Language of document :

Prasība, kas celta 2019. gada 1. aprīlī – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-276/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. X. P. Lewis, J. Jokubauskaitė)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, ieviešot jaunus vienkāršošanas pasākums, ar kuriem, nevēršoties Komisijā, lai saņemtu Padomes piekrišanu, ir paplašināta Terminal Markets Order 1973 (turpmāk tekstā – “Pievienotās vērtības nodokļa (gala tirgus) 1973. gada rīkojums”) sākotnējā redakcijā paredzētā nulles likme un izņēmums no PVN reģistrācijas standarta prasības, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Padomes Direktīvas 2006/112/EC 1 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 395. panta 2. punkta;

piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1977. gada 28. decembrī Apvienotā Karaliste paziņoja par īpašiem pasākumiem, tostarp, par Pievienotās vērtības nodokļa (gala tirgus) 1973. gada rīkojumu, saskaņā ar kuru konkrētos tirgos Apvienotajā Karalistē tirgoti preču nākotnes līgumi netiek aplikti ar PVN, un PVN reģistrācijas prasības ir pakļautas atsevišķiem nosacījumiem.

Pievienotās vērtības nodokļa (gala tirgus) 1973. gada rīkojums vairākkārt ir ticis grozīts, tā piemērošanas jomu attiecinot uz sākotnējā paziņojumā nenorādītiem preču tirgiem.

Komisija apgalvo, ka ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (gala tirgus) 1973. gada rīkojumā esot paplašināta sākotnējā atkāpe, kuru Apvienotā Karaliste ir paziņojusi 1977. gadā. Par šiem grozījumiem esot bijis jāziņo Komisijai saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 1. punktu, bet tas neesot izdarīts.

____________

1 OV 2006, L 347, 1. lpp.