Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 19. maijā iesniedza Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija) – JV/Bundesrepublik Deutschland
(Lieta C-215/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Wiesbaden
Pamatlietas puses
Prasītājs: JV
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
Prejudiciālie jautājumi
Vai Direktīva (ES) 2016/681 1 (turpmāk tekstā – “PDR direktīva”), saskaņā ar kuru gaisa transporta uzņēmumi dalībvalstu izveidotajām pasažieru informācijas nodaļām nosūta apjomīgus datu reģistrus attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma un datu reģistri tajās nepamatoti tiek izmantoti datu bāzu un paraugu automātiskai salīdzināšanai un pēc tam tiek uzglabāti piecus gadus, ņemot vērā PDR direktīvā izvirzīto mērķi un precizitātes un samērīguma prasības, ir saderīga ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši ar tās 7., 8. un 52. pantu?
Konkrēti:
Vai PDR direktīvas 3. panta 9) punkts, skatot to kopsakarā ar PDR direktīvas II pielikumu, ciktāl tajā ir precizēts, ka jēdziens “smagi noziegumi” PDR direktīvas izpratnē nozīmē nodarījumus, kuri ir uzskaitīti PDR direktīvas II pielikumā un par kuriem var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, no pietiekamas precizitātes un prasības par samērīgumu aspekta ir saderīgs ar Pamattiesību hartas 7. pantu un 8. pantu?
Vai nosūtāmie pasažieru datu reģistra dati (turpmāk tekstā – “PDR dati”), ciktāl tie paredz nosūtīt vārdu un uzvārdu (PDR direktīvas 8. panta 1. punkta pirmais teikums, skatot to kopsakarā ar I pielikuma 4. punktu), bieži lidojošas personas informāciju (PDR direktīvas 8. panta 1. punkta pirmais teikums, skatot to kopsakarā ar I pielikuma 8. punktu) un vispārīgu piezīmju ievadīšanu laukā ar brīvi ievadāmu tekstu (PDR direktīvas 8. panta 1. punkta pirmais teikums, skatot to kopsakarā ar I pielikuma 12. punktu), ir pietiekami precīzi, lai pamatotu Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā [atzīto pamattiesību] aizskārumu?
Vai ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu un PDR direktīvas mērķi ir saderīgi tas, ka papildus pasažieru datiem tiek vākti arī trešo personu dati, piemēram, ceļojumu aģentūras/ceļojuma aģenta (PDR direktīvas I pielikuma 9. punkts), personu, kas pavada nepilngadīgos (PDR direktīvas I pielikuma 12. punkts), un kopā ceļojošo ceļotāju (PDR direktīvas I pielikuma 17. punkts) dati?
Vai PDR direktīva tiktāl, ciktāl saskaņā ar to tiek nosūtīti, apstrādāti un uzglabāti nepilngadīgo pasažieru PDR dati, ir saderīga ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 24. pantu?
Vai PDR direktīvas 8. panta 2. punkts, skatot to kopsakarā ar PDR direktīvas I pielikuma 18. punktu, saskaņā ar kuru IPI datus, pat ja tie ir identiski PDR datiem, gaisa transporta uzņēmumi nosūta dalībvalstu pasažieru informācijas nodaļām, ir saderīgs ar Pamattiesību hartas 8. un 52. pantu, ņemot vērā datu minimizēšanas principu?
Vai PDR direktīvas 6. panta 4. punkts kā juridiskais pamats kritēriju noteikšanai, ar kuriem tiek salīdzināti datu reģistri (tā saucamie paraugi), ir pietiekams likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos, Pamattiesību hartas 8. panta 2. punkta un 52. panta, kā arī LESD 16. panta 2. punkta izpratnē?
Vai ar PDR direktīvas 12. pantu tiek ierobežots Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā [atzīto pamattiesību] aizskārums vēl absolūti nepieciešamajā apmērā, ja nosūtītie dati dalībvalstu pasažieru informācijas nodaļās tiek uzglabāti piecus gadus?
Vai PDR direktīvas 12. panta 2. punktā paredzētās depersonalizēšanas rezultātā personas dati tiek samazināti līdz Pamattiesību hartas 8. un 52. pantā paredzētajam nepieciešamajam apmēram, ja šajā ziņā tas nav nekas cits kā jebkurā brīdī atkal atceļama pseidonimizācija?
Vai Pamattiesību hartas 7., 8. un 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir noteikta nepieciešamība, ka pasažieri, kuru datiem pasažieru datu apstrādes ietvaros tiek veikta depersonalizēšanas reversija (PDR direktīvas 12. panta 3. punkts), par to tiek informēti un tādējādi viņiem tiek dota iespēja veikt pārbaudi tiesā?
Vai PDR direktīvas 11. pants, ciktāl ar to ir atļauta PDR datu nosūtīšana trešajām valstīm, kurām nav piemērota datu aizsardzības līmeņa, ir saderīgs ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu?
Vai ar PDR direktīvas 6. panta 4. punkta ceturto teikumu tiek nodrošināta pietiekama aizsardzība pret īpašu kategoriju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 2 (turpmāk tekstā – “VDAR”) 9. panta un Direktīvas (ES) 2016/680 3 10. panta izpratnē, ja laukā ar brīvi ievadāmu tekstu “vispārīgas piezīmes” (PDR direktīvas I pielikuma 12. punkts) var tikt nosūtītas, piemēram, vēlmes attiecībā uz maltīti, kas ļauj izdarīt secinājumus par šādiem īpašu kategoriju personas datiem?
Vai ar VDAR 13. pantu ir saderīgs tas, ka gaisa transporta uzņēmumi savā tīmekļvietnē pasažieriem norāda tikai uz transponējošo valsts likumu (šajā gadījumā 2017. gada 6. jūnija Gesetz über die Verarbeitung von Fluggastdaten zur Umsetzung der Richtlinie [EU] 2016/681 [Likums par pasažieru datu apstrādi, ar ko īsteno Direktīvu [ES] 2016/680], BGBl. I, 1484. lpp.)?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV 2016, L 119, 132. lpp.).
2 Eiropas un Padomes Regula (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV 2016, L 119, 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, L 119, 89. lpp.).