Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. janvārī iesniedza Tribunal d’arrondissement (Luksemburga) – WM/Luxembourg Business Registers
(Lieta C-37/20)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal d’arrondissement
Pamatlietas puses
Prasītājs: WM
Atbildētājs: Luxembourg Business Registers
Prejudiciālie jautājumi
1) jautājums par “ārkārtas apstākļu” jēdzienu
1.a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai 1 , ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES 2 , 30. panta 9. punktu, ciktāl tajā kā nosacījums piekļuves ierobežošanai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem ir izvirzīta atrašanās “ārkārtas apstākļos, kas nosakāmi valstu tiesību aktos”, var interpretēt tādējādi, ka ar to tiek atļauts valsts tiesībās definēt “ārkārtas apstākļus” vienīgi kā līdzvērtīgus “nesamērīgam riskam, krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, aizskaršanas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam”, jēdzieniem, kuri jau ir piekļuves ierobežojuma piemērošanas nosacījums uz iepriekš minētā 30. panta 9. punkta formulējuma pamata?
1.b) Vai noliedzošas atbildes uz 1.a) jautājumu gadījumā un gadījumā, ja valsts transponēšanas tiesību aktos “ārkārtas apstākļi” nav definēti citādi kā tikai atsauce uz neefektīviem “nesamērīga riska, krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, aizskaršanas, vardarbības vai iebiedēšanas riska” jēdzieniem, iepriekš minētā 30. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa drīkst neņemt vērā nosacījumu par “ārkārtas apstākļiem”, vai arī tai ir jānovērš valsts likumdevēja pieļautais trūkums, uz judikatūras pamata nosakot “ārkārtas apstākļu” jēdziena piemērošanas jomu? Vai šajā pēdējā minētajā gadījumā saistībā ar iepriekš minētā 30. panta 9. punktā izvirzīto nosacījumu, kura saturs ir jānosaka valsts tiesībās, Eiropas Savienības Tiesa var sniegt norādījumus šī uzdevuma veikšanai? Apstiprinošas atbildes gadījumā uz šo pēdējo jautājumu, kādas pamatnostādnes valsts tiesai ir jāņem vērā, nosakot “ārkārtas apstākļu” jēdziena saturu?
2) jautājums par “riska” jēdzienu
2.a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, 30. panta 9. punkts, ciktāl tajā kā nosacījums piekļuves ierobežošanai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem ir izvirzīts “nesamērīg[s] risk[s], krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, aizskaršanas, vardarbības vai iebiedēšanas risk[s]”, ir jāinterpretē kā norāde uz astoņu gadījumu kopumu, no kuriem pirmais atbilst vispārējam riskam, kuram izvirzīts nesamērīguma nosacījums, un septiņi pārējie atbilst specifiskiem riskiem, uz kuriem nesamērīguma nosacījums neattiecas, vai kā norāde uz septiņu gadījumu kopumu, no kuriem katrs atbilst specifiskam riskam, kuram izvirzīts nesamērīguma nosacījums?
2.b) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, 30. panta 9. punkts, ciktāl tajā kā nosacījums piekļuves ierobežošanai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem ir izvirzīts “risks”, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī riska esamības un apmēra novērtēšana ir jāattiecina tikai faktiskā īpašnieka saiknēm ar juridisko vienību, saistībā kuru viņš lūdz atsevišķi nodrošināt piekļuvi informācijai par viņa faktiskā īpašnieka statusu, vai ka tajā ir jāietver attiecīgā ekonomiskā labuma guvēja pastāvošās saiknes ar citām juridiskām personām? Ja ir jāņem vērā pastāvošās saiknes ar citām juridiskajām personām, vai ir jāņem vērā vienīgi faktiskā īpašnieka statuss attiecībā uz citām juridiskām vienībām vai arī ir jāņem vērā jebkāda cita saikne ar citām juridiskām vienībām? Ja ir jāņem vērā jebkāda saikne ar citām juridiskām vienībām, vai šīs saiknes veids ietekmē riska esamības un apmēra novērtēšanu?
2.c) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, 30. panta 9. punkts, ciktāl tajā kā nosacījums piekļuves ierobežošanai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem ir izvirzīts “risks”, ir jāinterpretē tādējādi, ka no aizsardzības, kāda izriet no piekļuves ierobežojuma, izmantošanas izslēdz, ja šī informācija – respektīvi citi elementi, kurus faktiskais īpašnieks izvirzījis, lai pamatotu radītā “riska” apmēru –, ir viegli pieejama trešajām personām citos informācijas ieguves veidos?
3) jautājums par riska “nesamērīguma” jēdzienu
3) Kādas atšķirīgas intereses ir jāņem vērā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, 30. panta 9. punktu, ciktāl “nesamērīgs” risks tajā ir izvirzīts kā nosacījums, lai ierobežotu piekļuvi informācijai par faktisko īpašnieku?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
2 )V 2018, L 156, 43. lpp.