Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 25. janvārī Banco Santander, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 15. novembra spriedumu lietā T-227/10 Banco Santander, S.A./Eiropas Komisija

(Lieta C-52/19 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Banco Santander, S.A. (pārstāvji: J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra spriedumu;

Apmierināt šo prasību par atcelšanu un galīgi atcelt apstrīdēto lēmumu; un

Piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2018. gada 15. novembrī Vispārējā tiesa pasludināja spriedumu lietā T-227/10, Banco Santander, S.A./Eiropas Komisija 1 , par kuru ir iesniegta šī apelācijas sūdzība. Ar minēto spriedumu tika noraidīta prasītājas celtā prasība, kas bija vērsta pret Eiropas Komisijas 2009. gada 28. oktobra lēmumu 2 par “finanšu nemateriālo vērtību”, kas reglamentēta Spānijas Ley de Impuesto sobre Sociedades [likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli] 12.5. pantā.

Savas apelācijas sūdzības atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu attiecībā uz spriedumā pieļautām kļūdām tiesību piemērošanā Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta ietvertā jēdziena “selektivitāte” interpretācijā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļautas kļūdas attiecībā uz:

selektivitātes analīzes pirmajā posmā piemērotās atsauces sistēmas noteikšanu;

tā mērķa noteikšanu, kurš ir dažādu faktisko un tiesisko situācijas salīdzināšanas pamatā selektivitātes analīzes otrajā posmā;

tā rezultātā spriedumā arī tika pieļauta kļūda saistībā ar pierādīšanas pienākuma uzlikšanu un samērīguma principa piemērošanu;

pakārtoti, Vispārējās tiesas analīzi saistībā ar iespējamo pierādījuma neesamību par cēloņsakarību starp uzņēmumu nespēju apvienoties ārvalstīs un kapitāldaļu ieguvi ārvalstīs; un

pakārtoti, izslēdzot pasākuma nošķiramību atkarībā no kontroles intensitātes.

Papildus juridiski nepareizai argumentācijai spriedumā vairākos no minētājiem punktiem Vispārējā tiesa esot aizstājusi lēmumā minēto argumentāciju ar atšķirīgu savu argumentāciju, tādējādi pieļaujot papildu kļūdas tiesību piemērošanā.

____________

1 Spriedums, 2018. gada 15. novembris, Banco Santander/Komisija (T-227/10, nav publicēts, EU:T:2018:785).

2 Komisijas Lēmums 2011/5/EK (2009. gada 28. oktobris) par finanšu nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.).