Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. oktobrī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Albacete (Spānija) – Los prestatarios/Globalcaja S.A.

(Lieta C-617/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia de Albacete

Pamatlietas puses

Prasītāji: Los prestatarios

Atbildētāja: Globalcaja S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13 1 6. panta 1. punktā paredzētās “nesaistīšanas” sekas izslēdz iespēju, ka uzņēmējs un patērētājs, noslēdzot privāttiesisku līgumu, var mīkstināt noteikumu, kas neatbilst 4. panta 2. punktā paredzētajai prasībai formulēt [noteikumus] vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, samazinot minētajā noteikumā paredzēto summu vai aizstājot to ar citu noteikumu, kas rada mazāku kaitējumu patērētājam?

Vai atbilde uz šo jautājumu mainītos, ja šī mīkstināšana ir paredzēta līgumā, ko patērētājs ar uzņēmēju ir noslēdzis tieši ar mērķi atrisināt strīdu, nevēršoties tiesā, par iepriekšējā to starpā noslēgtajā līgumā iekļauta un atsevišķi neapspriesta noteikuma iespējamo pārskatāmības trūkumu?

Vai Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienus “līguma galvenais priekšmets” un “cenas un atlīdzības[, no vienas puses,] atbilstīgums pakalpojumiem [un] precēm, kas par to saņemtas[, no otras puses]”, var attiecināt uz diviem atsevišķi neapspriestiem noteikumiem patērētāja ar uzņēmēju noslēgtā līgumā, ar kuriem, pirmkārt, ir mīkstināts iepriekšējā starp abiem noslēgtajā līgumā iekļautais noteikums – aizstājot to ar citu noteikumu, kas nodara mazāku kaitējumu patērētājam –, un, otrkārt, patērētājs atsakās no savām tiesībām iebilst pret šī noteikuma pārskatāmības iespējamo trūkumu tiesā vai ārpustiesas kārtībā un šī pārskatāmības trūkuma dēļ radītajām sekām?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 93/13 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka “preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko līgums noslēgts,” un “vis[us] apstākļ[us] līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti”, var ņemt vērā tikai tad, ja tiek izvērtēts tādu noteikumu negodīgums, kas neattiecas uz līguma galvenā priekšmeta definīciju? Vai, gluži pretēji, šos pašus kritērijus var ņemt vērā, lai izvērtētu tādu noteikumu pārskatāmību, kas attiecas uz [līguma] galveno priekšmetu, [uz ko attiecas] 4. panta 2. punkts?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ar direktīvas 4. panta 2. punktu – konkrēti, prasību formulēt noteikumus vienkāršā, skaidri saprotamā valodā un no šīs prasības izrietošu pārskatāmības prasību – ir saderīga valsts judikatūra, saskaņā ar kuru, izskatot līgumu, par kuru uzņēmējs un patērētājs atsevišķi neapspriedās un ar kuru tiek mīkstināts iepriekšējā to starpā noslēgtajā līgumā iekļautais noteikums, netiek uzskatīts par vajadzīgu, ka uzņēmējs informē patērētāju par šī noteikuma iespējamo pārskatāmības trūkumu, minētajā judikatūrā uzskatot, ka šī pārskatāmības trūkuma kritēriji ir plaši pazīstami?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai direktīvas 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētāja atteikšanās celt iebildumus tiesā vai ārpustiesas kārtībā par atsevišķi neapspriesta noteikuma iespējamo pārskatāmības trūkumu atbilst prasībai formulēt [to] “vienkāršā, skaidri saprotamā valodā tikai tad”, ja uzņēmējs ir iepriekš informējis patērētāju par konkrētām tiesībām, no kurām viņš atsakās, un it īpaši par konkrētu summu, kuru viņš atsakās pieprasīt?

____________

1     Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).