī tas vēl nav stājies spēkā – Savienība ir parakstījusi un noslēgusi, lai gan tajā Savienībai ir aizliegts pieņemt aktus, kas būtu pretrunā minētajam protokolam.

Apstāklim, ka ar Direktīvu 2014/40/ES 5 neesot skaidri aizliegts uzticēt attiecīgās darbības tabakas industrijai, neesot nozīmes: pirmkārt, šī direktīva varot tikt interpretēta un tā esot jāinterpretē saskaņā ar minēto protokolu; otrkārt, tad, ja šāda interpretācija nebūtu iespējama, pati direktīva būtu pretrunā minētajam protokolam un tātad Eiropas Līgumiem.

____________

1     OV 2018, L 96, 1. lpp.

2     OV 2018, L 96, 7. lpp.

3     OV 2018, L 96, 57. lpp.

4     Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Pirmais protokols, kas pieņemts Seulā 2012. gada 12. novembrī.

5     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.).