EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 7. novembrī

Lieta F‑52/12

Maria Luisa Cortivo

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Dzīvesvietas dalībvalsts – Jēdziens – Pamata dzīvesvieta – Dzīvesvieta divās dalībvalstīs – Apliecinoši dokumenti – Tiesiskā paļāvība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 160.a pantam, ar ko M. L. Cortivo it īpaši lūdz atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Parlamenta iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 1. janvāra ir noteikusi viņas pamata dzīvesvietu Luksemburgā (Luksemburga) un ir pārtraukusi piemērot korekcijas koeficientu (turpmāk tekstā – “KK”) attiecībā uz Franciju

Nolēmums      Prasību noraidīt. M. L. Cortivo sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Pensionāru pamata dzīvesvietas valsts korekcijas koeficients – Pamata dzīvesvietas jēdziens – Piemērošanas nosacījumi – Administrācijas saistošā kompetence – Pārbaude tiesā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. pants)

2.      Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Pensionāra pamata dzīvesvietas valsts korekcijas koeficients – Pensionējušos ierēdņu pierādīšanas pienākums – Pierādīšanas līdzekļi

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. pants)

3.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Pensionējušos ierēdņu, kuriem tiek piemērots korekcijas koeficients, kas pārsniedz 100, ikgadēja pamata dzīvesvietas pārbaude – Pārkāpums – Neesamība

1.      Lai vieta, kur pensionējies ierēdnis dzīvo, varētu tikt kvalificēta ne tikai kā viņa dzīvesvieta, bet arī kā viņa pamata dzīvesvieta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta izpratnē, dažādajām dzīvesvietas jēdziena sastāvdaļām – proti, fiziskajam faktam par dzīvošanu attiecīgajā vietā, kas padara šo vietu par faktisko dzīvesvietu, parastu sociālo attiecību veidošanai un ikdienas izdevumu segšanai nolūkā padarīt mitināšanos šajā vietā stabilu un pēctecīgu, – ir jābūt ļoti būtiskām.

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta normas nepiešķir administrācijai nekādu rīcības brīvību noteikt vai nenoteikt korekcijas koeficienta piemērošanu, bet piešķir administrācijai saistošo kompetenci tādā izpratnē, par ko iepriekš minēto tiesību normu imperatīvais formulējums liecina, ka administrācijai ir pienākums piešķirt attiecīgo priekšrocību, ja tā konstatē, ka ir izpildīti šajās tiesību normās paredzētie nosacījumi. No tā izriet, ka Savienības tiesa, pārbaudīdama administrācijas konstatētos faktus un tās veikto šo faktu kvalifikāciju, veic pilnīgu tiesas kontroli, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir izpildīti nosacījumi, kuri izvirzīti korekcijas koeficienta piemērošanas tiesību piešķiršanai.

(sal. ar 40. un 41. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 27. septembris, T‑416/04 Kontouli/Padome, 74. un 75. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. aprīlis, F‑134/06 Bordini/Komisija, 89. punkts.

2.      Pierādīšanas pienākums attiecībā uz pamata dzīvesvietu ir pensionētajam ierēdnim, un kompetentajai iestādei, izvērtējot šajā ziņā sniegtos pierādījumus un attiecīgā gadījumā veicot pārbaudes, ir jānovērš minētās tiesību normas ļaunprātīga izmantošana.

Savas pamata dzīvesvietas attaisnojumam ieinteresētā persona var atsaukties uz visiem faktiem, kuri veido pamata dzīvesvietu, un iesniegt visus pierādīšanas līdzekļus, ko tā uzskata par lietderīgiem.

(sal. ar 42. un 43. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 4. jūnijs, T‑124/01 un T‑320/01 Del Vaglio/Komisija, 75. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 4. maijs, F‑100/08 Petrilli/Komisija, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Tiesības prasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību, kas ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem, ir ikvienai privātpersonai, kura atrodas situācijā, no kuras izriet, ka administrācija, sniedzot tai konkrētus, beznosacījuma un saskanīgus solījumus, kas izriet no kompetentiem un uzticamiem avotiem, ir radījusi tai pamatotas cerības. Turklāt šiem solījumiem ir jāatbilst Civildienesta noteikumu normām un vispārēji piemērojamiem standartiem.

Pārbaudes sistēma, kurā pensionētām personām, kam tiek piemērots korekcijas koeficients, kurš pārsniedz 100, ir prasīts katru gadu aizpildīt deklarāciju, lai pārbaudītu, vai iepriekšējā kalendārā gada laikā tās ir saglabājušas pamata dzīvesvietu valstī, attiecībā uz kuru ir noteikts korekcijas koeficients, un vai minētā korekcijas koeficienta noteikšana ir pamatota attiecībā uz šo kalendāro gadu, pēc definīcijas nevar radīt tiesisko paļāvību, ka korekcijas koeficients tiks saglabāts.

(sal. ar 85.–87. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. aprīlis, F‑73/09 Sukup/Komisija, 89. punkts.