TIESAS SPRIEDUMS (plēnums)
2002. gada 12. novembrī (*)
Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 89/104/EEK – 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Preču zīmes īpašnieka ekskluzīvo tiesību apjoms
Lieta C‑206/01
par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EK līguma 234. pantam iesniedza High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Apvienotā Karaliste) nolūkā saņemt lietā, kuru izskata šī tiesa, starp
Arsenal Football Club plc
un
Matthew Reed
prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).
TIESA
šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. K. Rodrigess Iglesiass [G. C. Rodríguez Iglesias], palātu priekšsēdētāji Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], M. Vatelē [M. Wathelet] un K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann], D. A. O. Edvards [D. A. O. Edward], P. Janns [P. Jann], V. Skouris [V. Skouris], F. Makena [F. Macken], N. Kolnerika [N. Colneric] un S. fon Bārs [S. von Bahr],
ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer],
sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
izvērtējusi rakstveida apsvērumus, ko iesniedza:
– Arsenal Football Club plc vārdā – S. Torlijs [S. Thorley], QC, un T. Mičesons [T. Mitcheson], barrister ar Lawrence Jones, solicitors pilnvarām,
– M. Rīda [M. Reed] vārdā – A. Raftons [A. Roughton], barrister ar Stunt & Son, solicitors pilnvarām,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen], pārstāvis,
– EBTA Uzraudzības iestādes vārdā – P. Dīrbergs [P. Dyrberg], pārstāvis,
ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,
noklausījusies mutvārdu apsvērumus, ko tiesas sēdē 2002. gada 14. maijā sniedza Arsenal Football Club plc, ko pārstāvēja S. Torlijs un T. Mičesons; M. Rīds, ko pārstāvēja A. Raftons un S. Maliničs [S. Malynicz], barrister; un Komisija, ko pārstāvēja N. B. Rasmusens un M. Šoters [M. Shotter], pārstāvis,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2002. gada 13. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar 2001. gada 4. maija rīkojumu, kas Tiesā iesniegts tā paša gada 18. maijā, High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division atbilstoši EK līguma 234. pantam uzdeva divus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva”).
2 Šie jautājumi radās strīdā starp Arsenal Football Club plc (turpmāk tekstā – “Arsenal FC”) un Rīdu [Reed] par to, ka viņš pārdeva un piedāvāja pārdošanai šalles, uz kurām ar lieliem burtiem bija uzraksts “Arsenal”, kas bija apzīmējums, kuru kā preču zīmi attiecībā arī uz šādām precēm ir reģistrējis Arsenal FC.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Direktīvas pirmajā apsvērumā konstatēts, ka valstu likumi par preču zīmēm ietver atšķirības, kas var radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un var izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū. Tādēļ saskaņā ar šo apsvērumu, ņemot vērā iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir jātuvina dalībvalstu likumi. Trešajā Direktīvas apsvērumā precizēts, ka pašlaik nav jāuzsāk dalībvalstu likumu par preču zīmēm visaptveroša tuvināšana.
4 Saskaņā ar Direktīvas desmito apsvērumu:
“aizsardzība, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, ir absolūta identitātes gadījumā starp preču zīmi un tās apzīmējumu un precēm vai pakalpojumiem [..].”
5 Direktīvas 5. panta 1. punktā noteikts:
“Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot [izmantot] komercdarbībā:
a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme,
b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja], kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.”
6 Direktīvas 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēts:
“Saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:
a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam,
b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem [..].”
7 Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 5. punktu:
“Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šī apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja šī apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”
8 Direktīvas 6. panta 1. punkta redakcija ir šāda:
“Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot komercdarbībā
a) viņa paša vārdu vai adresi;
b) norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai cit[ām] preču vai pakalpojumu īpašīb[ām];
c) preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām,
ar nosacījumu, ka tās izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.”
Valsts tiesiskais regulējums
9 Apvienotajā Karalistē preču zīmju tiesības regulē Trade Marks Act 1994 (1994. gada Preču zīmju likums), kas, lai īstenotu Direktīvu, aizvietoja Trade Marks Act 1938 (1938. gada Preču zīmju likums).
10 Trade Marks Act 1994 10. panta 1. punktā noteikts:
“Persona ir vainojama reģistrētas preču zīmes pārkāpumā, ja tā komercdarbībā izmanto apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta.”
11 Saskaņā ar Trade Marks Act 1994 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu:
“Persona ir vainojama reģistrētas preču zīmes pārkāpumā, ja tā komercdarbībā izmanto apzīmējumu, attiecībā uz kuru, tāpēc ka:
[..]
b) tas ir līdzīgs preču zīmei un to lieto saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta,
sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja ar preču zīmi, tai skaitā iespēja to asociēt ar preču zīmi.”
Pamata strīds un prejudiciālie jautājumi
12 Arsenal FC ir slavens futbola klubs, kas spēlē Anglijas pirmajā līgā. To mēdz dēvēt arī par “the Gunners”, un ilgu laiku tas asociējās ar divām emblēmām – vairogu (“the crest device”) un lielgabalu (“the cannon device”).
13 Arsenal FC 1989. gadā kā preču zīmes reģistrēja vārdus “Arsenal” un “Arsenal Gunners”, kā arī lielgabala un vairoga emblēmas attiecībā uz tādu preču kategoriju, kas ietver ielas apģērbu, sporta apģērbu un apavus. Arsenal FC pats izstrādā un piegādā savas preces vai arī liek tās ražot un piegādāt, izmantojot apstiprinātu izplatītāju tīklu.
14 Tā kā komercdarbība un reklāmas pasākumi, kas saistīti ar suvenīru un atvasināto preču pārdošanu ar šo preču zīmi, Arsenal FC pēdējos gados attīstījās ļoti strauji un sniedza būtiskus ienākumus, tas centās panākt, lai oficiālās preces – t.i., preces, kas ražotas īpaši Arsenal FC vai ar tā atļauju – varētu skaidri identificēt, un centās pārliecināt tā atbalstītājus pirkt tikai tādas preces. Turklāt tas gan civiltiesiskā, gan krimināltiesiskā kārtā vērsās pret komersantiem, kas pārdeva neoficiālos ražojumus.
15 Kopš 1970. gada Rīds vairākos kioskos, kas atrodas pie Arsenal FC stadiona žoga, pārdod futbola suvenīrus un citas atvasinātās preces, uz kurām gandrīz vienmēr ir apzīmējumi, kas norāda uz Arsenal FC. Viņš no sabiedrības KT Sports, kurai klubs uzdevis pārdot savas preces sīktirgotājiem stadiona apkārtnē, ir varējis saņemt tikai nelielu daudzumu oficiālo preču. Arsenal FC 1991. un 1995. gadā konfiscēja neoficiālās preces, kas bija Rīda rīcībā.
16 Iesniedzējtiesa norāda, ka pamata lietā netiek apstrīdēts, ka vienā no saviem kioskiem Rīds pārdeva un piedāvāja pārdošanai šalles ar lieliem apzīmējumiem, kas norāda uz Arsenal FC, un ka tās bija neoficiālas preces.
17 Tā turklāt norāda, ka šajā kioskā bija liels reklāmas panno ar šādu tekstu:
“Vārds un logo uz precēm, kas piedāvātas pārdošanā, ir tikai greznojumi un nenosaka, un nenorāda uz jebkādu saistību ar jebkāda cita priekšmeta ražotājiem vai izplatītājiem. Vienīgi preces, uz kurām ir etiķetes, kas apliecina, ka tās ir oficiālas Arsenal preces, ir oficiālas Arsenal preces.”
18 Turklāt iesniedzējtiesa uzsver, ka tad, kad tas izņēmuma kārtā varēja saņemt oficiālās preces, Rīds kontaktos ar saviem klientiem skaidri izšķīra oficiālās un neoficiālās preces, tai skaitā, piestiprinot etiķeti ar norādi “oficiāls”. Turklāt oficiālās preces pārdeva par augstāku cenu.
19 Uzskatīdams, ka neoficiālo šaļļu pārdošanas rezultātā Rīds, no vienas puses, bija ārpuslīgumiski atbildīgs, jo viņš nodarbojās ar “passing-off”, kas saskaņā ar iesniedzējtiesas viedokli ir tāda maldinoša trešās personas uzvedība, kuras rezultātā liels personu skaits domā vai tām liek domāt, ka preces, ko pārdod šī trešā persona, ir prasītāja preces vai preces, ko pārdod ar viņa atļauju vai kurām ir komerciālas dabas saikne ar viņu, un, no otras puses, bija atbildīgs par preču zīmes pārkāpumu, Arsenal FC pret šo komersantu iesniedza prasību High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division.
20 Ņemot vērā pamata lietas apstākļus, iesniedzējtiesa noraidīja Arsenal FC prasību par ārpuslīgumisko atbildību, pamatojot ar to, ka būtībā klubs nav varējis pierādīt reālu sajaukšanas faktu no attiecīgās sabiedrības daļas puses un, konkrētāk, nav varējis pierādīt, ka visas neoficiālās preces, ko pārdeva Rīds, sabiedrība uzskatīja par no Arsenal nākušām vai tādām, ko tas ir apstiprinājis. Šai sakarā iesniedzējtiesa uzsvēra, ka tai šķiet, ka uz Arsenal FC norādošie apzīmējumi, kas piestiprināti Rīda pārdotajām precēm, neietvēra nekādu norādi par to izcelsmi.
21 Attiecībā uz Arsenal FC prasījumu saistībā ar preču zīmes pārkāpumu, kas izriet no Trade Marks Act 1994 10. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta, iesniedzējtiesa noraidīja Arsenal FC argumentu, saskaņā ar kuru faktu, ka Rīds lietoja apzīmējumus, kas reģistrēti kā preču zīmes, adresāti uztvēra kā izcelsmes apliecinājumu (“badge of origin”) un tāpēc tā bija šo apzīmējumu lietošana “preču zīmes veidā” (“trademark use”).
22 Saskaņā ar šīs tiesas viedokli apzīmējumus uz Rīda precēm sabiedrība uztvēra kā atbalsta, lojalitātes vai piederības apliecinājumu (“badge of support, loyalty or affiliation”).
23 Ņemot vērā šos elementus, iesniedzējtiesa uzskatīja, ka Arsenal FC prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu ir apmierināma tikai tad, ja aizsardzība, ko tās īpašniekam piešķir Trade Marks Act 1994 10. pants un direktīva, kuru šis likums transponē, aizliedz trešajām personām lietošanu citādi nekā preču zīmes veidā, kas nozīmētu plašu šo tiesību aktu interpretāciju.
24 Šai sakarā iesniedzējtiesa uzskata, ka viedoklis par to, ka lietošana citādi nekā preču zīmes veidā trešajām personām ir aizliegta, nav konsekvents. Tomēr pretējs uzskats, proti, ka regulēta ir tikai lietošana preču zīmes veidā, nonāktu pretrunā ar direktīvas un Trade Marks Act 1994 redakciju, jo abos šajos aktos pārkāpums ir definēts kā “apzīmējuma”, nevis “preču zīmes” lietošana.
25 Iesniedzējtiesa norāda, ka, īpaši ņemot vērā šo redakciju, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) spriedumā lietā Philips Electronics Ltd/Remington Consumer Products ([1999] RPC 809) ir noteikusi, ka apzīmējuma, kas reģistrēts kā preču zīme, lietošana citādi nekā preču zīmes veidā var tikt uzskatīta par preču zīmju tiesību pārkāpumu. High Court norāda, ka tiesību stāvoklis šajā ziņā tomēr ir neskaidrs.
26 Turklāt iesniedzējtiesa ir noraidījusi Rīda argumentu par Arsenal FC preču zīmju spēkā neesamību.
27 Šādos apstākļos High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai apstākļos, kad preču zīme ir likumīgi reģistrēta un:
trešā persona savas komercdarbības ietvaros lieto apzīmējumu, kas ir identisks minētajai preču zīmei, un to piestiprina precēm, kas ir identiskas precēm, attiecībā uz kurām minētā preču zīme ir reģistrēta, un
trešā persona savai aizstāvībai nevar atsaukties uz Direktīvas 89/104/EEK [..] 6. panta 1. punkta normām,
šī trešā persona var atsaukties uz preču zīmes darbības ierobežojumiem, pamatojoties uz to, ka lietojums, kuru viņai pārmet, neietver nekādu norādi par izcelsmi (proti, saikni komercdarbībā starp preci un preču zīmes īpašnieku)?
2) Pozitīvas atbildes gadījumā – vai fakts, ka šādu lietojumu uztver kā atbalsta, lojalitātes vai piederības apliecinājumu preču zīmes īpašniekam, var tikt uzskatīts par pietiekamu saikni?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
28 Abi prejudiciālie jautājumi ir jāizskata kopā.
Tiesai iesniegtie apsvērumi
29 Arsenal FC apgalvo, ka Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ļauj preču zīmes īpašniekam aizliegt lietot preču zīmei identisku apzīmējumu un šīs tiesības nekādā ziņā nav pakļautas nosacījumam, ka apzīmējums jālieto preču zīmes veidā. Ar šo tiesību normu piešķirtā aizsardzība tātad attiecas uz lietošanu, ko veic trešās personas, pat tad, kad šī lietošana neliek domāt par saiknes pastāvēšanu starp preci un preču zīmes īpašnieku. Šādu interpretāciju apstiprinot Direktīvas 6. panta 1. punkts, jo šajā pantā paredzētie īpašie ierobežojumi no preču zīmes izrietošo tiesību īstenošanā rāda, ka šāda lietošana principā ietilpst Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā un ka tā ir atļauta tikai gadījumos, kas izsmeļoši uzskaitīti Direktīvas 6. panta 1. punktā.
30 Pakārtoti Arsenal FC norāda, ka šajā gadījumā apzīmējuma, kas ir identisks Arsenal preču zīmei, lietojums, ko veic Rīds, katrā ziņā ir jākvalificē kā lietošana preču zīmes veidā, pamatojoties uz to, ka šis lietojums dod norādi par preču izcelsmi un ka izcelsmei nav obligāti jānorāda uz preču zīmes īpašnieku.
31 Rīds apgalvo, ka komercdarbība, kas tiek apskatīta pamata lietā, neietilpst Direktīvas 5. panta 1. punkta piemērošanas jomā, jo Arsenal FC nav pierādījis, ka apzīmējums ticis lietots preču zīmes veidā, t.i., lai norādītu preču izcelsmi, kā tas prasīts Direktīvā, konkrētāk, tās 5. pantā. Ja sabiedrība apzīmējumu neuztver kā izcelsmes norādi, tad apzīmējuma lietošana nav lietošana preču zīmes veidā. Savukārt nekas Direktīvas 6. pantā neliecina par to, ka tajā ietverts izsmeļošs darbību, kas netiek uzskatītas par pārkāpumiem, saraksts.
32 Komisija apgalvo, ka tiesības, kas preču zīmes īpašniekam izriet no Direktīvas 5. panta 1. punkta, nav atkarīgas no apstākļa, ka trešā persona attiecīgo apzīmējumu nelieto preču zīmes veidā, un, konkrētāk, no apstākļa, ka trešā persona to nelieto kā norādi par izcelsmi un citā veidā informē sabiedrību par to, ka preces nav nākušas no preču zīmes īpašnieka, vai pat par to, ka pēdējais nav atļāvis apzīmējuma lietošanu. Preču zīmes īpašais mērķis esot garantēt, ka tikai īpašnieks var piešķirt precei tās izcelsmes identitāti, piestiprinot preču zīmi. Komisija turklāt apgalvo, ka no Direktīvas desmitā apsvēruma izriet, ka tās 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā aizsardzība ir absolūta.
33 Tiesas sēdē Komisija piebilda, ka jēdziens preču zīmes “lietošana preču zīmes veidā”, ja tas tiktu atzīts par attiecināmu uz šo lietu, nozīmē lietošanu ar mērķi izšķirt preces, nevis norādīt to izcelsmi. Šis jēdziens ietverot arī tādu lietošanu, ko veic trešās personas un kas skar preču zīmes īpašnieka intereses, kā, piemēram, preču reputāciju. Katrā ziņā tas, ka vārds “Arsenal”, kas ir identisks vārdiskai preču zīmei, sabiedrības uztverē liecina par atbalstu, lojalitāti vai piederību preču zīmes īpašniekam, neizslēdz, ka attiecīgās preces tāpēc arī varētu uztvert kā tādas, kas nākušas no preču zīmes īpašnieka. Gluži pretēji, šāda uztvere apstiprinātu preču zīmes atšķirtspēju un palielinātu iespēju, ka preces uztver kā tādas, kas nākušas no preču zīmes īpašnieka. Tāpēc, pat ja preču zīmes lietošana preču zīmes veidā būtu kritērijs, kas attiecināms uz šo lietu, minētajam īpašniekam būtu jābūt tiesībām aizliegt tādu komercdarbību, kāda apskatīta pamata lietā.
34 EBTA Uzraudzības iestāde uzsver, ka, lai preču zīmes īpašnieks varētu atsaukties uz Direktīvas 5. panta 1. punktu, trešajai personai apzīmējums ir jālieto ar mērķi atšķirt preces vai pakalpojumus – kas ir preču zīmes pirmā un tradicionālā funkcija –, t.i., preču zīme jālieto preču zīmes veidā. Ja šis nosacījums nav ievērots, preču zīmes īpašnieks var atsaukties tikai uz Direktīvas 5. panta 5. punktā minētajām dalībvalstu normām.
35 Tomēr nosacījums par lietošanu preču zīmes veidā Direktīvas 5. panta 1. punkta nozīmē, kas būtu jāsaprot kā nosacījums par tāda apzīmējuma lietošanu, kas ir identisks preču zīmei, ar mērķi atšķirt preces vai pakalpojumus, ir Kopienu tiesību jēdziens, kas būtu jātulko plaši, tajā ietverot lietošanu, lai apliecinātu atbalstu, lojalitāti vai piederību preču zīmes īpašniekam.
36 Saskaņā ar EBTA Uzraudzības iestādes viedokli apstāklis, ka trešā perona, kas preces marķē ar preču zīmi, norāda, ka tās nav nākušas no preču zīmes īpašnieka, plašākam patērētāju lokam neizslēdz sajaukšanas iespēju. Ja preču zīmes īpašniekam nebūtu tiesību liegt trešajām personām šādi rīkoties, tā sekas varētu būt vispārēja apzīmējuma lietošana, kas galu galā atņemtu preču zīmei tās atšķirtspēju, šādi apdraudot tās primāro un tradicionālo funkciju.
Tiesas atbilde
37 Iesākumā ir jāatgādina, ka Direktīvas 5. pantā definētas “tiesības, ko piešķir preču zīme”, un ka tās 6. panta noteikumos paredzēti “preču zīmes darbības ierobežojumi”.
38 Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punkta pirmo teikumu reģistrēta preču zīme piešķir tās īpašniekam ekskluzīvas tiesības. Saskaņā ar šī paša punkta a) apakšpunktu īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme. Direktīvas 5. panta 3. punktā ietverts neizsmeļošs to darbību uzskaitījums, ko īpašnieks var aizliegt, pamatojoties uz šī panta 1. punktu. Citos Direktīvas noteikumos, kā, piemēram, 6. pantā, definēti atsevišķi preču zīmes darbības ierobežojumi.
39 Kā tas īpaši izriet no rīkojuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu 19. punkta un V pielikuma, attiecībā uz pamata lietas situāciju ir jāuzsver, ka uz šallēm, ko pārdod Rīds, lieliem burtiem uzrakstīts vārds “Arsenal” kopā ar būtiski mazāk pamanāmiem apzīmējumiem, t.sk. vārdiem “the Gunners”, kas visi norāda uz preču zīmes īpašnieku, proti, Arsenal FC. Šīs šalles cita starpā ir paredzētas arī Arsenal FC līdzjutējiem, kas tās valkā arī sacensībās, kurās klubs piedalās.
40 Šādos apstākļos, kā to uzsvērusi iesniedzējtiesa, preču zīmei identiska apzīmējuma lietošana tiešām komercdarbībā notiek, ja tas tiek darīts tirdzniecības darbības ietvaros ar mērķi iegūt ekonomisku labumu, nevis privātajā sfērā. Šeit ir runa arī par gadījumu, kas paredzēts Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, par preču zīmei identiska apzīmējuma lietošanu saistībā ar precēm, kas ir identiskas precēm, attiecībā uz kurām tā reģistrēta.
41 Šajā sakarā ir īpaši jākonstatē, ka lietošana, par ko ir runa pamata lietā, veikta precēm Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir saistīta ar preču zīmei identiska apzīmējuma piestiprināšanu precēm, kā arī ar preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem Direktīvas 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē.
42 Lai varētu atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem, ir jānosaka, vai Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts preču zīmes īpašniekam dod tiesības aizliegt trešajai personai komercdarījumos jebkādi lietot preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm, kas ir identiskas precēm, attiecībā uz kurām tā reģistrēta, vai arī priekšnosacījums šīm tiesībām iebilst ir īpašnieka kā preču zīmes īpašnieka īpašas intereses tā, ka attiecīgā apzīmējuma lietojumam, ko veic trešās personas, būtu jāskar vai tam būtu jāvar skart vienu no preču zīmes funkcijām.
43 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka ar Direktīvas 5. panta 1. punktu ir veikta pilnīga saskaņošana un definētas ekskluzīvas tiesības preču zīmju īpašniekiem Kopienā (šajā sakarā skat. 2001. gada 20. novembra spriedumu apvienotajās lietās no C‑414/99 līdz C‑416/99 Zino Davidoff un Levi Strauss, Recueil, I‑8691. lpp., 39. punkts un tur minēto judikatūru).
44 Direktīvas devītajā apsvērumā norādīts, ka tās mērķis ir preču zīmes īpašniekam nodrošināt “vienādu aizsardzību saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību sistēmām”, un šis mērķis tiek kvalificēts kā “būtisks”.
45 Lai izvairītos no tā, ka preču zīmes īpašniekam piešķirtā aizsardzība mainās atkarībā no valstīm, Tiesai ir jāsniedz vienveidīga Direktīvas 5. panta 1. punkta interpretācija un, konkrētāk, tajā sastopamā jēdziena “lietošana” interpretācija, par ko ir uzdoti prejudiciālie jautājumi šajā lietā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Zino Davidoff un Levi Strauss, 42. un 43. punkts).
46 Otrkārt, ir jāuzsver, ka Direktīvas mērķis, kā izriet no tās pirmā apsvēruma, ir izskaust atšķirības starp dalībvalstu preču zīmju likumiem, kas var radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un var izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū.
47 Preču zīmju tiesības ir pamata elements netraucētas konkurences sistēmā, kuru mēģināts iedibināt un saglabāt ar Līgumu. Šādā sistēmā uzņēmumiem ir jāspēj piesaistīt klientus ar to preču vai pakalpojumu kvalitāti, kas ir iespējams, izmantojot tikai izšķiramus apzīmējumus, kas ļauj tos identificēt (skat. it īpaši 1990. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑10/89 Hag GF, Recueil, I‑3711. lpp., 13. punkts, un 2001. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑517/99 Merz & Krell, Recueil, I‑6959. lpp., 21. punkts).
48 Šādā perspektīvā preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, tam ļaujot atšķirt preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi bez iespējas tās sajaukt. Lai preču zīme varētu pildīt šo lomu būt par pamata elementu netraucētas konkurences sistēmā, kuru mēģināts iedibināt un saglabāt ar Līgumu, tai jāgarantē, ka visas preces un pakalpojumi, ko ar to apzīmē, ir ražoti vai piegādāti viena uzņēmuma kontrolē, kurš ir atbildīgs par to kvalitāti (skat. it īpaši 1978. gada 23. maija spriedumu lietā 102/77 Hoffmann-La Roche, Recueil, 1139. lpp., 7. punkts, un 2002. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 30. punkts).
49 Kopienas likumdevējs ir apliecinājis šo preču zīmes pamata funkciju, Direktīvas 2. pantā nosakot, ka apzīmējumi, ko var attēlot grafiski, var būt preču zīmes tikai ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Merz & Krell, 23. punkts).
50 Lai varētu nodrošināt šo izcelsmes garantiju, kas ir preču zīmes pamata funkcija, preču zīmes īpašniekam ir jābūt aizsargātam pret konkurentiem, kas varētu gribēt ļaunprātīgi izmantot preču zīmes stāvokli un reputāciju, pārdodot preces, kam tā pievienota nepamatoti (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Hoffmann-La Roche, 7. punkts, un 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑349/95 Loendersloot, Recueil, I‑6227. lpp., 22. punkts). Šai sakarā Direktīvas desmitajā apsvērumā ir uzsvērts preču zīmes sniegtās aizsardzības absolūtais raksturs identitātes gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp konkrētajām precēm vai pakalpojumiem un precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā reģistrēta. Tas norāda, ka šīs aizsardzības mērķis tostarp ir garantēt preču zīmes kā izcelsmes norādi.
51 No šiem apsvērumiem izriet, ka Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās ekskluzīvās tiesības tika piešķirtas, lai ļautu preču zīmes īpašniekam aizsargāt tā specifiskās intereses kā preču zīmes īpašniekam, t.i., nodrošināt, ka preču zīme var īstenot tās funkcijas. Šo tiesību īstenošana tāpēc ir jārezervē gadījumiem, kuros apzīmējuma izmantošana, ko veic trešās personas, negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt preču zīmes funkcijas un, konkrētāk, tās pamata funkciju garantēt patērētājiem preces izcelsmi.
52 Tiesību, ko reģistrēta preču zīme piešķir tās īpašniekam, pamatojoties uz Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ekskluzīvā daba ir attaisnojama tikai šīs normas piemērošanas ietvaros.
53 Šai sakarā ir jāatgādina, ka Direktīvas 5. panta 5. punktā paredzēts, ka tās 5. panta 1.–4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šī apzīmējuma lietošanu citos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanas nolūkos.
54 Tādējādi īpašnieks nevar aizliegt preču zīmei identiska apzīmējuma lietošanu saistībā ar precēm, kas ir identiskas precēm, attiecībā uz kurām tā reģistrēta, ja šī lietošana nevar kaitēt viņa kā preču zīmes īpašnieka interesēm, ņemot vērā tās funkcijas. Šādi noteikta lietošana pilnīgi aprakstošiem mērķiem ir izslēgta no Direktīvas 5. panta 1. punkta piemērošanas jomas, jo tā neskar nevienu no interesēm, kuru aizsardzība ir šīs normas mērķis, un tāpēc tā neietilpst lietošanas jēdzienā minētās normas kontekstā (attiecībā uz lietošanu gluži aprakstošiem mērķiem saistībā ar piedāvātās preces īpašībām skat. 2002. gada 14. maija spriedumu lietā C‑2/00 Hölterhoff, Recueil, I‑4187. lpp., 16. punkts).
55 Šai sakarā vispirms ir jākonstatē, ka situācija pamata lietā ir pamatos atšķirīga no tās, kurā tika pieņemts iepriekš minētais spriedums lietā Hölterhoff. Konkrētajos apstākļos apzīmējuma lietošana notiek, preces pārdodot patērētājiem, un acīmredzami nav paredzēta tikai aprakstošiem mērķiem.
56 Ņemot vērā, kā vārds “Arsenal” attēlots uz precēm pamata lietā, kā arī pārējos sekundāros uzrakstus, kas uz tām attēloti (skat. šī sprieduma 39. punktu), šī apzīmējuma lietošana komercdarbībā apstiprina reālu saikni starp attiecīgajām precēm un preču zīmes īpašnieku.
57 Šo secinājumu neatspēko Rīda kioskā novietotais brīdinājums, saskaņā ar kuru preces, par kurām ir pamata strīds, nav oficiālas Arsenal FC preces (skat. šī sprieduma 17. punktu). Pat pieņemot, ka tiesvedībā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu trešā persona varētu atsaukties uz šādu brīdinājumu, ir jākonstatē, ka tādā gadījumā, kāds ir pamata lietā, nevar izslēgt, ka daži patērētāji, ja tie nonāk saskarē ar precēm pēc tam, kad tās ir pārdevis Rīds un kad tās aiznestas prom no kioska, kurā novietots brīdinājums, interpretē apzīmējumu kā tādu, kas norāda Arsenal FC kā uzņēmumu, no kura nākušas šīs preces.
58 Turklāt ir jākonstatē, ka pretēji tam, kas noteikts Tiesas judikatūrā, uz kuru norādīts šī sprieduma 48. punktā, šajā lietā nav garantijas, ka visas preces, kas apzīmētas ar preču zīmi, ir ražojis vai piegādājis viens uzņēmums, kurš ir atbildīgs par to kvalitāti.
59 Preces, par kurām ir strīds, faktiski tiek piegādātas ārpus Arsenal FC kā preču zīmes īpašnieka kontroles, jo ir pašsaprotami, ka šīs preces nav nākušas ne no Arsenal FC, ne no tā apstiprinātiem izplatītājiem.
60 Šādos apstākļos šajā lietā apskatītajai preču zīmei identiska apzīmējuma lietošana var apdraudēt izcelsmes garantiju, kas ir preču zīmes pamata funkcija, kā tas izriet no šī sprieduma 48. punktā norādītās Tiesas judikatūras. Tāpēc tā atzīstama par lietošanu, pret kuru preču zīmes īpašnieks var iebilst saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punktu.
61 Tā kā ir konstatēts, ka pamata lietā attiecīgā apzīmējuma lietošana, ko veic trešās personas, var skart preces izcelsmes garantiju un ka preču zīmes īpašniekam ir jāvar pret to iebilst, šādu secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka šis apzīmējums šāda lietojuma ietvaros tiek uztverts kā apliecinājums atbalstam, lojalitātei vai piederībai preču zīmes īpašniekam.
62 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka situācijā, kas neietilpst Direktīvas 6. panta 1. punkta piemērošanas jomā, kad trešā persona komercdarbībā lieto apzīmējumu, kas ir identisks derīgi reģistrētai preču zīmei, saistībā ar precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta, preču zīmes īpašnieks tādā gadījumā, kāds ir apskatīts pamata lietā, var iebilst pret šādu lietošanu saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka minētais apzīmējums šāda lietojuma ietvaros tiek uztverts kā apliecinājums atbalstam, lojalitātei vai piederībai preču zīmes īpašniekam.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Komisijai un EBTA Uzraudzības iestādei, kas iesniegušas apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
TIESA,
atbildot uz jautājumiem, ko tai ar 2001. gada 4. maija rīkojumu iesniegusi High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division, nospriež:
situācijā, kas neietilpst Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 6. panta 1. punkta piemērošanas jomā, kad trešā persona komercdarbībā lieto apzīmējumu, kas ir identisks derīgi reģistrētai preču zīmei, saistībā ar precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta, preču zīmes īpašnieks tādā gadījumā, kāds ir apskatīts pamata lietā, var iebilst pret šādu lietošanu saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka minētais apzīmējums šāda lietojuma ietvaros tiek uztverts kā apliecinājums atbalstam, lojalitātei vai piederībai preču zīmes īpašniekam.
Rodríguez Iglesias | | Puissochet |
Wathelet | Timmermans | Gulmann |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2002. gada 12. novembrī.
R. Grass | | G. C. Rodríguez Iglesias |