Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. oktobrī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/SE
(Lieta C-768/19)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika
Atbildētājs: SE
Beteiligter: Der Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht
Prejudiciālie jautājumi
Vai tāda patvēruma meklētāja gadījumā, kurš pirms pilngadības iestāšanās viņa bērnam, ar kuru izcelsmes valstī ir pastāvējusi ģimene un kuram, pamatojoties uz pirms pilngadības sasniegšanas iesniegtu aizsardzības pieteikumu, pēc pilngadības sasniegšanas ir ticis piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss (turpmāk tekstā – “persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību”), ir ieceļojis personas, kurai ir tiesības uz aizsardzību, uzņēmējā dalībvalstī un tur tāpat ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu (turpmāk tekstā – “patvēruma meklētājs”), piemērojot valsts tiesisko regulējumu, kurā, piešķirot no personas, kurai ir tiesības uz aizsardzību, statusa atvasinātas tiesības uz alternatīvās aizsardzības piešķiršanu, ir atsauce uz Direktīvas 2011/95/ES 2. panta j) punktu, atbildot uz jautājumu, vai persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību, ir “nepilngadīga” Direktīvas 2011/95/ES 1 2. panta j) punkta trešā ievilkuma izpratnē, ir jāņem vērā brīdis, kad tiek pieņemts lēmums par patvēruma meklētāja patvēruma pieteikumu vai arī ir jāņem vērā agrāks brīdis, piemēram, brīdis, kad:
a) personai, kurai ir tiesības uz aizsardzību, ir ticis piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss;
b) patvēruma meklētājs ir iesniedzis patvēruma pieteikumu;
c) patvēruma meklētājs ir ieceļojis uzņēmējā dalībvalstī; vai
d) persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību, ir iesniegusi patvēruma pieteikumu?
Gadījumā,
a) ja noteicoša nozīme ir pieteikuma iesniegšanas brīdim:
Vai šajā ziņā ir jābalstās uz rakstveidā, mutvārdos vai citādā veidā izteikto patvēruma lūgumu, par ko ir uzzinājusi valsts iestāde, kuras kompetencē ir izlemt par patvēruma pieteikumu (patvēruma pieprasījums), vai arī uz formāli iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu?
b) ja noteicoša nozīme ir patvēruma meklētāja ieceļošanas brīdim vai brīdim, kad viņš ir iesniedzis patvēruma pieteikumu, vai nozīme ir arī tam, vai šajā brīdī vēl nebija pieņemts lēmums par aizsardzības pieteikumu, kuru bija iesniegusi persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību un kurai vēlāk tika atzītas tiesības uz alternatīvo aizsardzību?
a) Kādas prasības ir jāizvirza 1) punktā aprakstītajā situācijā, lai patvēruma meklētāja gadījumā būtu runa par “ģimenes locekli” (Direktīvas 2011/95/ES 2. panta j) punkts), kurš “saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu atrodas tajā pašā dalībvalstī”, kurā uzturas persona, kurai ir tikusi piešķirta starptautiskā aizsardzība un ar kuru ģimene ir pastāvējusi “jau izcelsmes valstī”? Vai minētā priekšnoteikums it īpaši ir tāds, ka persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību, un patvēruma meklētājs ir atjaunojuši ģimenes dzīvi uzņēmējā dalībvalstī Pamattiesību hartas 7. panta izpratnē, vai arī šajā ziņā pietiek tikai ar personas, kurai ir tiesības uz aizsardzību, un patvēruma pieteikuma iesniedzēja vienlaicīgu uzturēšanos uzņēmējā dalībvalstī? Vai vecāks ir ģimenes loceklis arī tad, ja ieceļošanas mērķis, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, nebija faktiski uzņemties atbildību Direktīvas 2011/95/ES 2. panta j) punkta trešā ievilkuma izpratnē par personu, kurai ir tikusi piešķirta starptautiskā aizsardzība un kura ir vēl nepilngadīga un neprecējusies?
b) Ja uz 3.a) jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka ir jābūt atjaunotai personas, kurai ir tiesības uz aizsardzību, un patvēruma meklētāja ģimenes dzīvei uzņēmējā dalībvalstī Pamattiesību hartas 7. panta izpratnē, vai ir nozīme tam, kurā brīdī tas ir noticis? Vai šajā ziņā ir jābalstās it īpaši uz to, vai ģimenes dzīve ir tikusi atjaunota konkrētā termiņā pēc patvēruma meklētāja ieceļošanas, patvēruma pieteikuma iesniedzēja patvēruma meklētāja brīdī vai brīdī, kad persona, kurai ir tiesības uz aizsardzību, vēl bija nepilngadīga?
4) Vai patvēruma meklētājs zaudē ģimenes locekļa statusu Direktīvas 2011/95/ES 2. panta j) punkta trešā ievilkuma izpratnē, personai, kurai ir tiesības uz aizsardzību, sasniedzot pilngadību un beidzoties ar to saistītajai atbildībai par personu, kura ir nepilngadīga un neprecējusies? Ja uz šo jautājumu tiktu atbildēts noliedzoši, vai šis ģimenes locekļa statuss (un ar to saistītās tiesības) tiek saglabāts pēc šī brīža bez laika ierobežojuma vai tas tiek zaudēts, beidzoties konkrētam termiņam (ja tas tā ir tad: kādam?) vai iestājoties konkrētam notikumam (ja tas tā ir, tad: kādiem?)?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).