CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2010. gada 14. decembrī
Lieta F‑25/07
Thomas Bleser
pret
Eiropas Savienības Tiesu
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunus, mazāk labvēlīgus noteikumus – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 13. pants – Pārskatāmības princips – Saistības starp pakāpi un nodarbinātību princips – Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips – Reformatio in pejus aizlieguma noteikums – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips – Labas ticības princips – Patere legem quam ipse fecisti princips
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru konkursa, kurš tika publicēts pirms 2004. gada 1. maija, veiksmīgais kandidāts T. Bleser lūdz, pirmkārt, atcelt lēmumu, ar kuru viņš ir iecelts par Tiesas ierēdni, ciktāl šajā lēmumā viņš ir klasificēts pakāpē, kura ir zemāka par konkursa paziņojumā minēto, otrkārt, atcelt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 32. pantu, kā arī to XIII pielikuma 2. un 13. pantu, treškārt, atjaunot viņa karjeru un, ceturtkārt, atlīdzināt zaudējumus
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums
(Civildienesta noteikumu 25. un 26. pants un 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 31. pants; XIII pielikuma 2. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts)
5. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts)
6. Ierēdņi – Principi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkts)
7. Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Termiņa sākums
(Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)
8. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)
9. Savienības tiesības – Vispārējie tiesību principi – Reformatio in pejus aizlieguma princips – Piemērojamība
1. Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka sūdzība ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā, skaitot “no dienas, kurā par lēmumu ziņots attiecīgajai personai, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kurā tāda persona par attiecīgo lēmumu uzzina, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu”. Tomēr vēstule, ar kuru attiecīgā persona tiek informēta par to, ka kompetentā iestāde viņu ieceļ amatā kā pārbaudāmu ierēdni, sākot ar konkrētu datumu, un lūdz darīt zināmu, vai viņa šo iecelšanu amatā pieņem, pat ja šī iecelšana amatā jau ir paziņota, ir uzskatāma tikai par darba piedāvājumu un no tās nevar sākt skaitīt sūdzības iesniegšanas termiņu.
Turklāt, pat ja Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā ir paredzēts, ka sūdzības iesniegšanas termiņu var sākt skaitīt no dienas, kurā attiecīgā persona uzzina par tai nelabvēlīgu aktu, šī procesuālā norma, kura ir domāta piemērošanai ļoti daudzās situācijās, ir jāinterpretē, ņemot vērā Civildienesta noteikumu pamatnoteikumus par ierēdņu informēšanu par būtiskiem apstākļiem saistībā ar viņu darba attiecībām, tostarp formu, kādā šai informēšanai ir jānotiek.
No Civildienesta noteikumu sistēmas un it īpaši no to 25. un 26. panta izriet, ka lēmumi par klasificēšanu, gluži kā lēmumi par iecelšanu amatā, ir atbilstošā veidā jādara zināmi attiecīgajai personai un ka administrācija par to nedrīkst informēt šo personu tikai ar tādu dokumentu, kurš, kā, piemēram, darba piedāvājums, rada tikai sekas šiem lēmumiem, nedz nerūpēties par to, lai šis lēmuma veids tiešām sasniegtu savu adresātu.
Nosakot pienākumu attiecīgajam ierēdnim iesniegt sūdzību vēlākais trīs mēnešus pēc darba piedāvājuma saņemšanas, neļaujot viņam sagaidīt akta par viņa iecelšanu amatā paziņošanu, zustu jēga Civildienesta noteikumu 25. panta otrajai daļai un 26. panta otrajai un trešajai daļai, ciktāl tie attiecas uz iecelšanu amatā un klasificēšanu pakāpē, kas ir attiecīgās personas karjeras pamats, jo šo pantu mērķis tieši ir sniegt ierēdņiem iespēju iepazīties ar lēmumiem, kuri tostarp ir saistīti ar viņu administratīvo situāciju, un izmantot savas Civildienesta noteikumos paredzētās tiesības.
(skat. 30.–35. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 49., 52. un 56. punkts.
2. Savstarpējas atbilstības prasība starp iepriekšējo administratīvo sūdzību un prasību pieprasa, lai Civildienesta tiesā iesniegtiem prasījumiem būtu tāds pats priekšmets un pamats, kāds tika izklāstīts sūdzībā.
Ja sūdzības autors vienīgi kritizē viņa klasificēšanu pakāpē, bet neapstrīd viņa klasificēšanu līmenī, viņa klasificēšanas līmenī apstrīdēšana minētajā tiesā nav pieņemama.
(skat. 42.–44. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 16. septembris, T‑193/96 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑495. un II‑1495. lpp., 47. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑151. un II‑673. lpp., 97. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑51/07 Bui Van/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑289. un II‑A‑1‑1533. lpp., 24. punkts; 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 110. un 119. punkts.
3. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta vienīgais mērķis ir pārejas perioda laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim pārveidot pakāpes, kas tika piešķirtas personām, kurām 2004. gada 30. aprīlī jau bija ierēdņa statuss, lai viņām būtu pieejama jaunā karjeras struktūra, kurai bija pilnībā jāstājas spēkā 2006. gada 1. maijā. Tādējādi šai tiesību normai nevar atzīt tādu piemērošanas jomu, kas sniegtos tālāk par tūlītējas saiknes radīšanu starp veco un jauno to ierēdņu, kuri 2004. gada 1. maijā jau bija iecelti amatā, klasificēšanu pakāpē.
(skat. 57. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, II‑2523. lpp., 112.–115. punkts.
4. Civildienesta noteikumu 31. pantam, kā arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktam un 13. panta 1. punktam ir vienāds normatīvā akta spēks, līdz ar to pirmie nevar būt pārāki par otro.
Turpretī ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktu kā īpašu pagaidu normu var paredzēt atkāpi no Civildienesta noteikumu 31. pantā ietvertās vispārējā rakstura normas, kas piemērojama noteiktai ierēdņu kategorijai.
Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts attiecas tikai uz personām, kurām 2004. gada 30. aprīlī jau bija ierēdņa statuss, savukārt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkts ir piemērojams tikai tiem ierēdņiem, kuri tika pieņemti darbā pēc 2006. gada 1. maija. Tādējādi katrai no šīm tiesību normām ir atšķirīga piemērojamība personām.
No tā izriet, ka starp Civildienesta noteikumu 31. pantu un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu, no vienas puses, un šī paša pielikuma 13. panta 1. punktu, no otras puses, nav nekādu pretrunu un attiecīgi – neatbilstības.
(skat. 65.–68. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, I‑10945. lpp., 101. punkts.
5. Likumdevējs, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, no kura izriet atšķirīga attieksme attiecībā uz ierēdņiem – viena un tā paša konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri attiecīgi iecelti amatā pirms un pēc reformas, nav pārkāpis vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu, jo atšķirīgā attieksme skar ierēdņus, kuri neietilpst vienā un tajā pašā kategorijā.
Tā kā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkta piemērojamība ir līdzīga šī paša pielikuma 12. panta 3. punkta piemērojamībai, ierēdnis, kurš ir iecelts amatā pēc 2006. gada 1. maija, veltīgi atsaucas uz vienlīdzības principa pārkāpumu, jo pret viņu esot piemērota atšķirīga attieksme nekā pret citiem viņa konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri tika iecelti amatā pirms Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā.
Turklāt, lai nekavētu tiesību aktu attīstību, vienlīdzības princips nedrīkst traucēt likumdevēja brīvību jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumu normu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šādas tiesību normas ir mazāk labvēlīgas ierēdņiem nekā agrākās tiesību normas.
Tāpat Civildienesta noteikumu reformas ietvaros likumdevējs varēja, pirmkārt, noteikt, ka veiksmīgie konkursa kandidāti, kuru iecelšana amatā A 7 vai A 6 pakāpē tika paredzēta pirms 2004. gada 1. maija, turpmāk tiks pieņemti darbā A 6 pakāpē, un, otrkārt, samazināt šajā gadījumā par šīm pakāpēm noteikto atalgojumu.
Šādi rīkojoties, likumdevējs nav pārkāpis vienlīdzības principu un it īpaši diskriminācijas vecuma dēļ aizliegumu, jo saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktā ietverto pakāpju atbilstības tabulu un pamata mēnešalgu tabulu nepārprotami ne tieši, ne netieši nav atļauts ņemt vērā ieinteresētās personas vecumu.
Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktā ierēdņu klasificēšana pakāpē netiek pamatota ar viņu iegūtās profesionālās pieredzes veidu, bet gan ar objektīvām piešķiramā darba prasībām, ņemot vērā jauno pakāpju struktūru. Tādējādi nevar apgalvot, ka ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktu tiekot diskriminēti ierēdņi, kuri daļu no savas profesionālās pieredzes ir ieguvuši privātajā sektorā.
(skat. 83.–85., 95., 96., 99. un 100. punktu)
Atsauces
Tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 79. un 83. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑121/97 Ryan/Revīzijas palāta, Recueil, II‑3885. lpp., 98. un 104. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 105. punkts; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 86., 89. un 113. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑165. un II‑A‑1‑911. lpp., 81. punkts.
6. Labas pārvaldības principam nav augstāks juridisks spēks kā regulai. Tas attiecas arī uz administrācijas pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, kas tai ir jāievēro attiecībā pret tās darbiniekiem, – pienākumu, kurš atspoguļo Civildienesta noteikumos radīto savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru administrācijas un civildienesta darbinieku attiecībās un kas vienmēr ir jāievēro, ņemot vērā spēkā esošās normas.
Labas pārvaldības princips un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses tādējādi nevar pamatot iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktu.
(skat. 119. un 120. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 27. marts, T‑123/89 Chomel/Komisija, Recueil, II‑131. lpp., 32. punkts; 1994. gada 22. jūnijs, T‑97/92 un T‑111/92 Rijnoudt un Hocken/Komisija, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑511. lpp., 104. punkts; Campoli/Komisija, minēts iepriekš, 149. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑139. lpp., 111. punkts.
7. Ja lēmuma par sūdzības noraidīšanu adresāts nevarēja ar to pienācīgi iepazīties valodas dēļ, kurā tas tika sagatavots, viņam, ievērojot pienācīgo rūpību, jālūdz iestādei sniegt tulkojumu vai nu sūdzības valodā, vai viņa dzimtajā valodā. Šādā gadījumā citas valodas izmantošana nozīmē, ka termiņš prasības celšanai sākas tikai kopš dienas, kurā attiecīgajai personai tika paziņots tulkojums.
(skat. 124. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 7. februāris, T‑118/99 Bonaiti Brighina/Komisija, Recueil FP, I‑A‑25. un II‑97. lpp., 18. un 19. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 3. marts, F‑63/07 Patsarika/Cedefop, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑39. un II‑A‑1‑159. lpp., 31. punkts.
8. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkts izriet no Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un kura stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, proti, pēc tās publicēšanas datuma, kas ir 27. aprīlis. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tai ir atpakaļejošs spēks. Turklāt, ciktāl ar to definē jaunus klasificēšanas pakāpē kritērijus, kas piemērojami, pieņemot darbā to konkursu veiksmīgos kandidātus, kuri publicēti līdz 2004. gada 1. maijam, kuri iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā līdz 2006. gada 1. maijam un iecelti amatā pēc šī datuma, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkts atbilst principam, saskaņā ar kuru vispārpiemērojamo tiesību normu un it īpaši Civildienesta noteikumu normu grozīšanas gadījumā jaunā norma nekavējoši attiecas uz juridisko situāciju, kas ir radušās, bet nav pilnībā nodibinājušās saskaņā ar agrāku normu, nākotnes sekām.
Tiesības uzskata par iegūtām tikai tad, ja tās radījušais fakts ir noticis pirms tiesību akta grozījuma. Attiecībā uz veiksmīgā atklāta konkursa kandidāta klasificēšanu pakāpē ir jāatgādina, ka šo klasifikāciju nevar uzskatīt kā iegūto [tiesību] tikmēr, kamēr saistībā ar attiecīgo personu nav pieņemts pareizas un atbilstošas formas lēmums par iecelšanu amatā.
(skat. 126.–128. punktu)
Atsauces
Tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 61.–64. punkts.
Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 51. un 53. punkts.
9. Pat ja tiktu uzskatīts, ka uz reformatio in pejus aizlieguma principu var atsaukties strīdā, kuram nav krimināltiesisks raksturs, šo aizliegumu katrā ziņā nevar piemērot ne pret likumdevēju, kurš groza Civildienesta noteikumu normas, ne pret administrāciju, kura nosaka ierēdņu klasificēšanu pakāpē. Šis aizliegums ir cieši saistīts ar dispozitivitātes principu, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki brīvi nosaka savas prasības priekšmetu, savukārt klasificēšana pakāpē netiek noteikta, izmantojot tiesību aizsardzības līdzekļus.
(skat. 132. punktu)