Prasība, kas celta 2006. gada 21. aprīlī - Pimlott pret Eiropolu

(lieta F-52/06)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mike Pimlott, Porčestera, Hempšīra (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis - D. C. Coppens, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Policijas Birojs (Eiropols)

Prasītāja prasījumi:

atcelt Eiropola 2006. gada 25. janvāra lēmumu;

piespriest Eiropolam piešķirt prasītājam darba līguma pagarinājumu uz 4 gadiem, sākot no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim;

piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs pēc tam, kad tas pirmo reizi bija uzsācis darba attiecības Eiropolā 2000. gada 1. janvārī uz noteiktu laiku - 4 gadiem - kopš 2002. gada 1. janvāra šajā pašā Birojā ieņēma citu amatu saskaņā ar jaunu darba līgumu, ar termiņu - 2005. gada 31. decembris.

Savā prasībā prasītājs apstrīd Eiropola lēmumu pagarināt šo darba līgumu tikai uz 2 gadiem. Viņš apgalvo, ka no brīža, kad viņš tika uzņēmies pildīt savas jaunās funkcijas saskaņā ar jauno darba līgumu, Eiropolam vajadzēja viņu uzskatīt nevis par tādu darbinieku, kurš no savas izcelsmes valsts iestādēm ir saņēmis speciālu neapmaksātu atvaļinājumu, bet gan par tādu darbinieku, kuru vairāk nekas nesaista ar minētajām iestādēm. Atšķirība ir būtiska, jo pirmajā gadījumā būtu piemērojams Eiropola Personāla reglamenta 6. panta otrais ievilkums, saskaņā ar ko ir pieļaujams [darba līguma] pagarinājums uz 2 gadiem, kamēr otrajā gadījumā būtu piemērojams minētās normas trešais ievilkums, atbilstoši kam pagarinājums ir iespējams uz 4 gadiem.

Prasītājs norāda, ka 2002. gadā viņš pārtrauca visas attiecības, kas to saistīja ar viņa [iepriekšējo] darba devēju Apvienotajā Karalistē un, ka viņš bija pārliecināts, ka šis pēdējais minētais darba devējs attiecīgi izdarīs izmaiņas personāla uzskaites reģistrā. Pat ja patiešām būtu tā, ka Lielbritānijas iestādes nekad to nav svītrojušas no šī reģistra, prasītājs apgalvo, ka viņam šīs nolaidības dēļ nebūtu jācieš nekādas sekas.

____________