Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. oktobrī iesniedza Sąd Apelacyjny w Krakowie (Polija) – M.Ś., I.Ś./R.B.P. Spółka Akcyjna

(Lieta C-765/19)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny w Krakowie

Pamatlietas puses

Prasītāji: M.Ś., I.Ś.

Atbildētāja: R.B.P. Spółka Akcyjna

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un 6. panta 3. punkts saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu ir jāinterpretē tādā veidā, ka Savienības tiesību izpratnē par neatkarīgu tiesnesi nav uzskatāma persona, kura ir iecelta tiesneša amatā, rupji pārkāpjot konkrētas dalībvalsts tiesību normas, kas attiecas uz tiesnešu iecelšanu amatā, it īpaši tādējādi, ka konkrēto personu tiesneša amatā ieceļ iestāde, kuras neatkarība no izpildvaras un likumdevējvaras, kā arī objektivitāte nav garantēta, un tiek sistēmiski izslēgta tiesas kontrole pār tiesnešu iecelšanas procedūras likumību, kā arī tādējādi, ka persona tiek iecelta tiesneša amatā, lai gan iepriekš ir iesniegta sūdzība kompetentajā valsts tiesā (Naczelny Sąd Administracyjny [Augstākā administratīvā tiesa]) par valsts iestādes (Krajowa Rada Sądownictwa [Valsts tiesu padome]) rezolūciju, kura ietver priekšlikumu iecelt šo personu tiesneša amatā, lai gan šīs rezolūcijas izpilde ir apturēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un lai gan tiesvedība kompetentajā valsts tiesā (Naczelny Sąd Administracyjny) pirms iecelšanas akta paziņošanas vēl nebija pabeigta;

un saistībā ar iepriekš minēto – vai tiesa, kuras sastāvā ir personas, kas ir ieceltas amatā iepriekš minētajos apstākļos, nav uzskatāma par objektīvu un iepriekš uz likuma pamata izveidotu tiesu Eiropas Savienības tiesību izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un 6. panta 3. punkts saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu būtu jāinterpretē tādā veidā, ka nolēmums, kuru pieņēma pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā iecelts pēdējās instances tiesnesis un pēdējās instances tiesa, Eiropas Savienības tiesību izpratnē netiek uzskatīts par nolēmumu juridiskā izpratnē (tiek uzskatīts par neesošu nolēmumu), bet vērtējumu šajā ziņā var sniegt vispārējās jurisdikcijas tiesa, kas atbilst Savienības tiesību aktu prasībām, kuras attiecināmas uz tiesu?

____________