EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2010. gada 23. novembrī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība atlases komisiju sastāvā
Lieta F‑50/08
par prasību, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam,
Gábor Bartha, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv P. Homoki [P. Homoki], advokāts,
prasītājs,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall], V. Botka [V. Bottka] un A. Siposs [A. Sipos], pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši H. Krepels [H. Kreppel] (referents) un H. Tagars [H. Tagaras],
sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 19. maijā, Gābors Barta [Gábor Bartha] būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/56/06 atlases komisijas lēmumu, ar kuru viņš tiek informēts par to, ka viņš nav nokārtojis šī konkursa pārbaudījumus, un, otrkārt, piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt kaitējumu, ko viņam esot radījis šis lēmums.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) III pielikuma 3. pantā ir noteikts:
“Atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru izraudzījusies iecēlējinstitūcija, un locekļi, kurus vienādā skaitā iecēlusi iecēlējinstitūcija un personāla komiteja.
Rīkojot atklātus konkursus, kas kopīgi divām vai vairākām iestādēm, atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punktā, un locekļi, kurus pēc iestāžu priekšlikuma ieceļ iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punktā, kā arī locekļi, kurus, savstarpēji vienojoties un nodrošinot vienlīdzīgu pārstāvību, ieceļ iestāžu personāla komitejas.
Atsevišķos pārbaudījumos atlases komisijai var palīdzēt viens vai vairāki eksaminētāji, kam ir padomdevēja statuss.
Atlases komisijas locekļus izvēlas no ierēdņiem, kuru funkciju grupa un pakāpe ir vismaz vienāda ar ieņemamā amata pakāpi.
Ja atlases komisijā ir vairāk nekā četri locekļi, tai jāietver vismaz divi katra dzimuma pārstāvji.”
Prāvas rašanās fakti
3 2006. gada 25. jūlijā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) publicēja paziņojumu par atklātu konkursu EPSO/AD/56/06, lai izveidotu rezerves sarakstu AD 5 pakāpes administratoru ar Ungārijas pilsonību pieņemšanai darbā (OV C 172 A, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”).
4 Šis konkurss aptvēra četras jomas: “Eiropas publiskā administrācija/cilvēkresursi”, “Tiesības”, “Ekonomika” un “Mikroekonomika/uzņēmējdarbības vadība”.
5 Veiksmīgo kandidātu skaits “Tiesību” jomā bija noteikts desmit.
6 Prasītājs pieteicās dalībai konkursā EPSO/AD/56/06 un pieteikšanās laikā izvēlējās “Tiesību” jomu.
7 Pēc tam, kad prasītājs bija sekmīgi nokārtojis priekšatlases testus, kas domāti, lai veiktu kandidātu priekšatlasi, viņš piedalījās trijos paziņojumā par konkursu paredzētajos rakstveida pārbaudījumos un tad – mutiskajā pārbaudījumā, kurā tika aicināti piedalīties pēc rakstveida pārbaudījumiem atlasītie kandidāti.
8 Ar 2007. gada 19. novembra vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs prasītāju informēja, ka viņa vārdu nevarēja iekļaut rezerves sarakstā, jo kopējais vērtējums, ko viņš ir ieguvis visos rakstveida pārbaudījumos un mutiskajā pārbaudījumā, ir zemāks nekā konkursa desmit laureātu iegūtais vērtējums (“Tiesību” jomā).
9 Ar 2007. gada 22. novembra vēstuli prasītājs lūdza pārskatīt lēmumu par viņa neiekļaušanu konkursa rezerves sarakstā.
10 Nesaņēmis nedz pieprasītos dokumentus, nedz informāciju, prasītājs savu lūgumu atkārtoja EPSO adresētajā 2007. gada 10. decembra elektroniskā vēstulē.
11 2007. gada 20. decembrī EPSO prasītājam nosūtīja viņa rakstveida b) un c) pārbaudījumu kopijas, kā arī atbilstošo novērtēšanas lapu kopijas.
12 Ar 2008. gada 7. janvāra vēstuli prasītājs, ņemot vērā dokumentus, ko viņam nosūtīja EPSO, papildināja iebildumus, kas sākotnēji bija ietverti viņa lūgumā par pārskatīšanu.
13 Ar 2008. gada 23. janvāra lēmumu atlases komisijas priekšsēdētājs noraidīja pārskatīšanas lūgumu.
14 Ar elektronisko vēstuli, kas 2008. gada 25. janvārī nosūtīta EPSO, prasītājs apstrīdēja 2008. gada 23. janvāra lēmuma saturu.
15 Ar 2008. gada 31. marta lēmumu atlases komisijas priekšsēdētājs apstiprināja atteikumu prasītāju iekļaut konkursa rezerves sarakstā.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasības pieteikums tika iesniegts 2008. gada 19. maijā.
17 Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt 2007. gada 19. novembra lēmumu;
– atcelt 2008. gada 23. janvāra lēmumu;
– atcelt 2008. gada 31. marta lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt iepriekš minēto prettiesisko lēmumu radīto kaitējumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 Dokumentā ar nosaukumu “Prasības grozījumi”, ko Civildienesta tiesa uzskatīja par replikas rakstu, prasītājs papildus lūdz Civildienesta tiesu:
– piespriest Komisijai viņam izmaksāt atlīdzinājumu par mantisko kaitējumu EUR 924 apmērā par katru mēnesi laikposmā no 2008. gada 31. marta līdz šā sprieduma pasludināšanas dienai;
– piespriest Komisijai viņam par morālo kaitējumu izmaksāt summu EUR 10 000 apmērā;
– uzdot EPSO pieņemt jaunu lēmumu, kas aizstātu 2007. gada 19. novembra lēmumu.
20 Atbildē uz repliku Komisija atkārtoti lūdza Civildienesta tiesu:
– prasītāja prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Piemērojot Reglamenta 48. panta 2. punktu, Civildienesta tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu nolēma lietu izskatīt bez tiesas sēdes.
Juridiskais pamatojums
A – Par prasījumiem par atcelšanu
1. Ievada apsvērumi par prasījumiem par atcelšanu
22 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, ja konkursa kandidāts lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemtu lēmumu, tam nelabvēlīgais akts ir atlases komisijas lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas (Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. decembra spriedums lietā T‑173/05 Heus/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑329. un II‑A‑2‑1695. lpp., 19. punkts). Tādējādi 2008. gada 23. janvāra lēmums, kas pieņemts pēc prasītāja 2007. gada 22. novembrī iesniegtā lūguma pārskatīt lēmumu, ir aizstājis sākotnējo atlases komitejas 2007. gada 19. novembra lēmumu un ir tam nelabvēlīgs akts (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”).
23 Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pēc strīdīgā lēmuma saņemšanas prasītājs 2008. gada 25. janvārī nosūtīja EPSO – kurš atbilstoši paziņojumam par konkursu bija ne tikai pārskatīšanas lūgumu adresāts, bet arī sūdzību, ko kandidāti iesnieguši atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, adresāts – elektronisko vēstuli, apstrīdot šī lēmuma pamatotību un it īpaši uzsverot, ka tas bija ticis pieņemts, neievērojot zināmus noteikumus, kas reglamentē atlases komisiju darbu. Ņemot vērā šīs elektroniskās vēstules priekšmetu un to, ka EPSO izdarītā izvēle, lai uz to atbildētu, to pārsūtīt atlases komisijas priekšsēdētājam, nevar ietekmēt to, kā Civildienesta tiesai šī vēstule ir jākvalificē, un tā ir uzskatāma par sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, kura ir skaidri noraidīta ar 2008. gada 31. marta lēmumu. Ir ticis nospriests, ka prasījumi atcelt tiesību aktus, kas formāli vērsti pret lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, gadījumā, ja šim lēmumam nav autonoma satura, nozīmē, ka Civildienesta tiesā tiek apstrīdēts akts, pret kuru ir iesniegta sūdzība (šajā ziņā skat. Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedumu lietā 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts; skat. arī Civildienesta tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedumu lietā F‑104/07 Hoppenbrouwers/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑259. un II‑A‑1‑1399. lpp., 31. punkts). Šādos apstākļos, tā kā 2008. gada 31. marta lēmumam nav autonoma satura, nav jālemj arī par prasījumiem atcelt šo lēmumu.
2. Par prasījumiem, kas vērsti uz strīdīgā lēmuma atcelšanu
a) Par pieņemamību
24 Komisija uzskata, ka prasība par strīdīgo lēmumu bija jāceļ trīs mēnešu un desmit dienu laikā, sākot no šī lēmuma paziņošanas dienas, proti, vēlākais, 2008. gada 3. maijā. Taču šis prasības pieteikums tika iesniegts tikai 2008. gada 19. maijā. Tādējādi, pēc Komisijas domām, tas ir jānoraida kā nepieņemams.
25 Šajā sakarā atbilstoši pastāvīgai judikatūrai atlases komisijas lēmums parasti tiek pārsūdzēts, tieši vēršoties Eiropas Savienības tiesā. Tomēr, ja ieinteresētā persona to vēlas, kā to ir izdarījis prasītājs šajā lietā, tā pirms tam var vērsties pie iestādes, iesniedzot administratīvu sūdzību, un vēlāk celtas prasības pieņemamība būs atkarīga no tā, vai šī persona ir ievērojusi iepriekšēju sūdzību attiecošos procesuālos ierobežojumus (Pirmās instances tiesas 2005. gada 25. novembra rīkojums lietā T‑41/04 Pérez‑Díaz/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑373. un II‑1697. lpp., 32. punkts).
26 Šajā gadījumā, tā kā prasītājs bija izvēlējies par strīdīgo lēmumu iesniegt sūdzību, viņam bija pienākums atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam to iesniegt triju mēnešu laikā no minētā lēmuma paziņošanas brīža. No lietas materiāliem izriet, ka ieinteresētā persona ir ievērojusi šo noteikumu, jo tās sūdzība nonāca EPSO 2008. gada 25. janvārī, proti, divas dienas pēc strīdīgā lēmuma paziņošanas šai personai 2008. gada 23. janvārī.
27 Turklāt, lai arī atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktam šajā pantā paredzētā prasība ir jāceļ trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kurā ziņots par lēmumu, ko pieņem kā atbildi uz sūdzību, turklāt atbilstoši Reglamenta 100. panta 3. punktam šis termiņš tiek pagarināts par fiksētu desmit dienu termiņu, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, nav strīda par to, ka prasītājs šo prasību Civildienesta tiesā cēla 2008. gada 19. maijā, proti, trīs mēnešu un desmit dienu laikā. Šādos apstākļos Komisijai nav pamata apgalvot, ka prasība ir tikusi celta novēloti.
b) Par lietas būtību
28 Savu prasījumu pamatojumam prasītājs sākotnēji izvirzīja sešus pamatus, pirmkārt, par Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas pārkāpumu, otrkārt, par prasības par lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, treškārt, par principu, kuri attiecas uz novērtēšanu, pārkāpumu, ceturtkārt, par Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta neievērošanu, piektkārt, par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu un, sestkārt, par tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
29 Tomēr savā replikas rakstā prasītājs informēja Civildienesta tiesu, ka viņš atsakās izvirzīt pamatus par prasības par lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, par principu, kuri attiecas uz novērtēšanu, pārkāpumu, kā arī par tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
30 Ir jāizskata pamats par Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
31 Prasītājs atgādina, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajai daļai, “ja atlases komisijā ir vairāk nekā četri locekļi, tai jāietver vismaz divi katra dzimuma pārstāvji”. Prasītājs apgalvo, ka šajā gadījumā šis noteikums nav ticis ievērots, jo viņa mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisijā, kurā bija vairāk par četriem locekļiem, bija tikai viena atlases komisijas locekle sieviete.
32 Aizstāvībai Komisija pēc lūguma šo pamatu noraidīt kā nepieņemamu, jo tas netika iztirzāts pirmstiesas procedūras ietvaros, papildus uzsver, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa šajā gadījumā nebija piemērojama, jo atlases komisijā ietilpa tikai četri komisijas locekļi un četri viņu aizstājēji. Katrā ziņā, pat ja atlases komisijai būtu bijis jāatbilst šīs normas prasībām, Komisija apgalvo, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa, kurā nav paredzētas nekādas atšķirības starp komisijas locekļiem un viņu aizstājējiem, tika ievērota, jo atlases komisijas sastāvā bija divas sievietes.
33 Prasītājs attiecībā uz pamata pieņemamību atbild, ka noteikums par sūdzības un prasības savstarpēju atbilstību nav piemērojams attiecībā uz konkursiem un ka katrā ziņā pamats par noteikuma par paritāti atlases komisijas sastāvā pārkāpumu ir absolūts pamats, kuru var pirmo reizi izvirzīt tiesā. Attiecībā uz būtību prasītājs apgalvo, ka, lai pārbaudītu, vai ir ievērota Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētā prasība, kuras mērķis ir novērst jebkādu diskrimināciju, ir jāņem vērā vienīgi [atlases komisijas] locekļi vai vismaz mutiskajā pārbaudījumā klātesošie komisijas locekļi.
Civildienesta tiesas vērtējums
– Par pamata pieņemamību
34 Kā Civildienesta tiesa nosprieda 2010. gada 1. jūlija spriedumā lietā F‑45/07 Mandt/Parlaments (119. un 120. punkts), noteikums par sūdzības un prasības pieteikuma savstarpēju atbilstību ir pārkāpts vienīgi tad, ja prasība tiesā groza sūdzības priekšmetu vai tās pamatu, šo pēdējo jēdzienu “pamats” interpretējot plaši. Saskaņā ar šādu interpretāciju un runājot par prasījumiem atcelt tiesību aktu, ar jēdzienu “prāvas pamats” ir jāsaprot prasītāja iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai alternatīvi tā ārējā tiesiskuma apstrīdēšana. Līdz ar to, ievērojot iebildes par prettiesiskumu, kā arī absolūtos pamatus, prāvas pamats tiek grozīts un tātad prasība par savstarpējo atbilstību netiek ievērota, ja prasītājs, kas savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīga akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus, prasības pieteikumā norāda pamatus pēc būtības, vai – pretējā gadījumā – ja prasītājs savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīgā akta tiesiskumu pēc būtības un vēlāk iesniedz prasības pieteikumu, kurā ir norādīti pamati, kas attiecas uz šī akta formālo spēkā esamību.
35 Lai gan ir taisnība, ka šajā lietā pamats par Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas pārkāpumu sūdzībā nav norādīts pat netieši, tomēr prasītājs tajā ir apstrīdējis strīdīgā lēmuma ārējo tiesiskumu, tostarp apgalvojot, ka viņa c) rakstveida pārbaudījuma kopiju nav labojis novērtētājs ar ungāru valodas zināšanām, kas, prasītājprāt, visu procedūru padara prettiesisku, un, ņemot vērā 2007. gada 22. novembra vēstulē un 2008. gada 7. janvāra vēstulē formulētos apsvērumus, strīdīgais lēmumus nav pietiekami pamatots. Šādos apstākļos iepriekš minētais pamats, kurš attiecas uz to pašu juridisko pamatu kā daži citi sūdzībā minētie pamati, ir pieņemams.
– Par pamata pamatotību
36 Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai atlases komisijā, kura pārbaudīja prasītāja sniegumu, bija “vairāk nekā četri locekļi” Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas noteikumu izpratnē, lai noteiktu, vai šajā gadījumā atlases komisijai bija jāievēro šie noteikumi.
37 Šajā sakarā Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā ietvertais izteikums “[atlases komisijas] locekļi”, ņemot vērā tā vispārīgo raksturu, ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz visiem atlases komisijas locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāju, nevis vienīgi uz tiem atlases komisijas locekļiem, kuriem nav priekšsēdētāja statusa. No minētā izriet, ka atlases komisijas, kuru sastāvā, kā šajā lietā, ietilpst vismaz pieci locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju, ietilpst iepriekš minētās tiesību normas piemērošanas jomā.
38 Otrkārt, ir jāpārbauda, vai atlases komisija atbilda Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētajam noteikumam, proti, tai jāietver “vismaz divi katra dzimuma pārstāvji”, un šai nolūkā vispirms ir jānosaka, vai šī noteikuma ievērošana ir jāpārbauda atlases komisijas, kāda tā iziet no konkursa rīkotājas iestādes vai rīkotāju iestāžu publicētā saraksta, izveidošanas brīdī vai arī faktiskajā pārbaudījumu norises laikā, un tad – vai ir jāņem vērā vienīgi atlases komisijas locekļi vai arī viņu aizstājēji.
39 Attiecībā uz jautājumu par to, vai Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētā noteikuma ievērošana ir jāpārbauda atlases komisijas locekļu saraksta publicēšanas brīdī vai mutiskā pārbaudījuma norises laikā, Civildienesta tiesa uzskata, ka iepriekš minētās tiesību normas ir jāinterpretē kā tādas, kas attiecas uz atlases komisijas locekļiem, kādi tie ir minēti publicētajā sarakstā. Ja iepriekš minētais noteikums būtu jāievēro pārbaudījumu norises laikā, par konkursu rīkošanu atbildīgajai iestādei rastos ievērojamas praktiskas dabas grūtības, ņemot vērā, ka pretēja interpretācija tai radītu pārāk smagus ierobežojumus personāla vadības jautājumā, jo atbilstoši šī paša Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta otrajai daļai atlases komisijās ir jāietilpst gan iecēlējinstitūcijas ieceltiem locekļiem, gan Personāla komiteju ieceltiem locekļiem.
40 Attiecībā uz jautājumu par to, vai Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas ievērošanas pārbaudīšanai ir jāņem vērā vienīgi atlases komisijas locekļi vai arī viņu aizstājēji, iesākumā ir jāatgādina, ka judikatūrā ir atzīts, ka iestāde, kas izveido atlases komisiju, likumīgi var – pat ja tas nav skaidri paredzēts Civildienesta noteikumos – iecelt ne vien komisijas locekļus, bet arī to aizstājējus. Atlases komisijas locekļu aizstājēju iecelšana ir domāta, lai gadījumā, ja komisijas locekļi nevarētu veikt savu darbu, tie varētu tikt aizvietoti un atlases komisija varētu savu darbu veikt saprātīgā termiņā, tajā pašā laikā saglabājot nemainīgu sastāvu mutisko pārbaudījumu laikā (Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑100/04 Giannini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑9. un II‑A‑2‑37. lpp., 207. punkts).
41 Tomēr, lai pārliecinātos par Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētā noteikuma ievērošanu, principā ir jāņem vērā vienīgi atlases komisijas [pilntiesīgie] locekļi, jo parasti tieši viņu uzdevums ir piedalīties faktiskajā pārbaudījumu norisē.
42 Turklāt, ja III pielikuma 3. panta piektā daļa būtu jāinterpretē kā tāda, kas uzliek pienākumu atlases komisijas sastāva atbilstības novērtēšanai ņemt vērā visus atlases komisijas locekļus neatkarīgi no tā, vai tie ir [pilntiesīgie] locekļi vai aizstājēji, šāda interpretācija šai normai atņemtu lielu daļu tās piemērojamības. Prasību par to, ka atlases komisijas, kurā ir vairāk par četriem locekļiem, sastāvā ietilptu vismaz divi katra dzimuma locekļi, likumdevējs ir paredzējis, lai nodrošinātu abu dzimumu līdzsvarotu pārstāvību. Taču šis mērķis netiktu sasniegts, ja nepietiktu ar to, ka atlases komisijā, kurā ir vismaz astoņi locekļi, ieskaitot aizstājējus, vienu vai otru dzimumu pārstāvētu vienīgi divi aizstājēji.
43 No minētā izriet, ka atlases komisija, kurā tās locekļu saraksta publicēšanas brīdī ir vairāk par četriem pilntiesīgajiem locekļiem, var tikt uzskatīta par tādu, kas atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas prasībām, vienīgi tad, ja starp šiem [pilntiesīgajiem] locekļiem ir vismaz divi katra dzimuma locekļi.
44 Tomēr prasība ņemt vērā vienīgi atlases komisijas [pilntiesīgos] locekļus tās saraksta publicēšanas brīdī var tikt mīkstināta īpašā gadījumā, ja, lai gan atlases komisijas izveidošanas brīdī Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētais notikums, kā tas interpretēts iepriekšējā punktā, nebija ievērots, faktiskajā pārbaudījumu norises laikā atlases komisijas sastāvs tomēr atbilst šim noteikumam. Šādā gadījumā Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas mērķis, proti, panākt, ka kandidātu sniegumu novērtē atlases komisija, kurā ir nodrošināta līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība, ir pilnībā ievērots.
45 Šajā gadījumā, kaut gan 2006. gada 23. augusta vēstulē EPSO bija uzaicinājis iestādes, kā arī Personāla komitejas iesniegt personu vārdus, kuras varētu ietilpt atlases komisijā, un tām īpaši atgādināja, ka atlases komisijā, kurā ir vairāk nekā četri locekļi, jāietilpst vismaz diviem katra dzimuma locekļiem, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka neilgi pirms mutiskajiem pārbaudījumiem EPSO savā tīmekļa vietnē publicēja atklātā konkursa EPSO/AD/56/06 atlases komisijas locekļu – [pilntiesīgo] locekļu un to aizstājēju – sarakstu, no kura izriet, ka atlases komisijas sastāvā ietilpa priekšsēdētājs vīrietis un četri [pilntiesīgie] locekļi, kas arī bija vīrieši, bet neietilpa neviena sieviete, tādējādi pārkāpjot Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piekto daļu.
46 Ir taisnība, ka EPSO publicētajā sarakstā ietilpa sieviete, priekšsēdētāja aizstājēja, un viena sieviete, komisijas locekļa aizstājēja, un ka it īpaši šī aizstājēja piedalījās prasītāja mutiskajā pārbaudījumā.
47 Tomēr ar šādu apstākli nevar pierādīt, ka atlases komisija atbilda Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas prasībām, jo nav ne pierādīts, ne kaut vai apgalvots, ka sieviete, priekšsēdētāja aizstājēja, papildus sievietei, komisijas locekļa aizstājējai, būtu faktiski bijusi atlases komisijas pastāvīgajā sastāvā, kas pārbaudījumu norises laikā pārbaudīja kandidātu spējas.
48 Tādējādi ir jāatzīst, ka šajā gadījumā atlases komisijas sastāvs neatbilda Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas noteikumiem.
49 Tā kā nav pierādīts, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, strīdīgā lēmuma saturs būtu tāds pats, tad strīdīgais lēmums ir jāatceļ un par citiem prasības pieteikuma pamatiem nav jālemj.
B – Par prasījumiem, kas vērsti uz to, lai Civildienesta tiesa uzdotu EPSO pieņemt jaunu lēmumu, kurš aizstātu 2007. gada 19. novembra lēmumu
50 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai, veicot tiesiskuma pārbaudi, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 91. pantu, nav jādod rīkojumi iestādēm (Pirmās instances tiesas 2004. gada 2. marta spriedums lietā T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 63. punkts). Tādējādi iepriekš minētie prasījumi ir jānoraida kā nepieņemami.
C – Par prasījumiem atlīdzināt kaitējumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
51 Prasītājs lūdz atlīdzināt gan mantisko, gan morālo kaitējumu, kas, kā viņš apgalvo, viņam nodarīts ar strīdīgo lēmumu. Viņš precizē, ka mantisko kaitējumu veido starpība starp ierēdņa ar AD 5 pakāpes 2. līmeņa atalgojumu un atalgojumu, ko viņš saņem šobrīd, kā arī tiesību uz sociālo nodrošinājumu un Eiropas Savienības izdienas pensijas liegšana.
52 Komisija lūdz iepriekš minētos prasījumus noraidīt.
2. Civildienesta tiesas vērtējums
53 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iestādes atbildība iestājas, ja tiek izpildīts nosacījumu kopums attiecībā uz iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu faktisko pastāvēšanu un cēloņsakarības esamību starp rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem (Tiesas 1994. gada 1. jūnija spriedums lietā C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts, un 2008. gada 21. februāra spriedums lietā C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 52. punkts). Šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi. Viena no tiem iztrūkums ir pietiekams prasījumu par zaudējumu atlīdzību noraidīšanai.
54 Attiecībā uz cēloņsakarības pastāvēšanu prasītājam principā ir jāpierāda tiešas un nepārprotamas cēloņa un seku attiecības starp attiecīgās iestādes izdarīto pārkāpumu un apgalvoto kaitējumu (Pirmās instances tiesas 1999. gada 28. septembra spriedums lietā T‑140/97 Hautem/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑897. lpp., 85. punkts).
55 Tomēr judikatūrā prasītā cēloņsakarības noteiktības pakāpe ir sasniegta, ja Savienības iestādes prettiesiskā rīcība nepārprotami ir liegusi personai nevis obligāti iecelšanu amatā – attiecībā uz ko ieinteresētā persona nekad nevarēs pierādīt, ka tai uz to bija tiesības –, bet gan vērā ņemamas izredzes tikt ieceltam ierēdņa amatā vai pieņemtam darbā citā statusā, kā rezultātā attiecīgajai personai ir radies mantisks kaitējums, ko veido ienākumu zaudējums (Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedums lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, Krājums, II‑3315. lpp., 150. punkts; Civildienesta tiesas 2008. gada 22. oktobra spriedums lietā F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑323. un II‑A‑1‑1773. lpp., 218. punkts).
56 Attiecībā uz mantisko kaitējumu prasītājs lūdz atlīdzināt mantisko kaitējumu, ko radījis, pirmkārt, atalgojuma zaudējums, šajā gadījumā – starpība starp ierēdņa ar AD 5 pakāpes 2. līmeni atalgojumu un atalgojumu, ko prasītājs saņem šobrīd, un, otrkārt, ar ierēdņa statusu saistīto tiesību uz sociālo nodrošinājumu un pensiju liegšana. Tomēr šajā gadījumā nav pierādīts, ka, nepastāvot atlases komisijas sastāva prettiesiskumam, prasītājs būtu ticis iecelts ierēdņa amatā vai vismaz viņam būtu bijušas vērā ņemamas izredzes tikt ieceltam amatā. Tādējādi, tā kā nosacījums par cēloņsakarību starp iestādes izdarīto pārkāpumu un apgalvoto kaitējumu nav izpildīts, prasījumi par mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir jānoraida. Katrā ziņā iestādei, kas pieņēmusi atcelto tiesību aktu, ir jāveic šā sprieduma izpildei nepieciešamie pasākumi un tostarp, ievērojot piemērojamajā Eiropas tiesiskajā regulējumā noteiktos principus, jāpieņem visi tiesību akti, lai taisnīgi atlīdzinātu kaitējumu, kas prasītājam nodarīts ar atcelto tiesību aktu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 98. punkts).
57 Attiecībā uz morālo kaitējumu ir jānorāda, ka prasītājs nav pierādījis, ka viņam būtu radies morālais kaitējums, kas būtu nodalāms no prettiesiskuma, kurš pamato strīdīgā lēmuma atcelšanu, un ko šī atcelšana nevarētu pilnībā atlīdzināt (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 19. novembra spriedumu lietā T‑49/08 P Michail/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑121. un II‑B‑1‑739. lpp., 88. punkts).
58 No minētā izriet, ka prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
59 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot citus šī reglamenta nodaļas par tiesāšanās izdevumiem noteikumus, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
60 No iepriekš izklāstītajiem motīviem izriet, ka Komisija ir lietas dalībnieks, kam spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt prasītājs savos prasījumos expressis verbis ir prasījis piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas apstākļi neattaisno Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu, līdz ar to ir jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt 2008. gada 23. janvāra lēmumu, ar kuru konkursa EPSO/AD/56/06 atlases komisija noraidīja G. Bartas lūgumu pārskatīt minētās atlases komisijas lēmumu, ar kuru viņa kandidatūra tiek noraidīta;
2) prasību pārējā daļā noraidīt;
3) Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 23. novembrī.
W. Hakenberg | | S. Gervasoni |