Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 8. februārī iesniedza Monomeles Protodikeio Serron (Grieķija) – WP/Trapeza Peiraios AE

(Lieta C-105/19)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Serron (Grieķija)

Lietas dalībnieki

Prasītājs: WP

Atbildētāja: Trapeza Peiraios AE

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13 1 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek paredzēta absolūta rakstura procesuāla norma, ar kuru valsts tiesām tiek pieprasīts pēc savas ierosmes, tostarp pieteikuma par maksājuma rīkojuma izdošanu stadijā, ņemt vērā klauzulas, par kuru vienojušies piegādātājs un patērētājs, negodīgo raksturu, ņemot vērā it īpaši to, ka: Grieķijas tiesību sistēmā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (kodikas politikis dikonomias) 623., 624., 628. un 629. pantu ne vien nepastāv šāds pienākums, bet turklāt maksājuma rīkojums tiek izdots ex parte procedūrā pēc dokumentu, tostarp kredītlīguma formālas pārbaudes; kompetence izdot maksājuma rīkojumu ir Grieķijas valsts tiesai; maksājuma rīkojums ir nekavējoties izpildāms, un, pamatojoties uz to, piegādātājs pēc trīs (3) dienām var ierosināt piespiedu izpildes procedūru, kura nevar tikt apturēta?

Vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek paredzēta absolūta rakstura procesuāla norma, ar kuru valsts tiesām tiek pieprasīts neizdot maksājuma rīkojumu, ja tiesā, kas izdod maksājuma rīkojumu, ar dokumentāriem pierādījumiem tiek pierādīts, ka prasījums izriet no līguma vispārējiem noteikumiem (LVN), kuri jau ir tikuši atzīti par spēkā neesošiem to negodīguma dēļ ar spriedumiem, kuriem ir res judicata spēks un kas pasludināti prasībās par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu, kuras pret piegādātājiem cēlušas patērētāju organizācijas, un kuri ir uzskaitīti ministra lēmumā Z1-798/25-06-2008 (FEK B 1353/11-07-2008), kurā ietverts negodīgo noteikumu valsts reģistrs (ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti ar ministra lēmumu Z1-21/17-01-2011, kuru Valsts padome (Symvoulio tis Epikrateias) ir atzinusi par likumīgu ar spriedumu Nr. 1210/2010 pēc tam, kad tā ņēma vērā, pirmkārt, Kasācijas tiesas (Areios Pagos) spriedumus Nr. 1219/2001 un 430/2005, Atēnu apelācijas tiesas (Efeteio Athinon) spriedumus Nr. 5253/2003 un Nr. 6291/2000, Atēnu pirmās instances tiesas vairāku tiesnešu sastāvā (Polymeles Protodikeio Athinon) spriedumus Nr. 1119/2002 un Nr. 1208/1998, kuriem jau ir res judicata spēks, kā arī šīs pašas Atēnu pirmās instances tiesas vairāku tiesnešu sastāvā (Polymeles Protodikeio Athinon) spriedumu Nr. 961/2007 daļā, kurai ir res judicata spēks, un, otrkārt, to, ka šo tiesu nolēmumu res judicata spēks ir sevišķās sabiedrības interesēs attiecībā uz pienācīgu tirgus darbību un patērētāju aizsardzību (Likuma 2251/1994 10. panta 2. punkts); ar šo ministra lēmumu tika pasludināts “aizliegums līgumos starp kredītiestādēm un patērētājiem iekļaut līguma vispārējos noteikumus, kas jau ir tikuši atzīti par negodīgiem ar galīgiem tiesu nolēmumiem prasībās, kuras cēlušas patērētāju organizācijas”, un tajā ir uzskaitīti LVN, kas jau ir atzīti par spēkā neesošiem to negodīguma dēļ kolektīvajās prasībās, kuras patērētāju organizācijas ir cēlušas pret bankām kā pret piegādātājiem), ņemot vērā, ka Grieķijā kompetence izdot maksājuma rīkojumu ir tiesām – precīzāk, Eirinodikeia (miertiesas) un Protodikeia (pirmās instances tiesas) – un ka maksājuma rīkojums ir nekavējoties izpildāms un, pamatojoties uz to, piegādātājs pēc trīs (3) dienām var ierosināt piespiedu izpildes procedūru, kura nevar tikt apturēta.

Vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts, 7. panta 1. punkts un 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedumu, ar kuriem apmierinātas tādas prasības par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu, ko pret piegādātājiem cēlušas patērētāju organizācijas, res judicata spēks kā papildu nosacījumu tam, lai tā sekas būtu spēkā erga omnes, prasa (atbilstoši Likuma 2251/1994 10. panta 20. punktam) to, lai puses, faktiskie un tiesiskie apstākļi būtu identiski – kā valsts procesuālajās tiesībās prasīts atbilstoši Civilprocesa kodeksa (kodikas politikis dikonomias) 324. pantam – un tādējādi spriedumu, ar kuriem apmierinātas kolektīvas prasības par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu, res judicata spēks varētu nebūt attiecināms un piemērojams visiem gadījumiem, kuros valsts tiesā ir celta patērētāja prasība pret piegādātāju?

____________

1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).